Pārstrādātāji nepamatoti samazina cenas

2019. gada 7. jūnijs 00:00

195

Pieprasījums pēc piena produktiem pieaug straujāk nekā ražošanas apjomi.

Mazo un vidējo saimniecību govju ganāmpulki, kas bauda brīvību zaļajās ganībās, pagaidām ir nodrošināti ar barību, un saimnieki ziemai var gatavot vērtīgus krājumus. Vasaras sezonā palielinās arī piena izslaukums, un būtu loģiski, ka pieaugtu arī lopkopju ienākumi, bet...

Apburtais loks «nav darbinieku, jo nav algas»
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) ekonomistu aprēķini liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā piena ražošanas izmaksas Latvijā pieaugušas vidēji par 5 – 8 eirocentiem uz kilogramu piena. Starptautiskā Piena pētniecības tīkla (IFCN), kura dalībnieks ir arī LLKC, aprēķini rāda – ja ražošanas izmaksām pieskaitītu saimnieku darbu, tad 2018. gadā Latvijas piensaimniecībās viena kilograma piena pašizmaksa atkarībā no saimniecības lieluma būtu no 33 eirocentiem lielās* saimniecībās līdz 40 eirocentiem mazās** saimniecībās.

Pieaugošo resursu, jo īpaši lopbarības, cenu dēļ piena ražošanas izmaksas Latvijā pakāpeniski pieaugušas, sasniedzot 33 – 34 eirocentus par kilogramu mazās un vidējās saimniecībās un 31 – 32 eirocentus par kilogramu lielās saimniecībās, tādējādi pārsniedzot piena iepirkuma cenas vidēji par vienu līdz četriem eirocentiem par kilogramu.

LLKC valdes priekšsēdētājs ceraukstietis Mārtiņš Cimermanis sniedz šādu situācijas raksturojumu: «Lai gan saimniecības cenšas mazināt ražošanas izmaksas, redzam, ka resursu cenu ietekmē tās pieaug. Starpību starp piena iepirkuma cenu un izmaksām pārsvarā sedz Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājumi un ienākumi no citiem saimnieciskās darbības veidiem. Nepieciešamība taupīt neizbēgami var atsaukties uz ganāmpulka veselību, kas vistiešākā mērā atspoguļosies saimniecību finanšu rādītāju svārstībās, un ne uz pozitīvo pusi. Vienīgais rādītājs, ar kuru mēs tiešām atšķiramies no ES dalībvalstu saimniekiem, ir zemās algas. Taču pienācīgas algas ir galvenais elements, kas var atrisināt darbaspēka trūkumu nozarē, lai izrautos no apburtā loka «nav darbinieku, jo nav algas». Samaksai par pārstrādei pārdoto pienu agri vai vēlu jāsasniedz vismaz ES vidējā cena, kas pašlaik ir 34,5 eirocenti par piena kilogramu, lai ES atbalsta maksājumus varētu izmantot tik nepieciešamajiem modernizācijas pasākumiem. Ja nē, nozare turpinās stagnēt un nevarēs sasniegt to ražošanas potenciālu, uz ko Latvija ir spējīga.»

Paredz lopbarības cenu kāpumu
Atgādināsim, ka vidējā piena iepirkuma cena valstī aprīlī bija 30,1 eirocents par kilogramu, bet maija prognozes liecina par iepirkuma cenas samazinājumu līdz 29,5 eirocentiem. LLKC ekonomisti aprēķinājuši, ka piena kilograma ražošanas izmaksas
30 eirocentu atzīmi pārsniedz jau pēdējos divus gadus. Turklāt nav signālu, kas liecinātu par iespējamu ražošanas izmaksu samazināšanos nākotnē. Tieši otrādi, IFCN veidotā lopbarības cenu indeksa prognoze paredz lopbarības cenu pieaugumu.

