Pašmāju zemeņu laiks klāt

2019. gada 4. jūnijs 00:00

116

Ogu ražu neprognozē, jo laikapstākļi nav paredzami.

Īslīces pagasta zemnieku saimniecība «Lauriņi» un Rundāles novada uzņēmums «Lepšas» pircējiem piedāvā pirmās pašmāju zemenes, kas nogatavojušās zem plēves. Līdz lauka sārtvaidzēm vēl nedaudz jāpagaida, audzētāji lēš, ka pēc dažām dienām vietējo saldo ogu sezona būs atklāta.

Ogas «Lauriņos» sākušas sārtoties maija vidū, bet pirmie kilogrami pārdošanai nolasīti pirms divām nedēļām. Sākotnējā zemeņu cena bija astoņi eiro, šonedēļ lielākās ogas maksā septiņi eiro kilogramā, bet mazākās tiek atdotas par seši eiro kilogramā. M. Lauriņa-Rimicāne vērtē, ka maksa ir objektīva, jo, lai izaudzētu labu ražu, pietiekami prāviem jābūt ieguldījumiem. Viņa pieļauj, ka, uznākot solītajam karstuma vilnim, nedēļas beigās būs vācamas lauka zemenes, tad gaidāma arī cenas lejupslīde – līdz četri vai pieci eiro par kilogramu.

Tikai ģimenes spēkiem
«Lauriņos» neplāno iziet uz kvantitāti, uzsvars tiek likts uz kvalitāti. «Cenšamies zemenes audzēt pēc bioloģiskajām metodēm, augu aizsardzības līdzekļi šogad nav lietoti. Cīņā ar kaitēkļiem izmantojam skuju ekstraktu, līmpapīrus, savu labo darbu paveic arī kukaiņi. Piemēram, mārītes veiksmīgi tiek galā ar ērču oliņām. Tāpat no svara ir, lai stādījumi būtu veselīgi un kopti. Ravējam, apčubinām tos kā mazus bērnus. Audzējam ogas kā sev,» teic M. Lauriņa-Rimicāne. Viņa atzīst, ka videi draudzīga saimniekošana atmaksājas. Klienti novērtējot saimnieku ieguldījumu un ik gadu atgriežoties atkārtoti, līdzi paņemot draugus, radus, kolēģus.

Vietējā Bauzes tirgū «Lauriņu» ogas neatrast, jo tur zemeņu tirgotāju netrūkstot un spiesties starp importa sārtvaidzēm neesot vietējo zemnieku mērķis. Maija Lauriņa-Rimicāne atklāj, ka iecienījuši tiešo tirdzniecību dažādu iestāžu un uzņēmumu ļaudīm Rīgā un Bauskā, zemenes galvaspilsētā tiekot realizētas arī naktstirgū, taču vislielākā piekrišana esot saimniecībā uz vietas. «Ļaudis zina, ka tās tepat tikko kā no lauka nākušas, svaigas un augstvērtīgas. Mums ir savs klientu loks, un mums ar to pietiek. Iepriekšējie gadi ir pierādījuši, ka pašu mājās pērk daudz labāk nekā tirgū. Katram no sirds pateicos, ka atbalsta Latvijas laukus un mūsu ieguldīto darbu,» saka M. Lauriņa-Rimicāne.

Par konkurenci neuztraucoties. Pērn izveidojies deficīts, pieprasījums bijis lielāks par piedāvājumu, tālab šogad stādījumu platības dubultojuši, un tagad tie aizņem 0,7 ha lielu laukumu. Tomēr nākotnē vairāk par hektāru nebūšot. «Nodarbināti saimniecībā esam tikai vienas ģimenes locekļi. Esmu pārliecinājusies, ka cilvēku, kurš ar tādu pašu rūpību un centību darīs visu, kā to daru es, atrast nav iespējams, tālab rosīsimies paši tik, cik priekšzīmīgi spēsim. Labāk ar mēru un kvalitatīvāk. Laimīgs ir tas, kuram pietiek,» atklāta ir M. Lauriņa-Rimicāne. Viņa gan pārliecināta, ka Latvijā ir pašmāju zemeņu deficīts.

«Lauriņos» zeļ septiņas ogu šķirnes – no agrākajām līdz pašām vēlākajām. Saimnieces favorīte ir ‘Sonāte’, un viņa ir apmierināta, ka var audzēt to, kas arī pašai garšo. M. Lauriņa-Rimicāne cer, ka ar vēlīno šķirni ‘Malvīne’ sezonu izdosies izstiept līdz jūlija vidum, taču tas neesot akmenī cirsts. Pērn ar visu cītīgo laistīšanu zemenes ļoti ātri beigušās, daļa vienkārši sažuvušas. Šogad daba arī neiztiek bez untumiem, «Lauriņos» mācība ir gūta, ka uz visu jābūt gataviem.

Ir deficīts
Pirmdien, 3. jūnijā, zemenes par 10 eiro kilogramā sāka tirgot arī Rundāles novada saimniecībā «Lepšas». Saldo ogu raža šogad iekavējusies, atzina «Lepšu» saimnieks Aivars Upenieks. «Zemenēm tuneļos vajadzēja jau būt gatavām krietni agrāk, bet laikapstākļi kārtējo reizi paveikuši savu. Augi iedzīvojušies pamatīgā stresā – karstajās dienās sarosījās, «palecās», bet tad iestājās zaļā «ziema» un viss apstājās. Klimatu vajadzētu vienādāku, ja ceturtdien plus 30 un piektdien plus 14, tas ir smags sitiens, kas nepatīk nevienam – ne zemkopjiem, ne augiem,» teic A. Upenieks.

