Pašvaldībām nevajadzētu būt tiesībām dibināt masu informācijas līdzekļus

2019. gada 7. jūnijs 00:00

142

Pašvaldībām nevajadzētu būt tiesībām dibināt masu informācijas līdzekļus

Cilvēktiesību komisija aicina pieņemt pašvaldību informatīvos izdevumus regulējošas vadlīnijas.

Likumā «Par pašvaldībām» nepieciešams iestrādāt konkrētas pašvaldību informatīvo izdevumu izdošanas vadlīnijas, otrdien, 4. jūnijā, sēdē sprieda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, «Bauskas Dzīvi» informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja preses dienests.

Lai novērstu situāciju, kad pašvaldību informatīvie izdevumi konkurē ar reģionālo presi un tādējādi kropļo mediju tirgu, likumā «Par pašvaldībām» nepieciešams iestrādāt konkrētas pašvaldību informatīvo izdevumu izdošanas vadlīnijas, otrdien, 4. jūnijā, sēdē sprieda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, lemjot aicināt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju turpināt darbu pie jau iepriekš iesniegtajiem likuma grozījumiem.

Kā ziņo Saeimas preses dienests, deputāti rosināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavot grozījumus likumā «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem», kas liegtu pašvaldībām izdot preses izdevumus.

Bez maksas un reizi mēnesī
«Pašvaldībām nevajadzētu būt tiesībām dibināt masu informācijas līdzekļus, savukārt to informatīvajiem izdevumiem būtu jāpublicē tikai pieņemtie lēmumi, nevis politiskā propaganda un reklāmas. Tiem nevajadzētu būt krāsainiem, glancētiem un neatšķiramiem no neatkarīgajiem preses izdevumiem,» sacīja Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Pašlaik pašvaldību informatīvo izdevumu izdošana netiek regulēta. Savukārt Saeimā pirmajā lasījumā izskatītie grozījumi likumā «Par pašvaldībām» paredz, ka pašvaldības ir tiesīgas izdot informatīvus izdevumus – periodiskus iespiedtehnikā gatavotus izdevumus, kuros tās informē vietējos iedzīvotājus par likumā «Par pašvaldībām» noteikto funkciju izpildi, kā arī publicē citu normatīvajos aktos noteikto informāciju. Tāpat paredzēts, ka informatīvais izdevums pieejams bez maksas, un izdodams ne biežāk kā vienu reizi mēnesī. Plānots, ka šis ierobežojums neattiektos uz izdevumiem, kuros publicēti tikai pašvaldības un tās institūciju pieņemtie tiesību akti un to skaidrojumi.

Maldina patērētājus
Konkurences padomes pārstāvis Antis Apsītis deputātiem norādīja, ka, ņemot vērā 2017. gadā veiktos grozījumus preses un citu masu mediju informācijas līdzekļu regulējumā, jau pašlaik iznākošie pašvaldību laikraksti nav uzskatāmi par masu informācijas līdzekļiem. Tiem būtu jākļūst par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, pārstājot publicēt reklāmas un informāciju, kas atbilst mediju saturam, kā arī izbeidzot pieprasīt abonēšanas maksu. Tas, ka šie izdevumi iznāk kā laikraksti, maldina patērētājus par to, ka tie ir neatkarīgi mediji, savukārt pašvaldības finansējums rada priekšrocības salīdzinājumā ar privātajiem medijiem, uzsver A. Apsītis.

Uzņēmumu reģistra pārstāve Dzintra Švarce deputātus informēja, ka pašlaik reģistrā ir 144 masu informācijas līdzekļi, kuru dibinātājs vai īpašnieks ir pašvaldība.

Aivars Mačeks: Pašvaldību izdevumi tikai ar domes lēmumiem mētājas pa kaktiem
Iedzīvotājiem jāsniedz plaša informācija par pašvaldības darbu, un vietvaru izdevumi, kuros tiek publicēti tikai domes lēmumi, nav pieprasīti un mētājas pa kaktiem, plānoto liegumu pašvaldībām izdot masu informācijas līdzekļus aģentūrai LETA komentēja Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (VL-TB/LNNK).
Pēc domes vadītāja teiktā, pašvaldība kā «Iecavas Ziņu» izdevēja nevēlas gūt peļņu, bet tikai grib sniegt saviem iedzīvotājiem pieejamu un plašu informāciju par notikumiem novadā. Informācija laikrakstā esot patiesa, pašvaldības tēls spodrināts netiekot, turklāt tajā nav arī domes priekšsēdētāja slejas, un A. Mačeks nedarbojas arī avīzes redkolēģijā.

«Avīzes, kādas tās vēlas redzēt [Vides aizsardzības un reģionālās attīstības] ministrija (VARAM), kur publicē tikai domes lēmumus, iedzīvotājiem nav vajadzīgas. Esmu tādas redzējis – mētājas pa kaktiem,» pauž domes priekšsēdētājs.
Viņš arī neuzskata, ka pašvaldība ar savu laikrakstu kropļotu konkurenci masu mediju tirgū, jo «divi sludinājumi par malkas piegādi un zāles pļaušanu»* neko neietekmējot.

* Fakti par diviem sludinājumiem, kas nekropļo konkurenci:
«Iecavas Ziņu» pēdējā lappuse visa atvēlēta reklāmai un sludinājumiem, par to liecina rubrika «Re-klāma un sludinājumi». Tikai maijā vien tur tika publicēta 61 reklāma un sludinājumi (pat neieskaitot paziņojumus par izlaidumiem, novada amatierkopu koncertiem, sociālo reklāmu par vēlēšanām, kas šajā rubrikā ievietota).
Laukumi reklāmām un sludinājumiem «Iecavas Ziņās» tiek tirgoti par dempinga cenām apmēram 2,3 reizes lētāk, nekā fiksēts preses reklāmas tirgū Zemgalē, liecina laikrakstu reklāmas izcenojumi.

«Iecavas Ziņu» izdevējs – novada dome – nevēlas gūt peļņu. Protams, jo, atšķirībā no neatkarīgajiem laikrakstiem, pašvaldības izdevums tiek dotēts no iedzīvotāju nodokļiem budžetā. Cilvēki samaksā divkārt – gan ar nodokļiem, gan izdevumu pērkot vai abonējot.

Mediju lomu izprotošu deputātu – daudz vairāk

IVONNA PLAUDE, LŽA valdes priekšsēdētāja, laikraksta «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» redaktore:
«Diemžēl vai arī par laimi, bet atkal atgriežamies pie darba, ko mēs – Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) – līdz ar citiem Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas rosinātajiem interesentiem jau jūtamies paveikuši 2016. gadā...¹ Diemžēl vairums no priekšlikumiem tā arī netika «iedarbināts» vai arī 12. Saeimā ar ZZS un «Saskaņas» balsīm noraidīts. Tā jau tagad pašvaldību izdevumos likumīgi nav atļauta reklāma, bet, aptaujājot kolēģus un ieskatoties domju mājaslapās, redzams, ka reklāmas ir teju visās. Jau tagad šos informatīvos izdevumus nedrīkst izplatīt par maksu, bet bez «Iecavas Ziņām» ir vēl trīs pašvaldības, kas tādu izdod. (Nerunājot par tām, kas izveidojušas kapitālsabiedrības, kā, piemēram, Jelgava). Tāpēc arī darba grupā gan LŽA, gan Uzņēmumu reģistra (UR) pārstāve aicināja likumdevējus paredzēt mehānismu, kā pieņemtos lēmumus reāli iedzīvināt, kā kontrolēt to izpildi, iespējams, paredzot arī, piemēram, šo izdevumu piespiedu izslēgšanu no UR.

Lēti vai tomēr dārgi?
Secinājums pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes 4. jūnijā – 13. Saeimā šajā komisijā deputātu vidū ir daudz vairāk dzirdīgu ausu un mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā izprotošu deputātu.

Jā, deputāts Boriss Cilēvičs joprojām uzskata, ka drukātie mediji vispār un reģionālie konkrēti ir izmirstoša «suga», ka pašvaldību informatīvie izdevumi tieši tāpēc nav jāierobežo, jo tie vislētākajā veidā esot spējīgi sniegt iedzīvotājiem svarīgāko informāciju. Te gan iebildām, ka nav tiesa, ka pašvaldības darbošanās mediju laukā izmaksā lēti. To var secināt pat pēc brīvi atrodamās informācijas par to, cik izmaksā šādu «avīzīšu» drukāšana un piegāde, bet kur tad vēl izdevumi tā saukto redkolēģiju, sabiedrisko attiecību speciālistu, sociālo tīklotāju, korespondentu un tamlīdzīgo algošanai?! Jāpiebilst, ka Valsts kontroles pārstāvji pēc LŽA lūguma padziļināti apskatījuši vairāku pašvaldību budžetus un apstiprinājuši žurnālistu bažas – spriežot pēc publiski pieejamiem dokumentiem, nevar pateikt, cik tad īsti dome jeb visbiežāk tās valdošā koalīcija sabiedriskajām attiecībām naudas tērē.

Kropļo tirgu un prātu
Sēdē daudz tika runāts par konkurences kropļojumiem, ko pašvaldību izdevumi (UR – 144) rada mediju tirgū. Bet es atgādināju, ka vēl lielāks ir tas kaitējums, ko šādi izdevumi nodara lasītāju apziņai, kopējai demokrātiskas sabiedrības attīstībai. Tāda nav iespējama bez kritiskās domāšanas prakses, bez vides, kur tai būt un izpausties. Noplicinot neatkarīgos medijus, tos vājinot, faktiski tiek apdraudēta visa informatīvā telpa, arī attiecīgi valsts drošība, jo tiek atvērtas durvis jebkurām manipulācijām – propagandas jeb tikai «pozitīvas» vienīgā pareizā viedokļa paušanas apstākļos kritiskā domāšana atmirst kā atavisms un «sagatavotajos» jeb notrulinātajos prātos var ielikt absolūti visu, ko nu pie varas tikušie vēlas... Tieši šo viedokli ļoti aktīvi uztvēra, atbalstīja deputātes Dagmāra Beitnere-Le Galla un Linda Liepiņa.

No iepriekšējā izrietošs ir arī stāsts par mediju pratību. Piedāvāju deputātiem līdzatvestos dažādus pašvaldību informatīvos izdevumus un neatkarīgus laikrakstus, aicinot atšķirt avīzi no avīzes izstrādājuma – vairums to nespēja...»

1 [ citāts no LV 2016. gada 22. jūnijā: «Kultūras ministrijas (KM) darba grupa rosina uzlabot pašvaldību informatīvo darbu, pašregulācijas kārtā nosakot labās prakses standartus saviem sabiedrisko attiecību instrumentiem un paredzot grozījumu nepieciešamību normatīvajos aktos.
KM šī gada februārī izveidotā darba grupa pašvaldību un citu publisko personu informatīvo izdevumu darbības analīzei ir secinājusi, ka uzlabojumi ir iespējami, saprātīgi un ar respektu pret vārda brīvību un mediju daudzveidības nodrošināšanu piemērojot esošo tiesisko regulējumu, kā arī veicot izmaiņas pašvaldību darbu regulējošajos tiesību aktos un precizējot mediju reģistrācijas kārtību Mediju likumā, kuru paredzēts sākt izstrādāt šoruden. Darba grupa vienojās, ka pašvaldību informatīvajiem izdevumiem nav vēlams piedalīties komerciālās reklāmas tirgū, izņemot atsevišķus izņēmuma gadījumus (sociālā uzņēmējdarbība un kampaņas u. c.). Līdz ar to būtu nepieciešami likuma «Par pašvaldībām» grozījumi, paredzot, ka pašvaldības informatīvajā izdevumā nav pieļaujama trešo pušu komerciālu paziņojumu – reklāmu un sludinājumu – publicēšana.
Piedāvātie pašvaldību informatīvo izdevumu veidošanas principi izstrādāti, lai saglabātu Latvijas mediju vides daudzveidību – privātos reģionālos izdevumus, kuru galvenais ieņēmumu avots ir komercreklāmu publicēšana.»]

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pašvaldībām nevajadzētu būt tiesībām dibināt masu informācijas līdzekļus

Kategorijas