Komentāri: sabiedrības interesēs

Ruta Keiša, Uldis Varnevičs, Anita Rozentāle

2019. gada 7. jūnijs 00:00

Trauksmes celšanas likums darbojas mēnesi. Kāds jūsu vērtējums par šo sabiedrības intereses aizstāvošo likumu?

Ivars Šmits, Iecavas iedzīvotājs

Katram savu sirdsapziņas auditu
– Ja Tiesībsargs, Prokuratūra un tiesu sistēma kopumā apzinīgi veiktu savus pienākumus, tad tāds trauksmes cēlēju likums nebūtu nepieciešams. Šīs pašas tiesības, ko piešķir jaunais likums, jau 30 gadus atbilstoši likumiem un Ministru kabineta noteikumiem varēja un var izmantot visas valsts iestādes un visi valsts ierēdņi, ieskaitot Valsts darba inspekciju, Veselības inspekciju, Valsts būvinspekciju, tagad Būvniecības valsts kontroles biroju utt.

Ja valsts ir izzagta, tad Satversmes tiesas tiesnesim būtu jāzaudē amats. Viņš par to ir atbildīgs.

Manuprāt, jaunā likuma kontekstā cilvēkiem nav nekādu garantiju, ka totalitārisms ir beidzies. Arī ēnu kabineti, un «Rīdzenes sarunas» to nodemonstrēja visai pārliecinoši un baisi.

Es uzskatu, ka var sākties tikai nesankcionētas «raganu medības», kas ar bumeranga efektu trāpīs pašam ziņotājam. Manuprāt, vajadzīgs katram savs sirdsapziņas audits un mīlestības pilns skatiens uz dzīvi, darbu un līdzcilvēkiem. Materiālās pasaules posts un deformācija ir atstājuši dziļu rētu, kur krietnums un darba tikums tiek samīts un ar likumiem izkropļots.

Aleksandrs Novickis, Bauskas novada domes deputāts

Mazināt nesodāmības apziņu
– Atbalstāma jebkura aktivitāte, kas ļauj mazināt to milzīgo nekaunības un nesodāmības apziņu, ar kādu darbojas virkne mūsu valsts un pašvaldību valdošās varas pārstāvju.

Trauksmes celšanas likums ieviests pēc attīstīto Rietumvalstu pieredzes. Diemžēl bijušajās postpadomju valstīs ar valsts varas nozagšanas pazīmēm un izplatīto korupciju tas nedarbosies efektīvi. Pēc manas pieredzes Bauskas domē, neskatoties uz pierādījumiem, atbildīgās iestādes līdz šim bijušas ļoti kūtras. Darbinieki, kas informē par problēmām, nokļūst «nevēlamo» sarakstā.

Vai likums aizstāvēs trauksmes cēlējus, ja vispirms būs jāziņo darbavietā? Noteikti nē! Jābūt pilnīgi neatkarīgai un politiski neangažētai institūcijai, kas izskata šādus ziņojumus, saglabā trauksmes cēlēju konfidencialitāti un, galvenais, spēj nodrošināt, ka notiek rīcība.

Ir sajūta, ka pie varas esošie politiķi vēlas sabiedrībai radīt ilūziju, ka valsts varas likumības uzraudzības iestādes strādā efektīvi, ka pieņemtie likumi darbojas, ka notiek cīņa ar korupciju. Jāpaiet laikam, līdz varēsim runāt par likuma efektīvu ieviešanu un tā pienesumu Latvijai. Ceru, iedzīvotāji šo iespēju izmantos.

Inese Kušķe, viena no likuma autorēm, konsultante Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamentā

Saņemti 14 ziņojumi
– Likums nosaka tiesības ikvienam iedzīvotājam celt trauksmi par pārkāpumiem savā darba vidē, ja tie skar sabiedrībai būtiskas intereses. Lai trauksmes cēlējs netiktu apdraudēts, likums paredz aizsardzību.

Valsts kancelejā apkopotie dati liecina, ka 2019. gada maijā (pirmajā likuma darbības mēnesī) Valsts kancelejā un institūcijās, kas atbild par īpaši svarīgajām jomām, kas minētas Trauksmes celšanas likuma 3. pantā, ir saņemts 41 iesniegums, kas noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums. No tiem 14 ir atzīti par trauksmes cēlēja ziņojumiem. Viens no tiem jau ir izskatīts, citi tiek skatīti.

Maijā trauksmes cēlēji ir ziņojuši par pārkāpumiem, kas ir saistīti ar nodokļu nomaksu, korupciju, amatpersonu darbību, darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem, publiskajiem iepirkumiem u. c.

Pirmā pieredze liecina, ka ir svarīgi ziņojumā norādīt aktuālas un iespējami precīzas ziņas par iespējamo pārkāpumu un tajā iesaistītajām personām, konkrētiem faktiem vai apstākļiem. Svarīgi, ka trauksmes celšana nav ziņojumi par personīgu interešu aizskārumu, ne arī jautājumi, ko var skatīt parastā kārtībā. Trauksmes cēlējs var ziņot, piemēram, par korupciju, vides, veselības apdraudējumu savā darba vidē.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: sabiedrības interesēs

Kategorijas