BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atsaucoties Jūrtakas vilinājumam

Ruta Keiša

2019. gada 7. jūnijs 00:00

58
Atsaucoties Jūrtakas vilinājumam

Ceļosim! Pārgājienu maršrutam gar Baltijas jūras piekrasti var pievienoties, kad vien vēlies, atvadīties, kad vēlies, un atgriezties, kad esi pēc tā noilgojies.

Arvien populārāki Latvijā kļūst dažādi tūrisma pārgājienu maršruti. Aktīvās atpūtas cienītājiem tiek piedāvātas plašas iespējas – gājēju takas, velomaršruti, laivošana. Tie  parasti nav gari.

Pirmo reizi Latvijā ir izstrādāts garās distances maršruts, kas ir Eiropas maršruta E9 daļa gar Baltijas jūras piekrasti. Tas sākas pie Lietuvas un Latvijas robežas, Nidas ciemā Latvijā, un finišē pie Tallinas ostas Igaunijā. Kopējais gājēju takas garums ir 1200 kilometru, no tiem 580 kilometru ir Latvijā. Tas ir ilgtspējīgs, dabai, kultūrvidei un vietējiem uzņēmējiem draudzīgs tūrisma produkts, kas paredzēts plašai mērķauditorijai.

Pārvietojas lēnāk – savā ceļā tērē vairāk
«Bauskas Dzīve» iepazina taku kopā ar citu mediju pārstāvjiem Latvijas lauku tūrisma asociācijas «Lauku ceļotājs» sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģionu organizētā braucienā. Posmā no Rojas līdz Ragaciemam mūs iepazīstināja ar gājēju takas veidošanas principiem, detaļām un izvēles iespējām.

Lai labāk izprastu ļoti garā maršruta būtību, to var salīdzināt ar moduļtipa konstrukciju. Tas izstrādāts tā, lai to varētu sākt un no tā  iziet gandrīz jebkurā vietā atkarībā no tūristu fiziskajām spējām un interesēm. Jāatzīst, ka žurnālistu grupas brauciens ar autobusu piešķīra izpētei gana atvieglotu raksturu. Lietainā diena  kājāmiešanu gar jūru padarīja ļoti epizodisku. Jūrtakas maršruts liek mainīt stereotipus par to, ka kājāmgājēji ir trūcīgi, nevar atļauties ceļot ar auto un nevēlas tērēt naudu vietējo uzņēmēju labā. Brauciena vadītājs Juris Smaļinskis, tūrisma un vides eksperts no «Lauku ceļotāja», atsaucās uz pētījumiem, kas pierāda gluži pretējo – tie, kas pārvietojas lēnāk, savā ceļā tērē vairāk.

Ierasts uzskats, ka Kurzemes jūrmala ir smilšaina, taču pat nelielos attālumos var pārliecināties par dažādību. Jūras krasta iepazīšana sākās Rojā, no kurienes virzījāmies uz Ragaciema pusi.

Brīvdienu mājas

Maršrutam piesaistīti vietējie uzņēmēji, pie kuriem var iegādāties līdzi ņemamus pārtikas produktus vai arī rezervēt naktsmītni.

Zvejnieku sētā «Otra puse» laipni sagaidīja un ar brokastu uzkodām un kafiju cienāja Zane Vaivode. Ģimenes uzņēmums kopj un uztur zvejnieku sadzīves tradīcijas, attīsta jaunus produktus no jūras un meža veltēm un piedāvā tās ceļotājiem. Kafejnīcā var baudīt arī gardu maltīti. Jūrtakas posms pie Rojas ir 17. dienas  maršrutā Ģipka–Kaltene, un te ir skatāma Kurzemes akmeņainā jūrmala.

Tālāk ceļš ved uz brīvdienu māju «Lēveri», kas atrodas Valgalciemā, mežainā vietā 400 metrus no jūras. Saimniece Līga Badūne piedāvā naktsmītni guļbaļķu ēkā, skaisti projektētās telpās divos stāvos. Netālu jauncelta pirts, tuvumā dīķis, bet apkārtnes mežā gana ogu un sēņu. Māja labi piemērota ģimenei, virtuvē pieejams viss nepieciešamais. Līga arī pati izstaigājusi daļu Jūrtakas.

