Talantīgo klasi visi skolotāji atcerēsies

Mākslas programmas absolventi aizstāv diplomdarbus.
Bauskas mūzikas un mākslas skolā (BMMS) šodien, 31. maijā, mākslas nodaļas 18 jauniešiem ir izlaidums. Viņi saņems atestātus. Taču galvenais dienas notikums ir diplomdarbu publiska aizstāvēšana skolas zālē.
Vizuāli plastiskās mākslas pro-grammas beidzēji diplomdarbus BMMS izstrādā un aizstāv ik gadu. Tāda prakse ir visās Latvijas mākslas skolās, mākslas vidusskolās un Mākslas akadēmijā. BMMS izstrādātie diplomdarbi paliek autoru īpašumā, jo viņu ģimenes ir investējušas līdzekļus. Visu vasaru šī gada absolventu noslēguma darbus Bauskā var aplūkot mākslas nodaļas izstāžu zālē Dārza ielā 9, un noteikti ir vērts to izdarīt.
BMMS mākslas nodaļu šogad absolvē ļoti apdāvinātu, motivētu un radošu audzēkņu klase. Viņi ir dzīvespriecīgi, zinātkāri, atraisīti un draudzīgi, labprāt iesaistās neparastu ideju īstenošanā, prot labi plānot laiku. Tik motivēta klase skolā negadās bieži. Vairāki skolotāji apgalvo, ka praktisko nodarbību un teorijas stundu vadīšana absolventu grupai sagādāja patiesu prieku. Pedagogi ne vien nodod savas zināšanas un pieredzi, bet abpusējā sadarbībā ar ieinteresētu auditoriju arī paši tiecas pēc izaugsmes.
Skolotājas aizkustinājums
Atainojot kopdarbu ar diplomandēm Lauru Lakoviču-Lakovicu, Andu Adrianu Straumani un Kristiānu Jasurēviču, tekstilmākslas pasniedzēja Iveta Līdere uzsver: «Par noslēguma darba tēmu – funkcionāla dizaina priekšmeta radīšanu – meitenes bija domājušas ilgi un nopietni. Viņas dzirkstīja ideju pārpilnībā, izvēloties nevis vienkāršāk un ātrāk paveicamus, bet gan apjomīgus, nopietnus darbus, ko pusgada garumā izstrādāja ar ārkārtīgu atbildību un iedziļināšanos. Reizēm meitenes šķita pārāk paškritiskas, jo izvirzītie standarti katrai bija ļoti augsti. Laurai, Andai un Kristiānai bija teicama izpratne par to, ko dara un kāpēc. Par diplomdarba izstrādes laiku, kurā abas ieinteresētās puses kļuva par līdzvērtīgiem sadarbības partneriem, nespēju runāt bez aizkustinājuma. Esmu bezgala pateicīga audzēknēm, jo arī man tas bija ļoti radošs periods pusgada garumā, meklējot jaunus, netradicionālus risinājumus, lai, piemēram, šķietami tehniski defekti pārvērstos par efektiem.»
Tekstilmākslas diplomdarbā Laura Lakoviča-Lakovica izgatavoja oriģinālu šūpuļtīklu, Anda Adriana Straumane sev pašuva lina kleitu un noauda apsienamu jostu ar latvju zīmēm, bet Kristiāna izgatavoja šūpuļtīklu.
Mainīt ģērbšanās ieradumu Līgovakarā
Anda Adriana motivē savu izvēli: «Mūsu ģimene un visi radi katru vasaru 23. jūnijā satiekas mūsmājās Ceraukstes pagastā. Pinam vainagus, dedzinām Līgo ugunskuru, apsveicam manu tēti Jāni. Man ļoti patīk šie rituāli, bet ir kāds trūkums – visi ģērbjamies ērtās piknika drānās. Man gribējās, lai mēs vairāk pietuvinātos tradīcijai, uzvelkot lina auduma drēbes, vai aksesuāros vismaz akcentētu kādu latvju zīmi. Tāpēc diplomdarbā nolēmu sev pašūt tumšzila lina kleitiņu ar trīsreiz apsienamu pašas austu Kurzemes jostu. Savā ģimenē būšu pirmā, kura uzdrīkstas mainīt ģērbšanās ieradumu Līgovakarā, un ceru, ka man atradīsies sekotāji.»
Savukārt Kristiāna funkcionālā dizaina priekšmetu – šūpuļtīklu – nolēma izgatavot savai jaunajai istabai, uzzinādama, ka ģimenes mājā tētis speciāli izremontēs telpu, lai meita varētu pati to iekārtot.
Arī Lauras doma izgatavot šūpuļtīklu nepavisam nav spontāna. Kad viņa tēlaini un izteiksmīgi stāsta par diviem lieliem kokiem ģimenes īpašumā, starp kuriem iekārs tīklu, klausītājs gluži kā filmā to redz iztēlē.
Pašu veidoti manekeni
Mācību priekšmeta «Darbs materiālā. Audums» skolotājas Olitas Dzelzkalējas darbnīcā diplomdarbus izstrādāja septiņas audzēknes. Vislielākais vilinājums bija pašām izgatavot nelielu manekenu un tam pašūt tērpu. Manekena figūru papjē-mašē tehnikā, kā arī kleitu modeļus meitenes gatavoja pašas. Protams, ka daudzām gribējās vakartērpu, kas pusaudža vecumā šķiet kā sapnis.
Varianti ir dažādi, taču īpaši gribas minēt Viktorijas Zubovas un Karolīnas Gumbeles radītos tēlus. Diplomdarba vadītāja Olita Dzelzkalēja neslēpj, ka, par spīti sākotnējai skepsei, viņu ļoti iepriecina Karolīnas modelētā kleitiņa, turklāt autore ir nolēmusi, ka tieši tāds būs arī viņas 9. klases izlaiduma tērps. Skolotāja pat nešaubās, ka Karolīnai kā modelētājai tas izdosies.
Savukārt filigrānu risinājumu meistare, ļoti sensitīvā un allaž rūpīgā Viktorija Zubova, mazo manekenlellīti ir ietērpusi pašas apgleznotā zīda ziedu motīvu svārkos. Visi, kam ir pat diezgan pavirši nācies izmēģināt zīda apgleznošanu, Viktorijas darbā var novērtēt īpašās kvalitātes – tik izcils ir meitenes roku darbs!
Drosmīgu ideju īstenotāji
Gluži fantastiskus priekšmetus ir izgatavojuši veidošanas skolotājas Laimas Grigones diplomandi. Lieliski, ka viņi īsteno savas, nevis internetā nejauši pamanītas idejas. Nikolass Jansons iedvesmu diplomdarbam guvis Dienvid-itālijas pilsētiņā Grotaljē jau aizvadītajā vasarā.
Diplomdarba autors atklāj: «Grotalje ir keramiķu vieta, tā man pastāstīja mammas draugs, kura vecāki šajā reģionā dzīvo. Ilgi staigājām, līdz nokļuvām mazā, ļoti gaumīgā veikaliņā. Ieraudzīju balta māla pūci un sapratu, ka varu šo ideju attīstīt vēl labāk. Diplomdarbā katru pūces spalviņu no māla ar rokām izveidoju, bet pēc apdedzināšanas ietonēju ar akrila krāsām. