Reformas priekšnojautās – par savējiem

2019. gada 4. jūnijs 00:00

Rundāles novada svētkos apliecina patriotismu un lepnumu par desmit gados paveikto.

Rundāles novada desmitos svētkus jau piektdienas, 31. maija, vakarā Mežotnes pilskalnā ar ugunsrituālu Vīnkalnā ieskandināja folkloras kopas «Laukam pāri» un «Svitene», bija ugunsšovs «Gaismas saukšana» un neatkārtojamā Liepājas zvanu orķestra koncerts «Gaisma ir ceļā», režisore un scenārija autore – Rundāles novada Rundāles pagasta kultūras darba organizatore Lilita Lauskiniece.

Sestdien, 1. jūnijā, svētki atsākās ar tradicionālo gājienu, kurā piedalījās novada amatierkopas, novada vadība, tautas deju ansambļa «Līgo»180 dalībnieku. Rundāles pils dārza Zaļajā teātrī novada desmitgades svētkus «Dzirkstis skrien debesīs» atklāja novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, un novada himnu izpildīja sieviešu koris «Runda». Rundāliešu svētkos piedalījās un siltus apsveikuma vārdus novadam veltīja viesi no Lietuvas, Baltkrievijas, Igaunijas un kaimiņu pašvaldību pārstāvji no Jelgavas, Vecumnieku, Bauskas un Iecavas novada.

«Mums ir viss, kas novadam vajadzīgs»
Novada pašvaldības vadītājs A. Okmanis īsi raksturoja desmitgadi, viņš atklāja, ka visi trīs pagasti – Svitene, Rundāle un Viesturi – ir attīstījušies vienmērīgi, ir bijusi iespēja savu budžetu plānot novadam pašam un pašiem rūpēties arī par savu vidi un dzīves kvalitāti tajā. Reformas priekšnojautās svētku devīze varētu būt «reformai – nē!». A. Okmanis arī teica, ka novadā tiks rīkota iedzīvotāju aptauja. Viņš atzina: «Mums ir viss, kas novadam vajadzīgs, uz tikšanos nākamajos Rundāles novada svētkos!»

Rundāles pils direktores Lauras Lūses novēlējums bija, lai savu krāšņumu un vērtības pilnībā atklāj ne tikai pils, bet arī citas kultūrvēsturiskās celtnes un parki. Viesi no kaimiņvalstīm uzsvēra savstarpējo kontaktu nozīmi gan praktiskajā darbā, strādājot ar projektiem, gan informācijas apmaiņā. Pakrojas pašvaldības mērs Sauļus Margis un delegācija uzdāvināja rundāliešiem ozola stādu ar novēlējumu, lai tāpat augtu un zaļotu kopīgie nākotnes projekti. Vecumnieku novada pārstāvis deputāts Māris Āķis vēlēja, lai šai desmitgadei sekotu arī nākamās.

Vēsturiska informācija mijas ar «Līgo» dejām
Vakara programmu vadīja ilggadējā novada kultūras darbiniece Lilita Lauskiniece. Viņa, piesakot tautas deju ansambli «Līgo», raksturoja līdzšinējo radošo sadarbību ar dejotājiem un ansambļa vadītāju un horeogrāfu Jāni Purviņu, ar kuru savulaik kopīgi veidoti deju svētki Zemgalē. «Līgo» dejotāji bijuši vasaras radošajā nometnē Svitenes pilī, kurā tapa Dziesmu un deju svētku programma, kā arī jaunrades darbs – deja «Balāde».

Rundāles novada svētkos ansamblis ir aicināts un gaidīts, lai baudītu tā spilgto svētku programmu un dzīvesprieka un enerģijas pilno priekšnesumu.

L. Lauskinieces veidotajā scenārijā vēsturiska, novada dzīvi raksturojoša informācija mijās ar tautas deju ansambļa priekšnesumu. Deja – dāvana un veltījums cilvēkiem un notikumiem šajos desmit gados. Sākot savu patstāvīgo dzīvi novadā, bijuši 4479 iedzīvotāji. Jau pirmajā novada pastāvēšanas gadā, 2009., tika ielikti pamati un sākta bērnudārza «Mārpuķīte» būvniecība, tieši pēc gada celtne bija gatava un varēja uzņemt 116 bērnus. Iestādei 1. septembris bija beidzot jaunās telpās. Savukārt Pilsrundāles vidusskola svinēja savus 90. Laikam ritot, ideju un darbu netrūkst. 2011. gadā izdevās īstenot sapni par Mūzikas un mākslas skolu, to atvēra 73 audzēkņiem. Darbību sāka sieviešu koris «Runda», tā pirmā vadītāja bijusi Sarmīte Zariņa. Pirmais stāstnieku konkurss «Gāž podus Rundālē» aizritēja 2012. gadā.