Latvijas piensaimniecībās piena pašizmaksas struktūrā lielāko īpatsvaru veido lopbarības izdevumi, darbaspēka izmaksas un pamatlīdzekļu nolietojums. Mazajām saimniecībām izmaksas īpaši ietekmē energoresursu cenas. Tādējādi, lai kādus izmaksas samazinošus pasākumus Latvijas piensaimniecības neveiktu, tās tik un tā pienu pasaules mērogā spēs saražot ar vidēji augstām ražošanas izmaksām. Cenai, ko saimniecības saņem par pienu, ir ļoti liela nozīme, lai varētu stabili attīstīties ilgtermiņā.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) ekonomikas eksperti prognozē, ka šogad svaigpiena ražošanas apjomi Latvijā saruks par 2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Savukārt piena iepirkuma vidējās cenas samazināšanai nav iemesla, tai būtu jāturas vidēji 30 eirocentu līmenī par kilogramu, ņemot vērā augošo globālā tirgus pieprasījumu.

«Baltijas fenomens»
Gan IFCN, gan citu globālo tirgus pētījumu avoti liecina, ka šī gada pirmajā pusē pieprasījums pēc piena produktiem (siera, vājpiena pulvera, sviesta u. c.) pieaug straujāk nekā ražošanas apjomi, kas ir iemesls piena iepirkuma vidējās cenas kāpumam pasaulē. Tiek prognozēts, ka šī gada otrajā pusē piena iepirkuma cenas pasaulē stabilizēsies – 30 – 32 eirocenti kilogramā (35 – 38 USD/100 kg).

Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs, secina, ka pēc LLKC ekspertu rīcībā esošās informācijas nav pamata piena iepirkuma cenu samazināšanai Latvijā. Bet informācija no zemniekiem liecina, ka pārstrādes uzņēmumi no maija samazina vai gatavojas pazemināt piena iepirkuma cenas viena līdz divu centu apmērā par piena kilogramu. Pašlaik dati liecina, ka situācija pasaules tirgos ir labvēlīga piensaimniecībām kā izejvielu piegādātājiem, tādēļ nav racionāla pamatojuma, kādēļ piena pārstrādātājiem būtu jāsamazina piena iepirkuma cena.

Vienīgais izskaidrojums šādai rīcībai ir «Baltijas fenomens» – sekot kopš seniem (padomju) laikiem glabātajai tradīcijai samazināt cenas ganību sezonā, kad palielinās saražotā piena apjomi, tādējādi nodrošinot peļņas rādītāju uzlabošanu pārstrādei. Ņemot vērā izteikti smago situāciju lopbarības sagatavošanā 2018. gadā, daudzas saimniecības var nonākt neapskaužamā situācijā, ja piena cenas atkal ievērojami noslīdēs zem pašizmaksas.

Kooperatīvi nepieciešami mazajām saimniecībām
Loģiski būtu domāt, ka piensaimniecībām viens no atbalsta risinājumiem būtu kooperācijas attīstīšana, bet – ne gluži tā ir. Bez jau minētajiem objektīvajiem iemesliem – augošajām ražošanas izmaksām – pastāv tirgus iekšējais faktors. Piena cenu lejupslīdi ietekmē Lietuvas piena pārstrādātāji, jo ir pietiekami daudz saimniecību, īpaši pierobežā, kas svaigpienu pārdod Lietuvas uzņēmējiem. Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi arī šo situāciju cenšas izmantot savā labā.

«Bauskas Dzīve» izjautāja pien-saimnieku kooperatīvās sabiedrības (PKS) «Piena ceļš» valdes priekšsēdētāju Anriju Aumali. «Mūsu kooperatīvs ir atšķirīgā situācijā, jo tikai daļu svaigpiena pārdodam ražotājiem un gandrīz pusi pārstrādājam paši. Turklāt cenšamies sadarboties ar dažādiem uzņēmumiem gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan Latvijā. Taču kopumā ražotāju politika nav kooperatīviem draudzīga. No pārstrādātāja viedokļa raugoties, neredzam iemeslu cenu pazemināšanai. Ir vēl kāda nianse – lielajām saimniecībām tiek maksāts vairāk par piena kilogramu, un to dara uz mazo saimniecību rēķina. Kooperatīvu spēks ir par vāju, jo tajos lielākā daļa ir tieši mazās saimniecības. Arī skaitliski Latvijā kooperatīvu ir gana daudz, sadrumstalotība neļauj izvirzīt vienotu un stingru nostāju attiecībās ar pārstrādes uzņēmumiem,» teic A. Aumalis.

