Tumšais metāls ar vēstures saikni

2019. gada 11. jūnijs 00:00

Bauskā izskanējis «Zobens un lemess» – mūsdienu etniskās mūzikas un seno amatu festivāls.

Bauskas pilskalna estrāde otro gadu pulcēja modernās tautas mūzikas un metāla mūzikas žanra entuziastus. Divu dienu garumā – 7. un 8. jūnijā – apmeklētāji varēja just līdzi iemīļotām grupām ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas, Norvēģijas, Vācijas, Igaunijas, Zviedrijas.

Festivāls «Zobens un lemess» Latvijā norisinās piekto gadu, bet Bauskā apmeklētāji bauda šo pasākumu otro reizi. Iepriekš tas norisinājās Sēlijā, Viesītes novadā.

Ar raga kausu rokās
Festivālā uzstājās gan plaši pazīstami un atzīti mūziķi, piemēram, grupa «Corvus Corax», gan arī jaunākas grupas, kas daudziem var kļūt par atklājumu, būtiski papildinot festivāla programmu. Notika seno amatnieku meistarklases, lekcijas un eksperimenti, apmeklētāji varēja nolūkoties vēstures rekonstrukcijas klubu piedāvātos cīņu paraugdemonstrējumos un vērot krāšņas uguns skulptūras. Festivāla apmeklētāji varēja doties uz Seno ciemu, kur interesenti vēroja baltu karavīru viduslaiku cīņu paraugdemonstrējumus, darbojās agrāko laiku amatu meistarklasēs un sacentās dažādās viduslaikus spēlēs.

Vairākos aspektos pasākumam bija raksturīga arī zaļā domāšana, jo festivāla organizatori bija izsvēruši, ko darīt ar plastmasas glāzēm. Katrs apmeklētājs varēja iemaksāt vienu eiro par speciālu festivāla plastmasas glāzi, izdzert savu dzērienu, izmazgāt glāzi un lietot to atkal, tādējādi radot mazāk plastmasas atkritumu. Pēc tam glāzi varēja nodot atpakaļ kioskā un saņemt samaksāto naudu. Bija padomāts arī par videi draudzīgām pasākuma kontroles aprocēm, kas nebija plastmasas izstrādājumi, bet gan auduma lentītes. Savukārt virknei festivāla apmeklētāju šāda domāšana jau ir «asinīs» – gan puiši, gan meitenes staigāja apkārt ar speciāliem festivāla koka kausiem, bet citiem bija vēl īpašāki trauki – veidoti no ragiem.

Folkroka un nāves grupas
Festivāla pirmo dienu var saukt par «smagā metāla» dienu. To atklāja folkroka grupa «Gyvata» no Lietuvas, pēc tam uz skatuves kāpa pašmāju grupa «Velnezers». Mūzikas žanru apzīmējumos ir pielietota plaša fantāzija – «Veln-ezeru» dēvē par pašmāju melnā metāla žanra spīdekli. Pēc tam skatītājus priecēja grupa «Preternatural», kas pārstāv tumšā nāves metāla žanru. Nomainot pašmāju mūziķu grupas, uz skatuves kāpa ārvalstu mākslinieki – vikingmetāla pārstāvji «Einherjer» no Norvēģijas un «Melechesh» no Jeruzalemes, taču pašlaik tās dalībnieki dzīvo Rietumeiropā. Pirmās dienas skatuves mākslinieku sarakstu noslēdza latviešu mūziķu grupa «Druun», kas savā skanējumā apvieno dūmmetāla un folkmūzikas elementus.

Metālmūzikas cienītājam, motociklistam un zemniekam no Īslīces pagasta Raitim Garajam patīk šis stils. Viņš atklāj, ka šajā festivālā var izjust patieso mūzikas jaudu un tās varenību. R. Garais klausās dažādu žanru mūziku, bet šis viņam esot sirdij tuvākais. Jau svētdien viņš bija ceļā uz amerikāņu grupas «Disturbed» koncertu Tallinā, jo šī grupa viņam ļoti patīk. R. Garais atzīst, ka šī festivāla dalībniekus viņš nepazīst, bet mūzika esot laba. «Nāku un baudu. Apmeklētāji arī šeit ir ļoti miermīlīgi,» atklāj Raitis. Viņš teic, ka Bauska ir ļoti laba vieta gan šim festivālam, gan citiem.

