Karstuma un skolas jubilejas zīmē

2019. gada 11. jūnijs 00:00

Vasara ierastajam ikdienas ritmam allaž piešķir citu skanējumu. Arī Vecumnieku pagasta veco ļaužu un invalīdu pansionāta «Atvasara» pavārei Liesmai Cīparsonei pagājušonedēļ dienas nebija tādas, kā ierasts, jo viņa darbā aizvieto kolēģi – virtuves vadītāju, kura devusies atvaļinājumā. Tagad nav jāstāv pie plīts, bet jāpasūta un jāpieņem preces, jāraksta ēdienkarte, jāveic citi pienākumi.

«Darbdiena sākas pulksten sešos no rīta un beidzas trijos pēcpusdienā, brīva ir tikai nedēļas nogale, lai gan parasti strādājam maiņās. Esmu pieradusi divas dienas pavadīt darbā, divas – atpūsties, tāpēc nedēļa šķita nogurdinoša,» atklāj Liesma. Atnākusi mājās, viņa «saceļ kājas gaisā», jo dabā valda karstums un tādā laikā negribas neko daudz darīt. TV viņa skatās reti, bet tagad ļāvusies izklaidei un darbdienu vakaros seko seriāla «Sievišķīgās atriebības» notikumiem. «Vēl neesmu iemācījusies dzīvot šajā ritmā, jo nav pierasts katru dienu būt darbā un atpūtai veltīt tikai sestdienu un svētdienu,» viņa teic. Kad dzīve rit ierastajā režīmā, parasti saplānots, kā izmantot brīvdienas.

Nedēļas nogalē pie Liesmas un viņas vīra Kārļa ciemojusies dēla Edvīna meitiņa – septiņus gadus vecā Estere, kura dzīvo Ādažos. Kopā ar mazmeitu devušies uz Veco ezeru peldēties. Meita Monta kļuvusi par valmierieti, un viņas četrgadīgo Māri satikt iznākot retāk; ja vien paši aizbrauc uz Vidzemi paviesoties.

Sestdien gaidīts notikums bija Misas skolas 45 gadu jubileja un absolventu salidojums. Liesma toreizējo astoņgadīgo skolu beigusi pirms 40 gadiem – 1979. gadā. Pirmās trīs klases mācījusies vēl vecajā Dugānes skolā, kam šogad apritēja 155. gadskārta. Apaļa jubileja bija arī vidusskolai, kas izveidota pirms 30 gadiem.

«Mēs klasē bijām vienpadsmit skolēnu, bet uz salidojumu aizbraucām tikai divas no mūsējiem – es un Agnese Stilve. Mūsu laika absolventu bija pamaz – no pirmajiem sešiem gadiem tikai desmit. Cerēju, ka būsim vairāk, jo gribējās satikt sen neredzētus skolasbiedrus. Daudz bija jauniešu no pēdējo gadu izlaidumiem,» stāsta Liesma. Viņa izstaigājusi skolu, kas ir skaista un atjaunota. Līdz sporta zālei gan nav aizgājusi, lai gan tur pavadīts daudz laika, jo klases audzinātāja Mirdza Kalino, kuras diemžēl vairs nav šaisaulē, bija sporta skolotāja. «Mums savas klases nebija, parasti pulcējāmies civilās aizsardzības kabinetā pie sporta zāles,» atmiņās kavējas absolvente.

Vakars bijis jauks, laba mūzika, taču ballētāji sapratuši, ka daudz dejot nevar, jo karstums – «mežonīgs». Lai atvēsinātos, cilvēki daudz laika pavadījuši ārā.

«Svētdien bijām ieplānojuši doties uz Bīriņu pili, uz Vasarsvētku svinībām, kur jau vairākus gadus notiek lielais šlāgerkoncerts un zaļumballe, taču pēc salidojuma negribējās nekur braukt, vien līdz ezeram atveldzēties,» teic Liesma. Kad abiem ar vīru reizē ietrāpās brīvdienas, viņi cenšas «pazust uz divām dienām», jo nelieli ceļojumi ir lieliska atpūta.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Karstuma un skolas jubilejas zīmē

Kategorijas