Ar ļoti vērtīgu pieredzi iepazīstināja PKS «Straupe» valdes priekšsēdētājs Imants Balodis. Viņa teiktais vēlreiz apliecina, cik svarīgi zemniekiem pašiem piedalīties piena pārstrādē: «Straupes» rīcībā ir viss cikls – piena iepirkums, pārstrāde, loģistika un pārdošana savos veikalos, kur realizē ap 40% produkcijas. I. Balodis atzīst, ka kopējais tirgus fons ietekmē arī viņus. 26 pastāvēšanas gados nav bijuši zaudējumu gadi. Bet iepirkuma cena noturēta par 10 – 20 procentiem augstāka nekā vidēji Latvijā. Saimniekot sākuši ar tirgus izpēti, lai saprastu, ko darīs ar saražoto. Arī banku aizdevumi nav ņemti, un attīstība bijusi soli pa solim par saviem līdzekļiem. Pavasarī vidējā iepirkuma cena ir 33 – 34 eirocenti par piena kilogramu. Imants Balodis uzsver: «Galvenais kritērijs ir kvalitāte un maksimāli dabiska produkcija bez ķīmiskām piedevām, ar kurām pagarina realizācijas termiņus. Kooperatīvi ir nepieciešami mazajām saimniecībām. Pusei no mūsu kooperatīva biedru saimniecībām govju skaits ir desmit un mazāk, un tikai trīs ganāmpulkos ir ap 200 slaucamo govju.»

Izmisuma nauda
Bauskas novada Vecsaulē saimniecība «Pintes» ir kooperatīvā «Pien-upīte». Saimniece Ginta Ozola teic, ka cena nav samazināta.

Vecumnieku novada Bārbeles pusē Andris Ķēniņš zemnieku saimniecībā «Cedelmaņi» kopj 12 gotiņas un pienu pārdod a/s «Rīgas piena kombināts». Pavasarī cena pakāpeniski samazināta, pašlaik ir 22,5 eirocenti/kg. Andris atzīst, ka ir lielā neziņā, kā rīkoties, lai izdzīvotu. Kombināts tā arī neko nav paskaidrojis, kāpēc ir šāda cenu politika.

Arī Svetlana Piperaite Vecumnieku novada Vallē savas piemājas saimniecības gotiņu pienu pārdod a/s «Rīgas piena kombināts» un spiesta pieņemt šādu cenu. Svetlana teic, ka rokas nolaižas un pārņem izmisums, jo nav īsti, kur meklēt palīdzību. Kopš maija katru mēnesi jauns līgums un zemāka cena. Sienu pat piepirkuši, lai uzturētu lopiņus. Bet šāda piena iepirkuma cena jau ir prātam neaptverama... Gotiņas saimniece kopjot ļoti rūpīgi un arī labi piebaro, ir tādas, no kurām izslauc ap 50 kg piena dienā.

UZZIŅAI

Izteikti nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ Latvijā pērn pirmo reizi desmit gadu laikā piena ražošanas apjomi nevis, kā ierasts, pieauga, bet samazinājās par 4%.

Ganāmpulku skaits samazinājies par 10%.

Baltijas reģiona piena ražotājiem gadiem ilgi ir vidēji par 3 – 5 eirocentiem zemāka piena iepirkuma cena nekā vidēji ES, turklāt ir izteikta cenas diferenciācija pēc saimniecību lieluma, cenu atšķirības par piena kilogramu var pārsniegt pat 10 eirocentus. Nevienlīdzīgā attieksme pret piena ražotājiem ir viens no galvenajiem iemesliem piena ganāmpulku skaita samazinājumam, jo īpaši mazajās saimniecībās ar govju skaitu līdz 30, kas nodrošina 40% no Latvijā saražotā piena apjoma.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pārstrādātāji nepamatoti samazina cenas

Kategorijas