Pārliecībā un klusā solījumā vienojas visas paaudzes

2019. gada 4. jūnijs 00:00

Vecumnieku novada dziesmu un deju svētkos savijas tradicionālais ar mūsdienīgo.

Diži, krāšņi un emocionāli izskanējis 6. Vecumnieku novada dziesmu un deju svētku lielkoncerts «Tikai saknes neatdot». Sestdien, 1. jūnijā, Vecumnieku pagasta brīvdabas estrādē ap 600 dalībnieku – novada izglītības iestāžu kolektīvi un amatiermākslinieku kuplā saime – spārnos pacēla dziesmu, deju un mūziku, ļaujot ikvienam apjaust savas saknes un esību.

Programmā iekļautie priekšnesumi rosināja aizdomāties par savu izcelsmi, iespējām augt un pilnveidoties, apzināties piederību savam novadam un dzimtās zemes spēku, sajust, ka «mūsu saknes ir Latvija».

Īpaši saviļņojošs bija lielkoncerta noslēgums, kad ļaužu pārpilnajā brīvdabas estrādē zem simboliskajiem spārniem iedomātajā ligzdā pulcējās visi kolektīvi un to vadītāji, bet kopkoris izpildīja dziesmu un deju svētkiem veltīto jaundarbu «Tikai saknes neatdot» ar novadnieka Knuta Skujenieka vārdiem un Mārtiņa Baumaņa mūziku. Pirms tas izskanēja, pāri pulcēšanās vietai Jaunā ezera krastā spārnus aizvēcināja svētelis, bet koki, gluži kā dzejas rindās pausts, sevi bija paļāvuši vējam. Maģiskā formula «tikai saknes neatdot» pārliecībā un klusā solījumā vienoja visas paaudzes.

«Būšu desmitkārt spēcīgāka»
Sarīkojumā tradicionālais savijās ar laikmetīgo, un šī ideja uzrunāja gan dalībniekus, gan skatītājus un klausītājus.

«Dziesmu un deju svētku mērķis un šī gada īpašā iezīme – vienlaikus izcelt tradicionālās, Zemgalei un Vecumnieku novadam raksturīgās unikālās vērtības, kā arī mūsdienu tendences. Dažādojot kultūras pieredzi, repertuāru papildināja modernā deja un reps. Savienot tradicionālo jeb latvisko ar laikmetīgo šķiet neiespējami, taču, liekas, mums visiem kopā tas izdevās,» atklāj Jana Juste, svētku producente, Vecumnieku tautas nama vadītāja. «Man šie ir pirmie novada dziesmu un deju svētki, ko organizēju, tāpēc ir lietas, ko es nākamreiz darītu citādāk. Ja vēl kādreiz nāksies ko tādu rīkot, būšu jau desmitkārt spēcīgāka un zināšu, ar ko sākt. Šajā reizē ļoti lieli palīgi bija pieredzējušās kolektīvu vadītājas Liene Batņa, Irita Vimba, Valija Vaina. Protams, arī Vita Vēvere, tautas nama mākslinieciskās daļas vadītāja, uz kuru vienmēr var paļauties, lai gan viņa allaž paliek aizkadrā.»

Kūsā talanti un enerģija
Lielkoncerta režisors, komponists Mārtiņš Baumanis uzsver, ka vēlējies, lai svētki parāda mūsdienīgā mijiedarbību ar tradīcijām, kā arī to, kāds ir personības attīstības ceļš, piedzimstot tieši Vecumnieku novadā.

«Apkārtējai videi, apstākļiem, sabiedrībai un jo īpaši kultūras praktizēšanai ar bērniem ir milzīga nozīme; tas arī sasaucas ar 1. jūniju – Starptautisko bērnu aizsardzības dienu. Tajā pašā laikā svarīgi, lai svētkos piedalītos mākslinieki, kas tuvi bērniem un jauniešiem, tāpēc liels prieks, ka atsaucās deju studija «ZForce» un latviešu hiphopa izpildītājs Edavārdi,» pauž režisors. «Lai gan atšķirīgos priekšnesumus savienot nebija vienkārši, beigās viss sagāja ļoti kopā. Pāde roku rokā tika sagatavota lidojumam un pacēlās spārnos, taču nekad savas saknes neatdos! Gan dejotāji, gan dziedātāji parādīja, uz ko viņi ir spējīgi. Kūsāja talanti un enerģija, viss notika dzīvi.»

