Pārsteidz neparastas tehnikas un skaisti risinājumi

2019. gada 11. jūnijs 00:00

441

Pārsteidz neparastas tehnikas un skaisti risinājumi

Aizraušanās. Bauskā sirsnīgā gaisotnē aizrit pirmais Pasaules publiskās adīšanas dienas sarīkojums.

Bauskas muzeja pagalmā sestdien, 8. jūnijā, sanāca teju 20 dāmas, lai satiktos, parādītu savus rokdarbus, dzirdētu ko jaunu, pulcējoties kopā Pasaules publiskās adīšanas dienā. Organizatore baušķeniece Dace Šulce visas ar prieku sagaidīja un deva rokās veļas knaģus, ar ko pie šņores piestiprināt parādāmos darbus.

Īsti mākslas darbi
Te nu pat pieredzējušām rodarbniecēm aizrāvās elpa, ieraugot neparastas tehnikas, krāsas, jaunus izpildījuma veidus, laikietilpīgus, bet pārsteidzoši skaistus risinājumus.

Lapsa, kas izskrējusi no meža sniegā, ziedošas magones, sniegpulkstenītes, putns uz zara, noziedējušas pienenes ar pūku cepurēm, pie kurām pat elpot nedrīkst, jo tūlīt var pacelties gaisā, – tās nav gleznas muzejā, bet dūraiņi, kas pārsteidz ar oriģinalitāti. Savukārt «pūcīšcimdi» ir tapuši ar internetā par 4 – 7 eiro iegādāta dizaina paraugu. Daces Šulces 13 gadus vecā meita Elizabete izlikusi apskatei pašas darinātos maučus jeb pulsa sildītājus ar pērlītēm. Uz vietas jau top nākamie.

Teju visas atnākušās apbrīnoja vesti pečvorka (tekstilmozaīkas) tehnikā. Skaists ir arī adīts plecu lakats ar nepabeigtām kārtām, tas atgādina vairākus tulpju ziedus. Cita pēta izliktos paraugus, dažas apmainās ar padomiem, teju katrai klēpī iesākts darbiņš, kas rāda, ka adatas un dzija vai diegi nav sveši.

Mārīte Liepa, mājsaimniece no Grenctāles, esot «salīga meitene», tālab top skaista plecu šalle. Baušķeniece Inga Muižniece atnākusi ar mazmeitu Aleksu, kas nule pabeigusi 1. klasi. Meitas pagaidām neesot adītājas, tomēr talants un prasmes ir jānodod, tālab mazmeitas klēpī ik pa brīdim iegulst adījums. I. Muižniecei ir sava īpaša, no mammas mantota tehni-

ka – visu adīt no augšas jeb ar apaļadāmajām adatām ar stieplīti, tas ir bezvīļu reglāns. Tā top arī džemperis, kas klēpī dzīvo savu dzīvi, kamēr saimniece sarunājas un skatās acīs, tas pats «aug» nemanāmi un ātri. «Adīšana no augšas ir ideāla bērnu apģērbam, kad kļūst par īsu, var atārdīt apakšu un pieadīt, cik vajag,» ar padomiem no bagātās pieredzes dalās baušķeniece. Pat brūni raibas zeķes tapušas nevis ar piecām adatām, bet šādi. Savukārt izārdītie džemperi pārtopot zeķēs.

«Nav uz adīšanu, bet uz ārdīšanu!»
Dāmu pulkā uz īsu brīdi parādās Raitis Ignatjevs, kurš uz sanākšanu pavada dzīvesbiedri Sandru Bergmani. Uz rokdarbiem viņš nepaliek, jo «nav uz adīšanu, bet uz ārdīšanu» – šādus pienākumus ziemas vakaros viņš uzņemoties. Sandru vecmāmiņa adīt iemācījusi jau piecu gadu vecumā, arī sanākšanā jau top tamborēta cepurīte mazmeitai, savukārt izstādījusi dubultos dūrainīšus ar kidmohēru, kas ir plānāka.

Arī jaunā trīs bērnu māmiņa Ieva Uķe vidējai meitiņai turpināja darināt rozā jaciņu, kapuce jau bija tapusi. Idejas čaklā rokdarbniece smeļoties internetā un no mammas vecajiem padomju laika žurnāliem. Reizēm iznāk noadīt vien kārtu, kad jau mazie bērni saucot mammu, tālab neesot viegli un vienkārši nodoties rokdarbiem.

