Pašmāju zemeņu laiks klāt

2019. gada 31. maijs 07:48

4729

Īslīces pagasta zemnieku saimniecība «Lauriņi» šonedēļ pircējiem piedāvā jau pirmās pašmāju zemenes, kas nogatavojušās zem plēves. Līdz lauka sārtvaidzēm vēl nedaudz jāpagaida, audzētāji lēš, ka pēc nedēļas vietējo saldo ogu sezonu būs atklāta.

Ogas «Lauriņos» sākušas sārtoties maija vidū, bet pirmie kilogrami pārdošanai nolasīti pirms nedēļas. Sākotnējā zemeņu cena bija astoņi eiro, šodien lielākās ogas maksā septiņi eiro kilogramā, bet mazākās tiek atdotas par seši eiro kilogramā. M. Lauriņa-Rimicāne vērtē, ka maksa ir objektīva, jo, lai izaudzētu labu ražu, pietiekami prāviem jābūt ieguldījumiem.

«Lauriņos» neplāno iziet uz kvantitāti, uzsvars tiek likts uz kvalitāti. «Cenšamies zemenes audzēt pēc bioloģiskajām metodēm, augu aizsardzības līdzekļi šogad nav lietoti. Cīņā ar kaitēkļiem izmantojam skuju ekstraktu, līmpapīrus, savu labo darbu paveic arī kukaiņi. Piemēram, mārītes veiksmīgi tiek galā ar ērču oliņām. Tāpat no svara ir, lai stādījumi būtu veselīgi un kopti. Ravējam, apčubinām tos kā mazus bērnus. Audzējam ogas kā sev, lai mūsu atvases droši var iet zemeņu dobēs un tās turpat kāri bez bažām notiesāt,» teic M. Lauriņa-Rimicāne. Viņa atzīst, ka videi draudzīga saimniekošana atmaksājas. Klienti novērtējot saimnieku ieguldījumu un ik gadu atgriežoties atkārtoti, līdzi paņemot draugus, radus, kolēģus.

Vietējā Bauzes tirgū «Lauriņu» ogas neatrast, jo tur zemeņu tirgotāju netrūkstot un spiesties starp importa sārtvaidzēm neesot vietējo zemnieku mērķis. M. Lauriņa-Rimicāne atklāj, ka iecienījuši tiešo tirdzniecību dažādu iestāžu un uzņēmumu ļaudīm Rīgā un Bauskā, zemenes galvaspilsētā tiekot realizētas arī naktstirgū, taču vislielākā piekrišana esot saimniecībā. «Ļaudis zina, ka tās tepat tikko kā no lauka nākušas, svaigas un augstvērtīgas. Mums ir savs klientu loks, un mums ar to pietiek. Iepriekšējie gadi ir pierādījuši, ka pašu mājās pērk daudz labāk nekā tirgū. Katram no sirds pateicos, ka atbalsta Latvijas laukus un mūsu ieguldīto darbu,» apgalvo M. Lauriņa-Rimicāne. Viņa atklāj, ka šogad iecerējuši izmēģināt andeli pie «Elvi» tirgotavas Bauskā, Īslīces ielā.

«Mums kopējs uzstādījums – vietējais veikals un vietējās zemenes,» teic M. Lauriņa-Rimicāne un piebilst, ka par konkurenci un atlikumiem neuztraucas. Pērn izveidojies deficīts, pieprasījums bijis lielāks par piedāvājumu, tālab šogad stādījumu platības dubultojuši, un tagad tie aizņem 0,7 ha lielu laukumu. Jautājot, vai arī nākotnē iecerēts izvērsties, saimniece steidz skaidrot, ka vairāk par hektāru nebūšot. «Nodarbināti saimniecībā esam tikai vienas ģimenes locekļi. Esmu pārliecinājusies, ka cilvēku, kurš ar tādu pašu rūpību un centību darīs visu, kā to daru es, atrast nav iespējams, tālab rosīsimies paši tik, cik priekšzīmīgi spēsim. Labāk ar mēru un kvalitatīvāk. Laimīgs ir tas, kuram pietiek,» atklāta ir M. Lauriņa-Rimicāne.

Saldo ogu raža šogad aizkavējusies Rundāles novada saimniecībā «Lepšas». «Zemenēm tuneļos vajadzēja jau būt gatavām, bet laikapstākļi kārtējo reizi paveikuši savu. Augi iedzīvojušies pamatīgā stresā – karstajās dienās sarosījās, «palecās», bet tad iestājās zaļā ziema un viss apstājās. Klimatu vajadzētu vienādāku, ja ceturtdien plus 30 un piektdien plus 14, tas ir smags sitiens, kas nepatīk nevienam – ne zemkopjiem, ne augiem. Ja turpināsies lietainas, apmākušās dienas, šīs nedēļas beigās intensīvs vākums vēl nesāksies,» prognozē «Lepšu» saimnieks Aivars Upenieks.