Pagānmetāls favorītos
Festivāla otrajā dienā mūzikas grupu vairums bija no Baltijas valstīm – četras grupas no Latvijas, neofolka grupa «Ēnu kaleidoskops», latgaliešu folkmetālieši no grupas «Green novice», «Catalepsia» un «Frailty», trīs no Lietuvas, folka grupa «Promočiu giesmes», tad sekoja «Pekla» un «Marga muzika» un viena grupa no Igaunijas – «Condescension».

Sestdienas vakarā spēlēja vikingu pagānmetāla grupa «Manegarm», kas 1995. gadā izveidota Zviedrijā. Grupa ir viena no pirmajām, kas smagajā mūzikā sākusi izmantot tradicionālos instrumentus, piemēram, vijoli un flautu, kā arī sievietes vokālu. Dāmu šoreiz grupas sastāvā nebija, bet vijoles spēle noteikti izcēlās starp smagajiem metāla ritmiem.

Baušķenieks Norberts Jakuška festivālu apmeklē otro gadu. Viņam ļoti patīk šāda stila mūzika, jo dziesmas, viņaprāt, ir ar dziļu un spēcīgu nozīmi. Norberts atzīst, ka ļoti labi ir izvēlēta festivāla norises vieta. «Blakus ir Bauskas pils, kas rada viduslaiku noskaņu, netālu ir Lietuva, Rīga. Šajās karstajās dienās nav ilgi jāmeklē ūdens vieta, kur aiziet nopeldēties,» atzīst N. Jakuška. Viņš teic, ka reizēm apmeklētājiem sākumā cilvēki šajā festivālā liekas ļoti draudīgi, bīstami, taču tā tas nav. Pagājušajā gadā Norberts iepazinās ar jaunu cilvēku un kļuva labi paziņas. «Visi šeit ir ļoti draudzīgi, cits citu pieskata kā liela ģimene,» atklāja baušķenieks. Viņa favorīts bija grupā «Manegarm». «Festivālā vēlos izbaudīt visu pēc iespējas vairāk,» teic Norberts Jakuška.

Pasākuma «nagla»
Festivālu noslēdza leģendārā grupa «Corvus Corax» no Vācijas, kura savu karjeru sāka veidot jau 1989. gadā. Viņu priekšnesumi piesaista uzmanību ar to, ka mūziķu savādais izskats atgādina sengrieķu mītus: puskaili, tērpušies neparastās drēbēs, primitīvās cilšu dekorācijās, bieži tetovēti. Priekšnesumos izmanto dūdas, bungas, radot spēcīgu ritmu, kas patīk skatītājiem. Grupas mūzika izmantota arī filmās un datorspēlē «Dragon Age».

Viesi no Vācijas noteikti kļuva par pasākuma «naglu» – īpaši aktīvi bija arī jaunieši pie skatuves, kas iesāka arī kopējas dejas un nepārtraukti pieprasīja grupai turpināt spēlēt. Savukārt senās mūzikas izpildītāji arī nepievīla – pie viņu ierastajiem instrumentiem pievienojās arī flauta.

Festivāla apmeklētāji bija ne tikai no Latvijas, bet kuplā skaitā arī no Lietuvas un Igaunijas, kā arī daži vēl no citām Eiropas valstīm. Apmeklētāju viedokļi par pasākumu bija ar dalītām emocijām. Daži aptaujātie atzina, ka pirmajā dienā izpildījums nebijis tāds, kā gaidīts, jo iepriekšējā gadā grupas bijušas labākas. Tomēr sestdienas nogale mainījusi visu – aptaujātie piekrita, ka «Manegarm» un «Corvus Corax» esot bijis vērts klausīties.

Ludmila Vincuna uz šo festivālu ir ieradusies no Cēsīm. Viņai te šogad īpaši patīk, jo pasākuma programma, viņasprāt, neesot tikai «bleķis», ir dažādība, daudzveidība programmā, kas patīk ne tikai viņai, bet arī citiem apmeklētājiem. Ludmila ir bijusi arī līdzīgā festivālā Cēsīs, turklāt bez maksas, jo to rīko pilsētas svētku laikā. Tomēr, kā uzskata apmeklētāja, «Zobens un lemess» ir daudz interesantāks un krāšņāks.

Tikai latgaliski
Sestdien uzstājās grupa «Green novice», kuras solists un ģitārists ir Alvis Bernāns, kurš nāk no Preiļiem un ļoti labi pārvalda latgaliešu mēli. Mūziķi no grupas «Green novice» veido dziesmas, izmantojot folkloras notis un melodijas, tekstus, kas ir saistīti ar latgaliešu kultūru, mēģina iesaistīt latgaliešu mitoloģiju un vēsturiskus notikumus, taču mūziku rada paši.