Viņš atklāj, ka zemeņu stādījumi šogad segtajās platībās samazināti – pushektārs ierastā hektāra vietā. Nevarot īsti piemeklēt pareizās šķirnes, skaidro «Lepšu» saimnieks un pavēsta, ka šosezon kopumā plēves tuneļos iestādītas trīs šķirnes, bet uz lauka astoņas. Sausums valdījis arī pērn, un tā zemkopim nav novitāte, jo šajā biznesā bez nopietnas laistīšanas sistēmas neko nevarot iesākt. Ar to esot jārēķinās. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pagaidām šis izskatoties cerīgāks. «Zied krietni labāk nekā pērn, bet, līdzīgi kā pagājušajā gadā, vidējās jau grib panākt agrās ogas,» ainu «Lepšās» raksturo A. Upenieks. Pēc labākā scenārija, zemenēm «Lepšās» jāpietiekot līdz pusseptembrim, taču simtprocentīgi to nevarot apgalvot neviens. Pērnvasar visi gaidījuši zaptes ogas par eiro, eiro piecdesmit, taču palikuši vien gribētāju lomā, jo cena nesaruka, nav bijis arī sīko ogu.

Importa ogu tirgotājus pie «Rimi» vai tirgū, kā arī Īslīces zemeņu audzētājus par konkurentiem neuzskata, drīzāk tie esot kolēģi vai domubiedri. «Ar visu ievesto principā ir zemeņu deficīts. Uzskatu, ka cena ievestajām zemenēm ir par augstu, un tas tikai apliecina, ka ogas nav pietiekamā daudzumā. Šīs, kuras bāzē var dabūt par eiro, atļaujas tirgot pa trim vai četriem eiro. Ja būtu pārpalikums, strādātu ar nelielu uzcenojumu,» pārliecināts A. Upenieks.

No siltajām zemēm ievestās
Pagājušajā nedēļā Bauzes tirgū varēja nopirkt gan Polijā augušās zemenes par 3,50 eiro kilogramā, gan Grieķijā nogatavojušās par trīs, kā arī divi piecdesmit eiro kilogramā. Pie tirdzniecības centra «Rimi Bauska» šajā nedēļā iespējams iegādāties Grieķijas zemenes par 2,60 eiro kilogramā. Uzrunātie pircēji atzina, ka Grieķijā augušās ir gana kvalitatīvas un arīdzan saldas, sulīgas un stingras. Iepriekšējos gados pirktās zemenes no Spānijas bijušas skābas un tikai no skata atgādinājušas zemeņogu, tālab, kamēr neesot savu zemeņu un ja ir kāre panašķoties, izvēle par labu Grieķijā augušajām neesot slikta.

Baušķeniece Lelde Vītoliņa gan bija skeptiska pret lētajām ogām, jo televīzijā dzirdējusi, ka galvu reibinošos apjomos zemenes audzē Ķīnā, taču Eiropas tirgū tās neviens nepirktu, tāpēc ogas vispirms ieplūdina Grieķijā, tad noformē dokumentāciju, un tālāk jau tās nonākot mūsu tirgos. «Nebrīnos, ka mums onkoloģijas pacientu skaits plaukst un zeļ, varbūt es maldos, bet man šķiet, ka tur inde vien ir. Ja katrai kastei būtu piestiprinātas veiktās analīzes, varbūt tad mans priekšstats mainītos. Taču pagaidām es gaidīšu, kamēr zemenes sarkanas būs pašas dārzā, vai arī iegādāšos tās no bioloģiski sertificētiem audzētājiem,» sacīja L.Vītoliņa.

Jautājot, vai siltajās zemēs – Grieķijā un Spānijā – augušās zemenes tiek pārbaudītas uz pesticīdu atliekvielām, Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova skaidro, ka šogad plānots izmeklēt 14 Latvijas izcelsmes zemeņu paraugus un 12 citu valstu izcelsmes zemeņu paraugus. Iepriekšējos gados izmeklētajos zemeņu paraugos pesticīdu atliekvielas nav konstatētas. Turklāt jāņemot vērā, ka gan pārtikas nekaitīguma prasības, gan to izpildes kontrole visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir vienāda. Tātad Grieķijas vai Spānijas zemeņu audzētājs garantē savas produkcijas drošumu, bet attiecīgās valsts atbildīgie kontroles dienesti pārliecinās, vai ir izpildītas visas normatīvajos aktos noteiktās prasības gan attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu zemeņu audzēšanas procesā, gan arī uz pārtikas nekaitīgumu.

No siltajām zemēm ieceļojušās zemenes tiek pārbaudītas arī tad, kad nonāk Latvijā. Svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības vietās PVD pārbauda preču pavaddokumentus un to, vai preču tirdzniecība notiek atbilstoši higiēnas un citām prasībām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pašmāju zemeņu laiks klāt

Kategorijas