Tālāk ceļš ved uz Mērsragu. Protams, varam izmantot retu iespēju palūkoties uz to no augšas – no bākas. Nesen tikai izlemts, ka šāda iespēja interesentiem tiks dota. Līdz šim bāka bijusi slēgts objekts apmeklētājiem. Mērsrags var lepoties ar reti sastopamu dabas biotopu – piejūras pļavām. Tās īpaši nozīmīgas dažādu bridējputnu un ūdensputnu ligzdošanai, te no gara lidojuma atpūšas arī gājputni. Šī nu būtu Jūrtakas pārgājiena maršrutā 19. diena. Maršruti pa dienām tuvāk apskatāmi interneta vietnē  https://coastalhiking.eu/lv/tour/day.

Pusdienojam romantiskā Bērzciema krodziņā «Mazā kaija», kas atrodas gluži tuvu jūrai. Ēkas otrajā stāvā iespējams noīrēt divvietīgu istabu ar skatu uz jūru. Piekraste klusa un vientuļa, īstā tūrisma sezona vēl tikai sāksies. Vasaras karstumā jūras tuvums būtu ļoti veldzējošs, bet savs jaukums arī lietainā dienā... Pēc maltītes ejam pusotru kilometru garā pastaigā pa Abragciema jūras krastu. Pārgājiena vadītājs Juris Smaļinskis ir biologs un vērīgs pret katru dabas parādību. Ātri pamana gan fosilijas, gan neparastas, izskalotas aļģes.

Sedums – «multifunkcionāla» vieta
Vakarpusē sasniedzam Lapmežciemu. Tur nesen atjaunots Lapmežciema novadpētniecības muzejs. Tajā skatāmi gan senie zvejas rīki, gan mainīgās ekspozīcijas daļa, kur iekārtota gleznu izstāde. Goda vieta arī Imantam Ziedonim. Muzejs apkopojis informāciju par filmēšanas vietām. Tās atzīmētas un izdotas atsevišķā kartē «Kino pieturvietas» ar attiecīgās filmas nosaukumu – «Ilgais ceļš kāpās», «Nauris», «Nāves ēnā» u. c. Muzeja darbiniece Anita Alberta pastāsta arī par padomju laikā slavenā zvejnieku kolhoza «Banga» priekšsēdētājiem – lielo zvejas traleru kapteiņiem. Jūrā uz nozveju gāja daudzi piekrastes vīri, netrūka ne cilvēku, ne darba.

Autentisku zvejnieku dzīves liecību atrodam Ragaciema jūrmalā, kur nokļūstam, kad arvien vairāk pieņemas spēkā lietus un vējš. Esam sedumā. Tā zvejnieku ciemā sauca vietu, kur bija uzceltas būdas tīklu žāvēšanai, rīku glabāšanai. Tur sievas un bērni taroja  tīklus – kad loms bija krastā, lasīja no tiem ārā zivis. Sedumiem bijusi arī sociāla nozīme. Vīri tur satikās un apsprieda jūras lietas, jaunākās ziņas un notikumus jūrmalciemos. Ragaciema sedums ir vienīgā vieta Latvijā un Igaunijā, kas atjaunots vecajā stilā. Viena no būdām saglabājusies vēl no pagājušā gadsimta 20. gadiem, pārējās gan piebūvētas. Tas darīts 90. gadu sākumā, kad vairāki vietējie zvejnieki nolēmuši vietu sakārtot un saglabāt «tēvu piemiņai». Šai vietai piešķirta arī kultūras zīme «Latviskais mantojums».

Sedumā mūs sagaida Mauriņu ģimene ar īpašu piedāvājumu – svaigi kūpinātu zivju platēm, alu un karstu tēju, kas vējainajā un dzestrajā vakarā labi sasildīja. Taču vislielāko siltumu jutām no sastaptajiem cilvēkiem, kas joprojām spītīgi turas un saimnieko skopajā jūras krastā. 

Maršruta izveidotāji no «Lauku ceļotāja», Kurzemes plānošanas reģiona un vietējiem tūrisma informācijas centriem saka: «Pievienojies Jūrtakai, kad vien vēlies, atvadies, kad vēlies, un atgriezies, kad esi pēc tās noilgojies!»

P. S. Brauciens finansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda Igaunijas un Latvijas programmas projektā «Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā».