Ministrijas argumentus pašvaldības nepieņem

2019. gada 14. jūnijs 00:00

1111

Ministrijas argumentus pašvaldības nepieņem

Pārmet ievēlētajām novadu amatpersonām nevēlēšanos risināt problēmas.

Tiekoties ar Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada domes deputātiem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce iezīmēja potenciālos ieguvumus no novadu reformas. Tie gan skatāmi vairāk kopējā attīstības plaknē un diez vai būs iedzīvotājiem individuāli jūtami.

Bauskas pilī trešdien, 12. jūnijā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji plašāk iepazīstināja ar plānoto administratīvi teritoriālo reformu, reizē informējot ne tikai par sabiedriskās apspriešanas gaitu šajā jautājumā, bet arī nosakot termiņu, līdz kuram ir paredzēts sagatavot ziņojumu valdībai, – jau šoruden.

Divas nometnes
Kopējā diskusija atgādināja divas dažādas nometnes, kur abu pušu viedokļi teju nesaskaras. J. Pūce kopā ar ministrijas uzaicināto ekspertu Jāni Turlaju, karšu izdevniecības «Jāņa sēta» galveno redaktoru, runāja par nepieciešamību novadus apvienot un īstenot visaptverošas reformas, lai samazinātu administratīvos izdevumus, radītu efektīvāku publisko sektoru un veidotu labākus apstākļus lielu investīciju piesaistei no ārzemēm.

Savukārt Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada vadītāji un deputāti bija pārliecināti, ka novadi jāsaglabā esošajās robežās un pašlaik vietvaras ir spējīgas gan pārvaldīt tām uzticēto teritoriju, gan nodrošināt arī attīstības plānu īstenošanu. Bauskas novada pārstāvju viedoklis dalījās – citi apšaubīja reformas efektivitāti un mērķus, citi bija pārliecināti, ka jau iepriekš vajadzējis veidot aprises rajona robežās un 2009. gada reforma bija kļūdaina.

Par pārmaiņām bija Bauskas novada domes deputāts Raitis Ābelnieks: «Galvenais ieguvums būs administratīvo izdevumu samazinājums. Iepriekšējā reforma bija «kliba», pieņēma daudzus izņēmumus, un nevajadzētu to pieļaut šoreiz.» «Ļoti svarīgi izlemt, vai vēlamies izvirzīt sev lielākus mērķus vai cīnīsimies katrs par savu labumu,» pauda Bauskas novada attīstības nodaļas vadītāja Ilze Tijone.

Administratīvo izmaksu slogs
Vispirms J. Pūce vērsa uzmanību uz to, ka liela daļa no uzdevumiem, kas savulaik bija paredzēti 2009. gada novadu reformā, tā arī netika izpildīti un reizē politisku iemeslu dēļ izveidoja daudzus novadus, kas neatbilda pārkārtojumu kritērijiem. Diskusijas otrajā daļā ministrs norādīja, ka mazajos novados ir mazaktīva sabiedrības iesaiste pārvaldes procesos. «Aivara Okmaņa novadā, Rundālē, pat grūti savākt otru sarakstu vēlēšanām,» ar ironiju bilda J. Pūce.

2013. gadā veikts novadu reformas izvērtējums, un atzinums bija viennozīmīgs – mērķi un uzdevumi pilnvērtīgi nav sasniegti. «Šī informācija bija jau iepriekšējai valdībai, bet no viņu puses darbība nesekoja,» uzsvēra ministrs. Viņš informēja, ka ticies arī ar Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadību un saņēmis atzinību – par teritoriālo reformu visur tikai runājot, bet nedarot, taču Latvija beidzot esot apņēmusies kaut ko iesākt.

Galveno reformas iemeslu ministrs saskatīja nākotnē – no Latvijas 119 pašvaldībām 80 procentu iedzīvotāju dzīvo 38 pašvaldībās, bet 39 pašvaldībās ir mazāk nekā 4000 iedzīvotāju, un šo pašvaldību skaits ar katru gadu pieaug. Pašvaldības, kur iedzīvotāju skaits ir starp četriem un desmit tūkstošiem, pamazām izzūd, vērsa uzmanību J. Pūce. Vietvarām Latvijā ir piešķirtas vairāk nekā simts funkcijas, bet, sarūkot iedzīvotāju skaitam, uz atlikušo nodokļu maksātāju rēķina aizvien vairāk pieaug administratīvais slogs šo funkciju realizēšanai. Savukārt, apvienojot novadus, pēc «Latvijas Bankas» aplēsēm, uz tā rēķina visās Latvijas pašvaldībās kopā varētu ietaupīt 189 miljonus eiro, ko būtu iespējams atvēlēt sabiedrībai nepieciešamu projektu realizācijai. Tiesa, tas, cik katrs novads spēšot ietaupīt, būs atkarīgs no jaunajām apvienoto novadu domēm.

Apšauba pētījumu
Savu viedokli pauda arī J. Turlajs. Viņa piedāvātie statistikas dati bija jau dzirdēti. Viņš sacīja, ka nepieciešams apvienot izglītības iestādes, kas palīdzēs samazināt izdevumus skolu uzturēšanai un palielinās algas pedagogiem. Savukārt Bauskas novada salīdzinošās neveiksmes ar izglītības reformu esot saistītas ar to, ka viņa piedāvāto modeli Bauskas novads nerealizēja pilnībā, bet pārējie novadi vispār neņēma vērā.

Ekspertu gan kritizēja ne viens vien klātesošais. Bauskas novada domes deputāts un Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektors Valdis Veips uzsvēra, ka ir pieejami arī citu ekspertu pētījumi, ko ministrijai būtu vēlams izmantot. Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals kritizēja izteikumus par Bauskas rajona teritorijas ceļu infrastruktūras sazarojumu, norādot, ka sasaiste starp Bausku un Vecumnieku novadu ir problemātiska. «Es aicinātu iedziļināties savā paša pētījumā, nevis pārskriet pāri skaitļiem. Šāds pētījums, manā uztverē, ir apšaubāms,» uzskata J. Kovals. Savukārt Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks atklāja, ka bērnudārzos nepārtraukti trūkst vietu, tāpēc vien viņš apšauba pētījumā minētās demogrāfijas prognozes, kur paredzēts, ka turpināsies nepārtraukts iedzīvotāju skaita samazinājums. «Mums pagājušajā mēnesī vien piedzima vesela bērnudārza grupiņa,» pauda A. Mačeks.

Atbildot J. Turlajs pauda, ka tagad bērnus dzemdējot tie vecāki, kas dzimuši 1987. – 1991. gada dzimstības buma laikā, un pēc tam atkal būšot kritums, tāpēc priecāties pirms laika nevajagot. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prasības par skolēnu skaitu skolā esot ļoti pieticīgas – Igaunijā vidusskolās esot jābūt vairāk nekā 300 skolēniem, kas, viņaprāt, arī esot viens no iemesliem, kāpēc Igaunijas pedagogiem ir labāks atalgojums.

Tikai solījumi
Pašvaldību pārstāvji pauda, ka nav skaidri reformas mērķi un instrumenti to realizācijai, kā arī norādīja uz virkni neprecizitāšu ministrijas piedāvātajos pētījumos, kritērijos un reformas argumentācijā.

«Piedāvājums mūsu novada iedzīvotājiem nesatur konkrētus labumus, tikai solījumus,» pauda Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. «Mēs nepiekrītam, un arī cilvēki nepiekrīt tādam variantam. Neredzam argumentus, ko pateikt iedzīvotājiem, ka viņiem būs labāk,» tā A. Mačeks.

Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš kritizēja ceļus: «Divus līdz trīs mēnešus gadā satiksme ar Bausku no Vecumnieku novada ir gandrīz neiespējama.» J. Pūce stāstīja, ka VARAM gatavo sadarbībā ar va/s «Latvijas Valsts ceļi» plānu par ceļu pārbūvi satiksmes nodrošināšanai jaunajos novados, bet tas netiks virzīts kopā ar novadu reformu. Sanākušie atcerējās, ka līdzīgi solījumi par asfaltētām brauktuvēm bija arī pirms 2009. gada novadu reformas.

Deputātu viedokļi

Dagmāra Venclova, Vecumnieku novada domes deputāte, Stelpes pamatskolas direktore:
«Stāsts par finanšu līdzekļu piesaisti ir kā burkāns ēzelītim. Nezinu, ko saņemsim, bet ticu, ka kļūsim par nomali, kāda savulaik bijām Bauskas rajonā. Iedzīvotāji, kurus arī es pārstāvu, vēlas zināt, ko mēs iegūsim no reformas. Vispirms gaidām kvalitatīvus ceļus.»

Laine Baha, Iecavas novada domes deputāte, Bauskas novada attīstības nodaļas projektu vadītāja:
«Man ir jautājums ministram – kāpēc apvieno uzreiz visas pašvaldības, nevis sāk ar tām, kas neatbilst novadu kritērijiem? Un es nepiekrītu prognozēm par 2030. gada iedzīvotāju skaitu – Iecavas novadā pašlaik šīs prognozes nepiepildās.»

Vēsma Veģere, Rundāles novada domes deputāte, zemnieku saimniecības «Urštēni» saimniece, informēja, ka pēc novadu gada pārskata analīzēm Rundāles novadam pārliecinoši lielākajā daļā rādītāju ir labāki rezultāti nekā pārējiem novadiem, turpretī tieši Bauskas novads, pie kura plāno pievienot citus, ir ar sliktākajiem rezultātiem. Viņa vērtēja arī attīstības tendences, minot – lai arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi Rundālē ir salīdzinoši zemākie, tomēr šī nodokļa pieauguma tempi, salīdzinot ar citiem novadiem, Rundāles novadā ir visaugstākie, bet Bauskas novadā – zemākie.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ministrijas argumentus pašvaldības nepieņem

Kategorijas