Pašu priekam un arī savai pilsētai
Atnākušas arī dāmas no Latvijas Sieviešu invalīdu asociācijas «Aspazija» Bauskas nodaļas, galvās tādas tamborētas cepures, ka pat Anglijas karalienei Elizabetei II sirds varētu ietrīcēties. Uz «Bauskas Dzīves» jautājumu, vai galvassegas pirktas, Astra Dziļuma atbild: «Zem mūsu goda ir likt galvā tirgū pirktu cepuri.» Uz galda pie rīkotājas Daces Šulces brīnumgardās pašceptās maizes kā dzīvi stāv Baibas Strodes tamborēti dekoratīvie kāposti un citi «dārzeņi», arī tamborēta vista ar aptamborētām olām nāk no «Aspazijām». Baiba Strode biedrības «Meistars Gothards» projektam «Uzplaukšana» jau piedarinājusi 70 rožu, tikšanās laikā tapa vēl divas, mammai Laimai Strodei – trīs puķes. Mērķis ir izveidot lielformāta vides objektu «Rožu siena» kā dāvanu Bauskai 410. gadskārtā.

Rokdarbnieču pulkā ir arī rīdziniece Asja Vanaga. Viņai ir Latvijas Amatniecības kameras 2008. gadā iegūts zeļļa diploms, jaunā dāma ir «Burdas» skolas pasniedzēja tamborēšanā. Arī Bauskā viņai rokās zibēja adata, rādot tunēzisko jeb blīvāku, biezāku tamborējumu.

I. Muižnieces uzmanību piesaista īslīcietes Ainas Pikas darinātās matu gumijas ar taureņiem, pēc brīža tāds jau «ielaidies» mazmeitas Aleksas sprogainajos matos, vecmāmiņa to nopērk mazmeitai. Savukārt mājturības un zīmēšanas skolotāja Daiga Sējēja ir laimīga iegūt kādas meistares telefonu, jo noteikti gribot iegādāties viņas darinātu šallīti.

Vienā brīdī klusi atnācis turpat dzīvojošais baušķenieks fotogrāfs Imants Nullītis. Viņš naski bildē rokdarbus. «Gribas atrauties no ikdienas stresa, šādi darbi ir atslodzei,» teic ieinteresētais vīrs.

Uz beigām ierodas vēl kādas skatītājas, kas «tik smalkus rokdarbus neprotot». Kad «Aspaziju» dāmas pošas prom, Dace Šulce piekodina: «Uz tikšanos nākamgad!» Rīkotāja D. Šulce «Bauskas Dzīvei» apliecina, ka domubiedrus ir izdevies atrast, tālab var secināt, ka pasākums ir izdevies.

NODERĪGI

Pasaules adīšanas dienā Bauskā izskanējušie padomi un atziņas

Latvijas vilna ir asāka, Turcijas – maigāka.

Bērniem apģērbus labāk darināt ar batikotu dziju – ja nosmērē, nevar redzēt.

Kapuci visērtāk ir adīt kā zeķes papēdi.

Dūraiņiem ērtāks ir t. s. indiešu īkšķis jeb anatomiskais īkšķis.

Bezvīļu reglāns ir ideāls bērnu apģērbam – ja kļūst par īsu, var apakšu noārdīt un pieadīt klāt.

Idejas rokdarbiem var smelties internetā, piemēram, pinterest.com, ravelry.com, arī facebook.com ir rokdarbnieču domubiedru grupas.

19. g. vidū un otrajā pusē 10 gadus vecs bērns prata adīt zeķes, pīt grozus, taisīt svilpavniekus. Bērni mācījās, vērojot vecāku un vecvecāku darbu, nevienam nebija laika būt tikai par skolotāju. Ļoti agri bija jātin vilnas dzija vai lina diegi no tītavām kamolos. Parasti vajadzējis ātri iemācījusies ar vērpjamo ratiņu strādāt. Pieaugušajiem nebija šim darbam laika, tāpēc pie ratiņa sēdināja bērnus. Bez pakulu vērpšanas prakses par smalkas vilnas dzijas vērpēju nevarēja kļūt. Kad rudens lauku darbi bija pabeigti, lielajā istabā uzlika stelles, bērniem bija jāpalīdz audekla uzvilkšanā un kamolu satīšanā.

«Karbonz»/«KnitPro» 5 zeķu/cimdu adatas ir īpašākas: ideāli pieguļ plaukstai; oglekļa šķiedras nodrošina vieglāku valdziņu pārņemšanu uz adatas; nodrošina adatu neizslīdēšanu no adījuma; siltas pieskaroties un maigas taustei; ideāli piemērotas mežģīņu adīšanai, zeķu, cimdu u. c. izstrādājumiem. To cena ir ap 9 eiro.

Piedurknes labāk adīt abas uzreiz, citādi var būt atšķirīgas, kaut vai adījuma blīvuma, vaļīguma ziņā, jo tas ne vienmēr izdodas identisks. Tas pats attiecas uz apģērba priekšu un aizmuguri.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pārsteidz neparastas tehnikas un skaisti risinājumi

Kategorijas