Komentāri: administratīvi teritoriālā reforma

2019. gada 14. jūnijs 00:00

Mazo novadu apvienošana. Kādi varētu būt ieguvumi no šīs reformas?

Lai mazajiem nepaliek tikai drupačas!
Lolita Čigāne, ilggadēja politiķe un labas pārvaldības eksperte:
– Latvija iedzīvotāju blīvuma ziņā ir 183. vietā no aptuveni 200 valstīm pasaulē, tomēr šis plašums rada arī virkni sarežģījumu, piemēram, kā līdzsvaroti apdzīvot visu valsts teritoriju un nodrošināt vienlīdzīgas attīstības iespējas visiem, kā uzturēt sazaroto ceļu tīklu, kā iedzīvotājiem attālās vietās sniegt kvalitatīvus valsts un pašvaldību pakalpojumus. 2009. gadā veiktā administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā tika izveidoti 119 novadi, nav risinājusi minētos izaicinājumus. Gandrīz 40 novados ir mazāk nekā 4000 iedzīvotāju, pusē no tiem nav sava attīstības centra un šo novadu administratīvās izmaksas ir kopējā budžeta apjomā. Šīs pašvaldības nav spējīgas veikt ieguldījumu attīstībā. Tāpēc administratīvi teritoriālā reforma un virzība uz lielākiem, rīcībspējīgākiem novadiem ir nepieciešama, taču – nedrīkst aizmirst arī mazo ciemu vajadzības.
Ņemot vērā Latvijas politisko kultūru, kurā nereti varā tiek pulcināti savējie un atstumti citi, veicot reformu, jādomā par to, lai jaunizveidoto teritoriju pārvalde veidotos, pārstāvot mazo pagastu un ciemu intereses. Nedrīkst būt tā, ka lielākās pilsētas politiski aktīvie cilvēki pilnībā pārņem jaunā novada pārvaldību, pārējiem atstājot tikai drupačas.

Sadarbībai jābūt efektīvai
Dainis Rijkuris, Vecumnieku novada domes deputāts:
– Svarīgi atcerēties, ka administratīvi teritoriālā reforma, tāpat kā jebkuras pārmaiņas, sastāv no divām daļām – idejas un izpildījuma.
Pati par sevi reforma, protams, ir nepieciešama. Skatoties no organizatoriskā viedokļa uz pašvaldību modeli pašlaik, redzams, ka ir liels skaits vienību, kas veic vienu un to pašu funkciju. Vairākās jomās, piemēram, tādās, kas saistītas ar izglītības iestāžu tīklu, ceļu infrastruktūru un teritorijas attīstību, lemšana ir pārāk sadrumstalota. Attīstība būtu jāplāno lielākā mērogā. Nav jātērē resursi darbiem, ko jau veic kāds cits. Uzlabojumi sākas tad, kad ir iespēja neatkārtot kļūdas un labākos piemērus padarīt par standartu. Esošajā modelī tādas nav.
Tomēr jebkuram procesam, lai tas strādātu efektīvi, ir nepieciešami iesaistīti, motivēti cilvēki, kuri spējīgi sadarboties. Domāju, ka piedāvātajā reformas modelī šī varētu būt vislielākā problēma – panākt strādājošu saikni starp iedzīvotājiem un pašvaldību. Visticamāk, būs grūti nodrošināt, lai pašvaldību darbinieki visos līmeņos sadarbotos tik efektīvi, ka iedzīvotāju vajadzības varētu «nodot uz augšu» tā, lai tās pārtaptu vērtīgos pašvaldības domes lēmumos.

Jāuztur spēkā saprātīgi mērogi
Atis Slakteris, Bauskas novada Codes pagasta iedzīvotājs, bijušais politiķis un ministrs:
– Ja nav stratēģiskas reģionu reformas, cilvēki izvēlas vienkāršāko – pārvietojas vai nu uz Pierīgu, vai Lielbritāniju. Pašreizējais piedāvājums ir labas gribas izpausme, un tā būtu argumentētāk jāizstrādā. Biju politikā pirms desmit gadiem un pieredzēju, kā «torpedēja» arī jēdzīgus priekšlikumus.
Protams, liela nozīme ir esošajiem novadu mērogiem, kas jāizvērtē saprātīgi. Mazs novads var pastāvēt, ja tam ir laba infrastruktūra un nav vajadzīgi ieguldījumi, bet lielākam novadam, piemēram, Bauskai, jau ir cits potenciāls – sporta būves, iesāktie ielu pārbūves projekti u. c. Vai kurmeniešiem no pašreizējā Vecumnieku novada būs ērti pa putekļainu un sliktu ceļu braukt uz Bausku?
Manuprāt, Bauskā ir daudz opozicionārisma, kam maz konstruktīva seguma. Un nebūtu slikti, ja vēl kāds pievienotos ar reālu un skaidru redzējumu. Rundāles novads ir pastāvēt spējīgs, bet tik un tā priekšā ir konkurences cīņa. Iedzīvotāju aptauja un viedokļa izzināšana ir normāla parādība demokrātiskā sabiedrībā, tomēr tajā visā ir daudz populisma.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: administratīvi teritoriālā reforma

Kategorijas