BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kad iziet «viens pret vienu»

Indra Vētra

2019. gada 14. jūnijs 00:00

410
Kad iziet «viens pret vienu»

1. jūnijā Latvijā sākusies stirnāžu medību sezona.

Latvijas mežos sākusies stirnāžu medību sezona, kas turpināsies līdz 30. novembrim, apliecina Latvijas Mednieku asociācija. «Bauskas Dzīve» aptaujāja dažus mūspuses novadu mednieku kolektīvus, lai noskaidrotu, kā sākusies sezona.

Neatbalsta pievilināšanu
Daudziem medniekiem jūnija sākums ir īpašs laiks, ko gaida ar lielu nepacietību, savukārt Bauskas, Rundāles, Iecavas un Vecumnieku mednieku kolektīvi ar strināžu medībām nesteidzas. Vairāki mednieki atklāj, ka lielākas cerības kaut ko iegūt esot uz Jāņiem. Kā zināms, viens no iemesliem, kas ietekmē stirnu populāciju, ir ziema – ja tā ir ļoti auksta, sniegota un gara, stirnu skaits parasti samazinās, bet šogad tā nebija. Mūspusē zvēri manīti pietiekamā daudzumā. Parasti no aprites «tiek izņemti» neperspektīvie dzīvnieki jeb slimie un kroplie vai trofejas cienīgie. Šāds uzstādījums ir gandrīz katram kolektīvam.

Medību kolektīva «Irši» biedri šogad pirmajās 12 stirnāžu sezonas dienās neko neesot nomedījuši, atzīst valdes priekšsēdētājs Aigars Starodubcevs, toties katru dienu manītas pa četrām piecām stirnām, gozējoties meža tuvumā; tādas, kas «jāizņem» no populācijas, pagaidām neesot redzētas. Šogad kolektīvam piešķirtais limits – 25 stirnāži. «Pāris reižu pats biju pasēdēt uz gaidi, bet pagaidām ir šausmīgi karsts. Arī zvēram īpaši nepatīk tādā sutīgā laikā līst ārā no meža, kustība ir pasīva, ja izlien laukā, tad ļoti vēlu. Lielākas cerības liekam uz riesta laiku, kad parādīsies vecie āzīši. Tagad vairāk jaunie apgrozās. Kāds jau izmanto, bet man nepatīk pievilināšanas metodes, neuzskatu tās par īpašu nepieciešamību. Visu mūžu pietiekami esmu medījis, ir gan zelta, gan sudraba un bronzas medaļas cienīgas trofejas,» stāsta A. Starodubcevs.

Saradušies vilki
Arī mednieku kluba «Zirnieki» valdes loceklis Ēriks Upelnieks teic, ka līdz šim brīdim stirnu āzīši viņu apmedījamā teritorijā neesot gūti. Mednieku kluba biedri vairāk sliecas uz vilku notveršanu, jo pie viņiem to ir daudz. Plēsoņas saplosa ne tikai stirnas, bet lielākoties slimīgās mežacūkas. «Ziemā vienu vilku notvērām. Tos nevar tik viegli nomedīt, jo nav nemaz tādi dumiķīši. Vieglāk ir sniegotās dienās, kad var izsekot plēsoņam pēc pēdām. Šosezon pāris reižu esmu bijis gaides medībās. Pagājušo mēnesi vienu ruksīti notvēru,» tā Ē. Upelnieks.

«Esam bijuši apskatīties un pārbaudīt stirnas. Kolektīvā spriedām – ja nu kādam ļoti vajag, tad uz Jāņiem tik vērts iet medīt. Es vairāk sliecos uz mežacūkām. Perspektīvo buku ir maz, lai šo dzīvnieku būtu vairāk, cenšamies tos pasaudzēt. Piemēram, iepriekšējā gadā vairāk dzima stirnu kazlēni, tāpēc arī tos mēģināsim medīt, ko atļauts darīt tikai no 15. augusta. Mazliet vairāk nekā pērn ir stirnu. Mūsu apmedījamā teritorijā tām patīk mitināties krūmājos un pļavās. Dziļā mežā stirnas maz uzturas,» spriež mednieku kluba «Codes bebri» pārstāvis Raitis Čekšs. Vairāk kolektīva teritorijā esot brieža govju un teļu. Lai gan «Codes bebros» reģistrēti aptuveni 53 mednieki, aktīvi ir apmēram 35.

R. Čekšs jau vairāk nekā 20 gadu ir mednieks. Kā pats godīgi atzīst, dabas baudītājs necenšas dzīvniekus daudz šaut, viņam labāk patīk izstaigāt visus laukus un ziņot pārējiem kluba biedriem, kādi dzīvnieki un kur vairāk uzturas. Nadzīgāks uz medīšanu ir Raita dēls Kristaps. 12. jūnija vakarā tieši viņam trāpījās šīs sezonas kolektīva pirmais buciņš. Arī pašam jauneklim tas bija pirmais notvertais zvēriņš, jo kā pilntiesīgs mednieks Kristaps darbojas tikai pirmo gadu. Pērn devies tēvam līdzi uz dzinējmedībām un gaides medībām. «Buciņš tika nomedīts ļoti veiksmīgi. Dēls divas stundas sēdējis tornī, līdz dzīvnieks parādījies. Vējš bija pateicīgs, tāpēc zvērs nejuta mednieku, viens šāviens, un trofeja rokā,» priecājas R. Čekšs.

Divi zvēri sagūstīti
Arī mednieku klubam «Vecumnieki» stirnāžu sezona sākusies veiksmīgi – nomedīti divi neperspektīvi zvēri. Vienu no tiem notvēra mednieku kluba «Vecumnieki» valdes priekšsēdētājs Juris Skuja: «3. jūnija vakarā, sēžot uz gaidi, skaistā zaļā pļavā parādījās dzīvnieks. Attālums bija pieklājīgs. Stirnai viens rags bija pavisam mazs, otrs – daudz lielāks. Citam kolektīva biedram āzis bija pilnībā medījams, jo tam bija pūkaini ragi. Tas nozīmē, ka dzīvniekam, iespējams, ir kāda slimība, jo, kā zināms, zvēru apmatojumam jau bija jānomainās. Pats vienu trofejas cienīgu stirnu manīju, bet neizdevās to iegūt. Nedēļā pāris reižu noteikti eju medīt. Ir jāizvēlas pareizais vēja virziens, lai līdz dzīvniekam netiek cilvēka «smaka», jāatrod vieta, lai var pielīst pēc iespējas klusāk, jo zvēram visattīstītākie maņu orgāni ir oža un dzirde. Šogad odu, liekas, ir mazāk, bet es jau esmu pie to kodumiem pieradis,» smej J. Skuja.

Medniekam nepatīk izmantot pievilināšanas palīglīdzekļus – svilpes, smaržvielas u. c. Viņam iecienīta ir pieiešanas metode vai gaides medības, kad sēž tornī un gaida iznākam dzīvnieku. Labāk esot iziet ar dzīvnieku «viens pret vienu» un dot arī zvēram kaut kādas iespējas. Viņš min, ka labāk trofejas cienīgās stirnas šaut pēc riesta laika, sākot no augusta vai septembra. Šosezon kolektīvam piešķirti vairāki limiti: 23 stirnu āžiem un divtik vairāk – stirnu kazlēniem.