Gadsimta gājumā visu krāsu kopums

INTA SAVICKA, pansionāta «Derpele» direktore

2019. gada 7. jūnijs 00:00

293

100. jubileju svin Alise Kaklēna Bauskā.

Pansionāta «Derpele» kliente Alise Kaklēna 1. jūnijā nosvinēja 100. dzimšanas dienu. Pansionāts par viņas mājām kļuva 2012. gada decembrī. Sākotnēji tas bija Brunavas pagasta Ērgļos, bet 2013. gada septembrī, notiekot reorganizācijai, visi klienti tika pārvietoti uz Bausku, Slimnīcas ielu 4.

Atmiņu pavedieni
Dzimtā puse Alisei ir Liepāja. Četru gadu vecumā zaudējusi māti. Māsu pieņēmuši kaimiņi, bet Alisei sākās dzīve pie saimniekiem par strādnieci. Bija jācērt žagari. Saimnieks bijis skops – mērdējis badā, tikuši arī pērieni. Pēc diviem gadiem nomainījās saimnieki, kuri rūpējās par mazo Alisi. Skolā apgūtas sešas klases Rudbāržu pagastā. Pēc skolas dzīvojusi mežsarga ģimenē, bet atmiņā nav palicis, cik ilgi. Alises māsas dzīve turpinājās Rīgā, kur viņa izmācījās par medmāsu un strādāja Rīgas 1. slimnīcā.

1939. gadā Alise apprecējās ar Edvardu Kaklēnu. Edvards strādāja par melderi. Alga bijusi samērā maza, un, lai uzturētu ģimeni, devies darba meklējumos uz Rīgu. Tur apsolīto darbu nedabūjis, un meklējumi turpinājušies, līdz tie aizveduši uz Smilteni.

1939. gadā bija ļoti auksta ziema. Edvards strādāja pie ūdeņiem un apsaldēja rokas. Iznākot no slimnīcas, iepriekšējais saimnieks darbā vairs nepieņēma. 1939. gadā ģimenē piedzima dēls Aleksandrs, 1945. gadā – meita Skaidrīte. Vīru Edvardu 1945. gadā arestēja un izsūtīja uz Sibīriju – nometināja Vorkutas lēģerī. 1946. gada decembrī Alise saņēma pēdējo vēstuli, viņa liktenis nav zināms.

1949. gada 25. martā Alisi ar bērniem izsūtīja uz Tomskas apgabala Zirjanskas rajonu. Tālajā Sibīrijas zemē strādāts dažādos darbos līdz 1957. gada februārim, kad tika saņemta atļauja atgriezties Latvijā. Atceļam naudas visiem nepietika, pārdodot sivēnu, trīs vistas un graudus, mājās varēja atgriezties Alise un meita. Dēls palika strādāt Sibīrijā. Dzimtenē Alise apmetās Smiltenē, strādāja par slaucēju, vēlāk mežniecībā cirta cirsmas, atēnoja un ar zirgu baļķus veda uz mežmalu. Smiltenē Alise septiņus gadus nodzīvoja kopmītnē. Tālāk ceļš atveda uz Bauskas pusi, Brunavas pagastu, kur pagājis aktīvais mūžs, strādājot «Raiņa» padomju saimniecībā par strādnieci. Darba gaitas pabeigtas 1991. gada decembrī. Meitas dzīvesvieta – Sanktpēterburga. Meita jubilārei dāvājusi mazdēlu Aleksandru, kurš katru gadu apciemo cienījamo kundzi.

2010. gada 25. augustā jubilāre kopā ar citiem politiski represēto kluba «Rēta» dalībniekiem un domubiedriem devās uz Likteņdārzu Koknesē, kur baušķenieki iestādīja ozoliņu kā veltījumu 20. gadsimta totalitārajā režīmā cietušajiem patriotiem. Alise skumji teic, ka ceļā uz Sibīriju un izsūtījuma gados pārdzīvotais nav vārdos izsakāms.

Pateicība par mūžu
«Dzīvi nedrīkst vien dzīvot
Un vīnu ar steigu dzert;
Vajag iet caur pasauli mīlot
Un baudu no mirkļa tvert,
Par grūtībām nedrīkst domāt,
Tās vajag darīt, un viss;
Var akmeņi būt tev somā,
Un tās var būt debesis!
Un vecumu nedrīkst gaidīt,
Tas jau tāpat reiz nāks.
Ja vari par likstām smaidīt,
Tad laiks tevi nepanāks.»

Ar šādiem Guntas Krauleres vārdiem Bauskas novada pašvaldības vārdā Alises kundzi sveica Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs. Ar laba un veselību spēcinošiem vēlējumiem gaviļnieci sveikt bija ieradušies bijušie kaimiņi – San-dra, Zeltīte, Inta, jaunības dienu kolēģe no Madonas Dzintra Ligita, pansionāta darbinieki, kā arī mazdēls Aleksandrs no Sanktpēterburgas.

Alise saņēma arī ļoti nozīmīgu sveicienu no Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa. Klātesošiem tika nolasīts prezidenta apsveikums, ko jubilāre noklausījās, kājās stāvot:
«No sirds sveicu Jūs nozīmīgajā dzīves jubilejā!
Jūsu mūžs ir godājams un cieņas vērts. Jūs esat Latvijas līdzgaitniece un glabājat atmiņas par notikumiem vesela gadsimta garumā. Jūsu dzīve izgaismo mūsu valsts tautas likteni, kurā ierakstītas gan spožas uzvaras, gan zaudējumi un kuru caurvij uzdrīkstēšanās, drosme un izturība.

Paldies par Jūsu devumu savai ģimenei un visai sabiedrībai! Latvijas ceļā uz neatkarību un brīvību ieausts arī Jūsu dzīves gājums.

Šajā skaistajā jubilejas dienā novēlu Jums patiesu gandarījumu par paveikto, stipru veselību un dzīvesprieku! Lai ik dienu Jūs pavada gaišas domas un mīļo un tuvo cilvēku atbalsts!»

Klātesošie baudīja svētku tortes, pacēla tostu par jubilāres veselību. Svinību brīdi emocionāli papildināja Anitas Mišinas un Jāņa Meļķa dziedātā jubilāres mīļākā daina «Tec, saulīte, pagaid mani!», kad visiem sariesās valgums acīs.

Pansionāta kolektīvs Alises kundzei 4. jūnijā dāvāja ceļojumu uz Koknesi, lai apskatītu, kā Likteņdārzā, kur satiekas pagātne, tagadne un nākotne, kuplo koki, cik liels vainags ir viņas stādītajam ozolam. Šajā dienā Alises kundze no Kokneses fonda padomes saņēma Pateicības apliecinājumu par ieguldījumu un atbalstu Likteņdārzam.

Nodzīvots garš un spilgtiem notikumiem pierakstīts mūžs, taču mūsu Alisīte savos cienījamos gados joprojām ir moža, smaidīga, runīga, omulīga. Vēlam tādai palikt arī turpmāk!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gadsimta gājumā visu krāsu kopums

Kategorijas