Viņš stāsta, ka zemeņu stādījumi šogad segtajās platības samazināti – pushektārs ierastā hektāra vietā. Nevarot īsti piemeklēt pareizās šķirnes, skaidro A. Upenieks un pavēsta, ka šosezon kopumā plēves tuneļos iestādītas trīs šķirnes, bet uz lauka astoņas. Sausums valdījis arī pērn, un tā zemkopim nav novitāte, jo šajā biznesā bez nopietnas laistīšanas sistēmas neko nevarot iesākt. Ar to esot jārēķinās. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pagaidām šis izskatoties cerīgāks. «Zied krietni labāk nekā pērn, bet, līdzīgi kā pagājušajā gadā, vidējās jau grib panākt agrās ogas,» ainu «Lepšās» raksturo A. Upenieks. Pēc labākā scenārija, zemenēm «Lepšās» jāpietiekot līdz pusseptembrim, taču simtprocentīgi to nevarot apgalvot neviens. Pērnvasar visi gaidījuši zaptes ogas par eiro, eiro piecdesmit, taču palikuši vien gribētāju lomā, jo cena nesaruka, nav bijis arī sīko ogu.

Importa ogu tirgotājus pie «Rimi» vai tirgū, kā arī Īslīces zemeņu audzētājus par konkurentiem neuzskata, drīzāk tie esot kolēģi vai domubiedri. «Ar visu ievesto principā ir zemeņu deficīts. Uzskatu, ka cena ievestajām zemenēm ir par augstu, un tas tikai apliecina, ka ogas nav pietiekamā daudzumā. Šīs, kuras bāzē var dabūt par eiro, atļaujas tirgot pa trim vai četriem eiro. Ja būtu pārpalikums, strādātu ar nelielu uzcenojumu,» pārliecināts A. Upenieks. Jautāts, ar kādu maksu startēs «Lepšu» ogas, Rundāles zemeņu audzētājs pieļāva, ka pieci eiro būšot.

Šonedēļ Bauzes tirgū varēja nopirkt gan Polijā augušās zemenes par 3,50 eiro kilogramā, gan Grieķijā nogatavojušās pat trīs, kā arī divi piecdesmit eiro kilogramā. Pie tirdzniecības centra «Rimi Bauska» iespējams iegādāties Grieķijas zemenes par 2,80 eiro kilogramā. Uzrunātie pircēji atzina, ka Grieķijā augušās ir gana kvalitatīvas un arīdzan saldas, sulīgas un stingras. Iepriekšējos gados pirktās zemenes no Spānijas bijušas skābas un tikai no skata atgādinājušas zemeņogu, tālab kamēr neesot savu zemeņu un ja ir kāre panašķoties, izvēle par labu Grieķijā augušajām neesot slikta. Baušķeniece Lelde Vītoliņa gan bija skeptiska pret lētajām ogām, jo televīzijā dzirdējusi, ka galvu reibinošos apjomos sārtvaidzes audzē Ķīnā, taču Eiropas tirgū tās neviens nepirktu, tāpēc ogas vispirms iepludina Grieķijā, tad noformē dokumentāciju, un tālāk jau tās nonākot mūsu tirgos.

«Nebrīnos, ka mums onkoloģijas pacientu skaits plaukst un zeļ, varbūt es maldos, bet man šķiet, ka tur inde vien ir. Ja katrai kastei būtu piestiprinātas veiktās analīzes, varbūt tad mans priekšstats mainītos. Taču pagaidām es gaidīšu, kamēr zemenes sarkanas būs pašas dārzā, vai arī iegādāšos tās no bioloģiski sertificētiem audzētājiem,» sacīja L.Vītoliņa.

Jautājot, vai siltajās zemēs – Grieķijā un Spānijā – augušās zemenes tiek pārbaudītas uz pesticīdu atliekvielām, Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova portālam skaidro, ka šogad plānots izmeklēt 14 Latvijas izcelsmes zemeņu paraugus un 12 citu valstu izcelsmes zemeņu paraugus. Iepriekšējos gados izmeklētajos zemeņu paraugos pesticīdu atliekvielas nav konstatētas. Turklāt jāņemot vērā, ka gan pārtikas nekaitīguma prasības, gan to izpildes kontrole visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir vienāda. Tātad Grieķijas vai Spānijas zemeņu audzētājs garantē savas produkcijas drošumu, bet attiecīgās valsts atbildīgie kontroles dienesti pārliecinās, vai ir izpildītas visas normatīvajos aktos noteiktās prasības gan attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu zemeņu audzēšanas procesā, gan arī uz pārtikas nekaitīgumu.

No siltajām zemēm ieceļojušās zemenes tiek pārbaudītas arī tad, kad nonāk Latvijā. Svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības vietās PVD pārbauda preču pavaddokumentus un to, vai preču tirdzniecība notiek atbilstoši higiēnas un citām prasībām.

+ 4

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pašmāju zemeņu laiks klāt

Kategorijas