Var cerēt uz Stelpes ceļa pārbūvi

2019. gada 18. jūnijs 00:00

Vecumnieku novadā satiksmes ministrs tūlītējus uzlabojumus nesola.

Vecumnieku novadu apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Reģionālās vizītes laikā piektdien, 14. jūnijā, viņš tikās ar pašvaldības amatpersonām, apskatīja kritiskākos ceļu posmus un iepazinās ar situāciju satiksmes drošībā Vecumnieku centrā.

Pirms diskusijas par brauktuvju uzlabošanas iespējām, prioritātēm, kas saistītas ar administratīvi teritoriālo reformu, iecerēto valsts vietējās nozīmes autoceļu nodošanu pašvaldību pārziņā un citiem tematiem ministrs kopā ar domes pārstāvjiem «izkratījās» pa brauktuvēm, kas ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti pietiekami lielam skaitam iedzīvotāju un traucē gan dzīvot un strādāt, gan veikt uzņēmējdarbību. Par to, ka apstākļi nudien ir neapskaužami, varēja pārliecināties maršrutā «Vecumnieki–Misa–Dugānes skola (V1011 Pārslas–Misa–Šarlotes)–Kāravi–Stelpe (P92 Iecava–Stelpe)–Vecumnieki». Tālis Linkaits izbrauca arī pa Upes un Liepu ielu, apskatīja autoceļa Bauska–Linde (P88) grantēto posmu no Vecumnieku centra Ķeguma virzienā. To diendienā mēro vecāki un bērni, kas apmeklē pirmsskolas grupas Liepu ielas ēkā.

Apjauš situāciju
Tiekoties pie sarunu galda Mūzikas un mākslas skolas zālē, domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš atgādināja, ka solījumi pirms administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā nav īstenojušies un «pa katru ceļu uz novada centru nevar aizbraukt». Vienīgais ieguvums ir divi sakārtoti valsts reģionālo autoceļu posmi: Neretas ceļš Valles pagasta robežās (P73 Vecumnieki–Nereta–Subate) un ceļš no Bārbeles līdz Skaistkalnei (P89 Ķekava–Skaistkalne).

Ministrs uzsvēra, ka viņš ar solīšanu nenodarbojas, bet cenšas apbraukāt Latviju, lai apjaustu situāciju un saprastu, kas būtu darāms. «Nekādu ilūziju jau nav, jo naudas ir tik, cik ir. Prioritāte ir galvenie un reģionālie autoceļi; vietējo ceļu posmus remontē tur, kur ir liela aktualitāte vai avārijas situācija,» pauda T. Linkaits. Kā daļēju risinājumu viņš redz piedāvājumu pašvaldībām pārņemt mazāk noslogotos valsts autoceļus savā saimniecībā; tas ļautu novadam rīkoties, izvērtējot neatliekamākās vajadzības. Valsts turpināšot piešķirt mērķdotācijas un papildus arī, ministraprāt, dāsnu līdzfinansējumu ceļu uzturēšanai – 1560 eiro par kilometru.

Prioritātes iezīmēs «jaunā karte»
T. Linkaits informēja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vietējo pašvaldību iecerētā dalījuma kartē iezīmēsies arī aktuālākie ceļu posmi, kam tiks meklēts papildu finansējums. Prioritāte, ko saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu Vecumnieku novadā saskata VARAM, būtu Misas ceļa posma (V1011 Pārslas–Misa–Šarlotes) un autoceļa P88 Bauska–Linde posma no Šarlotēm līdz Vecumniekiem (3,1 km) uzlabošana.

Domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals, atsaucoties uz nesen tapušo novada izglītības attīstības stratēģiju, atzīmēja, ka iedzīvotājiem aktuālāks būtu Misas ceļš. Sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, 2020. gada rudenī paredzēts reorganizēt Misas vidusskolu par pamatskolu. Lai jaunieši pēc 9. klases varētu turpināt mācības Vecumnieku vidusskolā, svarīga ir šī ceļa gabala kvalitāte, kas ietekmēs daudzu skolēnu izvēli.

«Ņemot vērā vēsturi, solīt neko negribu. Kad pieņems lēmumu, kādi būs jaunie novadi, tad arī varēs plānot. Citādi var sanākt, kā jau pieredzēts, ka naktī pirms iepriekšējās reformas robežas tiek «pārmestas» un karte «sagriezta» pavisam citādāk,» pauda ministrs. Viņš piebilda, ka ceļu sakārtošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā «figurē» 200 miljoni eiro.

Ministrijas plānos šogad ir veikt brauktuves posma sakārtošanu no Neretas pagrieziena līdz Valles pagasta robežai (P73 Vecumnieki–Nereta–Subate), taču tuvākajā nākotnē nav paredzēta autoceļa P87 Bauska–Bārbele–Valle asfaltēšana no Ozolaines līdz Bārbelei, kam pēc pašvaldības aplēsēm būtu nepieciešami trīs miljoni eiro, bet visam ceļam – vairāk nekā 25 miljoni eiro. Ir cerība tuvākajā laikā «gaismu tuneļa galā sagaidīt» Stelpes ceļa pārbūvē no Rīgas šosejas līdz Nīzerei (P92 Iecava–Stelpe), kam projekts ir izstrādāts un apstiprināts, līdzekļi tam iztērēti.

Uz visiem – viens miljons eiro
Domes vadība vērsa ministra uzmanību uz nepieciešamību uzlabot gājēju drošību Vecumnieku centrā. T. Linkaits ieteica par to runāt ar va/s «Latvijas Valsts ceļi» atbildīgajām amatpersonām un izzināt, kādu viņi redz risinājumu. Lai gan pašvaldība jau rakstveidā sniegusi situācijas skaidrojumu, ministrs rosināja to ik pa laikam aktualizēt.