M. Baumanim šī bija pirmā sadarbība ar Vecumnieku novadu; iepriekš viņš īstenojis dažādus projektus ārzemēs – Londonā, Karību jūras salās u. c. «No Latvijas aizbraucu, kad man bija astoņpadsmit. Pirms gada atgriezos, un šis ir mans pirmais latviskais projekts. Enerģija ir noķerta, āķis lūpā,» atklāj režisors. Viņš atzīst, ka lielkoncerta ideja, ar ko strādāts kopš pērnā oktobra, bija visai ambicioza, tāpēc jūtas gandarīts, ka kopā ar labu komandu izdevies to attīstīt un svētkos izdzīvot. Tāpat īstenota arī iecere par jaundarbu. «Koncerta noslēguma skaņdarbu komponēju, vēloties, lai tieši šie svētki ieiet vēsturē ar oriģinalitāti, un, domāju, īpaši Vecumnieku novadam radītā dziesma «Tikai saknes neatdot» jēgpilni uzrunāja visas paaudzes. Tai jākļūst par tradīciju, ka katriem svētkiem tiek veltīts vismaz viens jaundarbs,» ir pārliecināts M. Baumanis.

Jaunums un izaicinājums
Viena no svētku radošās komandas pārstāvēm Irita Vimba, Bārbeles folkloras kopas «Tīrums» mākslinieciskā vadītāja, neslēpa pārsteigumu par skatītāju atsaucību. Viņa nebija cerējusi ieraudzīt tik daudz cilvēku, jo «šis ir laiks, kad visi rušinās dārzos».

«Lielkoncerta programmā veiksmīgi iekļāvās vismazākie dalībnieki – pirmsskolas audzēkņi, kas palīdzēja iznest ideju par pādi, jaunību un briedumu, par spārniem un saknēm. Tās bija patiesas emocijas. Līdz šim ierasto, klasisko un paredzamo scenāriju papildināja moderni jaunievedumi, kas uzmundrināja publiku. Patika, ka viss bija veiksmīgi izplānots, vienīgi apskaņošana varēja būt labāka, jo dejotāji atzina, ka bijis grūti dzirdēt mūziķus. Šis bija unikāls projekts – liels izaicinājums –, saliekot kopā dzīvo kordziedāšanu ar dzīvo mūziku un dzīvo dejošanu. Prieks, ka šīs tradicionālās vērtības nezūd,» pauda I. Vimba.

Novērtē katra devumu
Skatītāju pulkā «Bauskas Dzīve» sastapa Vecumnieku iedzīvotāju Aloidu Baķi. Viņa savulaik gan korī dziedājusi, gan skolotājas darba gaitu sākumā vadījusi deju kolektīvus, pat trīs vienlaikus. Aicināta paust savu vērtējumu par svētkiem, viņa sacīja: «Kādi mums dejotāji! Skatoties uz mazajiem, vēroju, kāds kuram solis, no kura iznāktu «lietaskoks». Kādi skaisti un kvalitatīvi tautiskie tērpi! Jostiņas, pastaliņas, zeķītes, valnīši... Jauki, ka bija pārstāvētas visas paaudzes – no bērnudārza vecuma līdz senioru kolektīviem, aptverti visi pagasti. Kori, ansambļi, deju kolektīvi, novadā vienīgais pūtēju orķestris – mums nudien ir, ar ko lepoties. Es priecājos par svētkiem, novērtēju katra, jo īpaši diriģentes Lienes Batņas, devumu. Man patīk šis laiks, un lai neviens nepīkst, ka grūti klājas, jo mēs labi dzīvojam.»