Koncerta ievaddejā skanēja tautasdziesmas vārdi «Ar Dieviņa palīdzību/ Visam gribu cauri iet», un patiesi – darāmā un paveiktā daudz, katrs jauns darbs rosina jaunām idejām. 2013. gadā izveidots novada ģerbonis – ar zelta lauvu, kura metu izstrādāja Vladimirs Ladusāns, viņš arī vēlāk karoga meta autors. Bet 2013. gadā to izgatavoja māksliniece Jeļena Forste. Šajā gadā norisinājās arī konkurss par novada himnu, izvēlējās Rasmas Zeijeres dzejoli, mūziku komponēja Valdis Zilveris.

Padarītais un attīstība
«Līgo» priekšnesumu jo krāšņāku dara bagātīgā 40 tautastērpu kolekcija. Līdzās rundāliešu labo darbu atcerei var priecāties par dejām «Jāņu nakti guni kūru», «Sasala jūrīna», «Grābtin grābu siena pļavu» u. c. Stalti un braši ir «Līgo» mazie dejotāji – bērnu grupa. Jānis Purviņš, deju ansambļa «Līgo» vadītājs, pastāstīja, ka dažas dejas tiek pieteiktas kā Kanādas brauciena grupas priekšnesums. Tas tāpēc, ka piecdesmit dejotāju jūlija sākumā dosies uz Toronto latviešu Dziesmu un deju svētkiem. Sagatavota īpaša programma – četru gadalaiku kompozīcija, tiks izrādīta arī bagāta tērpu kolekcija, kas veidota divdesmit piecus gadus.

Rundāles novada attīstība un paveiktais guvis augstu novērtējumu 2014. gadā, kad novads ieguva titulu «Eiropas Gada pašvaldība – 2014». Nākamais, 2015., bija nozīmīgs Bērsteles bibliotēkai, kura atskatījās uz 70 pastāvēšanas gadiem. Svitenes pils šajā gadā kļuva par Piļu un muižu asociācijas dalībnieci, bet oktobrī tur notika pirmā Leģendu nakts. Valsts svētku priekšvakarā godināja novada izcilākos cilvēkus un pasniedza Rundāles novada īpašo apbalvojumu «Goda zīme». Pirmais to saņēma ilggadējais Rundāles pils direktors Imants Lancmanis.

Novadā augstu vērtē kultūru un izglītību. Tālu pazīstama Svitenes folkloras kopa, kas darbojas vairāk nekā piecpadsmit gadus. Pilsrundāles vidusskola ir labāko lauku vidusskolu vidū. Atbalstītas tiek jauniešu aktivitātes un biedrību darbība. Uzskaitījumu varētu vēl un vēl turpināt. «Cik tuvs un pazīstams it viss...» – tā populāro dziesmu izdejo «Līgo» dejotāji.

Pēc šī lieluzveduma uzstājās grupa «Imanta Dimanta un draugi», bet vēlāk pie Pilsrundāles vidusskolas varēja ballēties ar grupu «Tutti frutti».

Attālumi nenāk par labu
Lai gan gaisā virmoja bažas par tuvo novadu reformu, svētku apmeklētāji varēja baudīt skaistus priekšnesumus un kavēties atmiņās par novadā kopīgi paveikto. Svitenes pagasta «Ratenieku» māju saimnieks Gunārs Ļūle, jautāts par novada nākotni, atzīst, ka grūti viennozīmīgi atbildēt. «Līdzās iespējamam materiālajam ieguvumam, no cilvēciskā viedokļa raugoties, zaudēsim – attiecības ar valsts institūcijām kļūs attālinātākas, neraugoties uz tehnoloģiju attīstību. Novada dzīvi jau organizē paši cilvēki, attālumi nenāk par labu.»
Bet Kitija Liepa, auklējot trīs gadus veco meitiņu, tāpat kā citi «Bauskas Dzīves» uzrunātie, atzina, ka aptaujā par reformu noteikti piedalīsies, lai paustu savu viedokli.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Reformas priekšnojautās – par savējiem

Kategorijas