«Pieteikumus vērtē eksperti, izsverot, kurš no tiem visā Latvijā ir aktuālākais un vajadzīgākais. Aicinu sagatavot pamatojumu, ieteikt risinājumus, paredzot gan maksimālo, gan minimālo variantu, jo, ja nav naudas visa centra labiekārtošanai, iespējams, atrodas līdzekļi kādam mazākam projektam,» pauda Tālis Linkaits. Viņš uzsvēra, ka valstī gadā sabiedriskajai drošībai paredzēts viens miljons eiro.

Guntars Veismanis, pašvaldības izpilddirektores vietnieks, ieminējās par tā dēvētajiem gulošajiem policistiem, ko varētu izvietot centrā pirms gājēju pārejām satiksmes drošības uzlabošanai, taču «Lietuvā tas ir atļauts, bet pie mums ne», lai gan šī metode lēti un efektīvi varētu problēmu atrisināt. Ministrs šo ieteikumu fiksēja.

Privātā un publiskā partnerība
T. Linkaits informēja par risinājuma variantiem, lai rastu papildu līdzekļus autoceļu sakārtošanai. Viena no iespējām «izsist» naudu kritiskāko ceļu posmu remontam ir gaidāmā reforma, otra – palielināt akcīzi dīzeļdegvielai. Lai ieekonomētu līdzekļus, ko novirzīt brauktuvju remontam, no 2021. gada tiks rīkots konkurss par autoceļu uzturēšanu.

«Dalot esošos līdzekļus, prioritāte ir galvenie ceļi, pēc tam – reģionālie, kur intensīvāka plūs-ma un aktuālākas vajadzības. Pārējais – pēc atlikuma principa. Lai sakārtotu vietējos ceļus, vērts apsvērt privātās un publiskās partnerības projekta iespējamību. Labs piemērs ir Ķekavas apvedceļa būvniecība, kam jānoslēdzas 2023. gadā. Ja aizies šis projekts, nākamais būs Rīgas apvedceļš, tad – Iecavas un Bauskas apvedceļš, ko varētu realizēt kopā ar «Rail Baltica» jauno dzelzceļa infrastruktūras projektu,» sacīja ministrs. Ķekavas apvedceļa izbūve ir aktuāla arī Vecumnieku novada iedzīvotājiem, kuri ik rītu brauc uz darbu Rīgā un ilgu laiku pavada, sēžot «korķos».

Pārvadā «lieko» svaru
Tika skarta arī tranzīta tēma, kas jo īpaši sāpīga ir pierobežas iedzīvotājiem, kuri tikai 2017. gada rudenī lietošanā ieguva teju deviņus kilometrus garu rekonstruētā valsts reģionālā autoceļa posmu no Bārbeles līdz Skaistkalnei. Pēc brauktuves pārbūves satiksmes plūsma dubultojusies. Izskanēja ierosinājums vairāk domāt par to, kā saglabāt izbūvēto, un aktīvāk vērsties pret transportlīdzekļu vadītājiem, kuri pārvadā «lieko» svaru.

«Tranzītā cauri Skaistkalnei no Lietuvas nepārtraukti brauc pārkrauti baļķvedēji, tādējādi bojājot ceļa segumu. Efektīva ir kravas mašīnu svēršana un kontrole, taču resursi ir nepietiekami. Vērtīga ir Zviedrijas pieredze, kur vairākos ceļu posmos iebūvētas kravas auto svēršanas iekārtas. Pārkāpējiem pēc tam tiek piesūtīts protokols un aprēķināts naudas sods,» sacīja Dace Šileika, novada domes attīstības plānošanas nodaļas vadītāja.

L. Linkaits atzīmēja, ka arī Latvijā ir šādas iekārtas, kas fiksē pārkāpējus, taču visus ceļus ar šādām ierīcēm aprīkot nav iespējams. Pašlaik tā dēvētais svaru iebūvēšanas projekts esot piebremzēts, taču turpināšoties.

Kaimiņvalsts pieredze
Diskusijā ar valsts amatpersonu pašvaldības pārstāvji pārrunāja lietotās ceļu virskārtas atjaunošanas tehnoloģijas, arī efektīvo dubultās virsmas apstrādi, ko, iespējams, varētu izmantot kāda Vecumnieku novadā esoša ceļa sakārtošanai. Tika minēta Lietuvas pieredze, kur bedrītes asfalta segumā nevis «aizkleķerē ar plāceņiem», bet remontē, izmantojot izgriešanas metodi. Domes pārstāvji norādīja arī uz platajiem grants ceļiem, ko būtu lietderīgi sašaurināt, lai ekonomētu līdzekļus brauktuvju uzturēšanā.

Izrādījuši «visu sliktāko, kas novadā ir», un vērsuši ministra uzmanību uz kritiskākajiem ceļu posmiem un gājēju drošības apdraudējumu Vecumnieku centrā, domes pārstāvji solīja aktīvi «bombardēt» ar vietējās sabiedrības vajadzībām gan ministriju, gan citas atbildīgās institūcijas un izteica gatavību apsvērt iespēju līdzfinansēt kāda brauktuves posma uzlabošanas projekta izstrādi, lai ceļu sakārtošanā būtu drīzāka virzība.

Pēc Vecumnieku apmeklējuma T. Linkaits devās uz Neretu un Jaunjelgavu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Var cerēt uz Stelpes ceļa pārbūvi

Kategorijas