Koncertu un meitas uzstāšanos vēroja Ilze Este un Jānis Straujais. Rebeka dejo Misas vidusskolas «Spriguļos», tāpēc vecākiem īpaši pie sirds gāja deju priekšnesumi, kur tautiskais savienojās ar moderno. Meitene atzina, ka viņai paticis viss koncerts, bet vislabāk deju studija «ZForce» no Rīgas, ko viņa ar tēta mobilo telefonu pat paguva nofilmēt.

«Emocijas ir neaprakstāmas! Šāds koncerts vēl nekad nav bijis – tik skaists un vienojošs,» atklāja kāda no koristēm.

Kolektīvi ļoti centušies
Valda Kaufmane, kura ilgus gadus vadījusi Vecumnieku tautas namu un bijusi viena no pirmo trīs novada dziesmu un deju svētku rīkotājām, atzina, ka kolektīvi bija ļoti centušies un visi parādīja to labāko, ko ziemas vakaros mēģinājumos sadarījuši.
«Gan dejotāji, gan dziedātāji bija tik jauki saposušies – koristiem, arī senioriem, ansambļu meitenēm tērpi kļuvuši priecīgāki un krāsaināki. Lieliski, ka visus vienoja šāda kopā būšana un ideja. Šis nav lielo Dziesmu svētku gads, amatierkopām ir grūtas dienas, jādomā, kā saglabāties, tāpēc svētki bija īsti vietā,» viņa atzina.

Baudot lielkoncertu un priecājoties par labvēlīgajiem laikapstākļiem, V. Kaufmane atcerējās novada otros dziesmu un deju svētkus 2012. gada vasarā, ko pārtrauca pēkšņi uznākušais negaiss ar pērkona dārdiem, zibens spērienu un lietusgāzēm. Toreiz vērienīgā sarīkojuma devīze bija rindas no populārā skaņdarba «Iedomājies, kā tas būtu», piedalījās arī dziesmas autors, komponists Uldis Marhilēvičs, taču nevienam neienāca prātā paredzēt un «iedomāties, kā tas būtu», kad rūpīgi lolotie svētki dabas untumu dēļ paliks līdz galam neizskanējuši.

Sapņi un gaiša cerība
Brīvdabas estrādi un apkārtni baltos toņos bija dekorējušas Vecumnieku tautas nama floristikas studijas dalībnieces un viņu vadītāja, florista amata meistare Līga Lauriņa.

«Lai noformējuma elementi sasauktos ar svētku konceptu, mājīgumu un piederības izjūtu radīja ligzdas motīvs, putni. Pirmo reizi greznojums aptvēra gan skatuvi, gan skatītāju zonu, lai vienotu un sasaistītu svētku dalībniekus un publiku, lai visi justos kopīgajai «ligzdai» piederīgi,» atklāj L. Lauriņa.

«Noformējums bija lielisks, visaptverošs. Tas ienesa vieglumu un atbilda manām asociācijām, domājot par savām saknēm. Man šī ideja saistās ar sapņiem, gaišu cerību un putniem, kas ziņu par mums aiznes tālāk,» savas izjūtas raksturo V. Kaufmane.

Noslēgumā novada pašvaldība pateicās režisoram un scenārija autoram Mārtiņam Baumanim, radošajai komandai – Jānim Kovalam, Janai Justei, Lienei Batņai, Iritai Vimbai, Valijai Vainai, Agitai Seglickai un Svetlanai Korolei –, kā arī kolektīvu vadītājiem par ieguldījumu svētku sagatavošanā. Katrs dāvanā saņēma vietējā jaunā uzņēmēja Everta Emīla Gertsona (SIA «Latvian wood designs») gatavotu ar latvju zīmēm rotātu koka virtuves dēlīti un krūzes paliktni ar svētku logo.

+ 4

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pārliecībā un klusā solījumā vienojas visas paaudzes

Kategorijas