A. Bernānam mūzikas karjera iznākusi ļoti interesanta – vispirms grupas «Skyforger» («Debesu kalējs») fans, tad pašam sava grupa, un nu jau vairākus gadus – arī «Skyforger» ģitārists. Spēlēt abās grupās ir viņa hobijs, brīvā laika nodarbe. «Viss honorārs nonāk jaunu instrumentu, stīgu iegādei, transportam un daudz kam citam. Darām visu, lai grupas attīstītos,» pastāstīja mūziķis.

Viņam pašam ļoti patīk šāda veida mūzika, jo šī žanra dziesmas, viņaprāt, rada jaunu enerģiju. Mūziķis pastāstīja, ka grupa «Green novice» dzied tikai latgaliski. Bauskā viņi uzstājās pirmo gadu, taču kopumā šajā festivālā ir spēlēts trīs reizes. «Bauska ir piemērota festivāla norisei, var baudīt kultūru un satikties ar cilvēkiem. Apmeklētājiem vajag atpūsties, un Bauska ir īstā vieta,» stāsta A. Bernāns. Mūziķis uzsver, ka šajos pasākumos pievelk arī festivāla gaisotne. Gaidīts ir ikviens, un visus uzņems kā labus draugus, neskatoties uz tautību, veselību, vai tu resns vai tievs – ja atnākušajam mūzika patīk, viņš vēlas labi pavadīt laiku un pozitīvi uztver apkārtējo vidi – viņš vienmēr būs laipni gaidīts.

Senā ciema vēsture
Sestdienas rīta pusē labi apmeklēts bija Senais ciems. Tur varēja izzināt vēsturi par vikingiem, baltiem, iepazīties ar rotām un ieročiem, kā arī piedalīties viduslaiku spēlēs – cilāt viduslaiku bruņinieka ķēžu bruņukreklus, mest lielu baļķi, bija arī daudzi citi piedāvājumi, tai skaitā arī šķēpa mešana mērķī. Sestdien notika arī arheoloģijas eksperimenti, kuru laikā restauratori ar vēsturiskām tehnoloģijām centās iegūt seno laiku ieroču un darbarīku kopijas. Apmeklētāji varēja klausīties lekcijas par senlatviešu pilskalniem, to likteni mūsdienās un latviešu leģionāru meklēšanu un ekshumāciju.

Interesantas bija arī diskusijas ar seno amatu pārstāvjiem. Piemēram, vēsturisku priekšmetu restaurators Igors Zikovs no Rīgas aicināja ļoti rūpīgi izvērtēt, kāda īsti ir vēsturiskā patiesība. Viņš rekonstruē 9. – 11. gadsimta vikingu tērpus, ieročus, sadzīves rīkus, interesējas arī par 13. gadsimta Vāciju. Katram festivālam viņš izvēlas atbilstīgu tērpu. Šajā festivālā Igors bija ģērbies vikingu tērpā, taču, ja būtu devies uz Ventspili, tad nāktos uzvilkt bruņinieka tērpu. Restauratoram šis darbs ir hobijs, viņš uzskata, ka tā ir iespēja satikties ar citiem cilvēkiem, aizrauties ar nodarbi, kura sirdij tuva.

«Jebkurai tautai, kas nezina savu vēsturi, nebūs nākotnes! Filmās, grāmatās ir ļoti kļūdaina informācija, tāpēc mēs meklējam arheoloģiskos materiālus, kā arī vizuālos materiālus, piemēram, Skandināvijā tie ir rūnakmeņi, citur baznīcas raksti vai sāgas,» stāsta I. Zikovs. Viņš atklāja arī, kā viduslaikos ieguva zilo
krāsu, – izmantojot tādu augu kā mēlenes, kas nav mellenes, šādas drēbes valkāja turīgāki ļaudis, jo process bija diezgan ilgs un tāds audums nebija lēts.

Rīdzinieks secina, ka ļoti bieži melus pasniedz kā patiesību, piemēram, viena no lielākajām vēstures mistifikācijām ir stāsts par to, ka normandiešu ķiverēm, kuras izmantoja arī vikingi, sānos bija ragi. Diez vai kāds tā darītu, jo tad kaujinieki būtu ļoti viegli ievainojami, ja cirvis aizķertu ķiveres ragu. I. Zikovs uzsver, ka šādi ragi tajā laikā būtu nepraktiski. «Jāizvērtē pašam, cik informācija var būt patiesa,» teic vēstures restaurators.

+ 4

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tumšais metāls ar vēstures saikni

Kategorijas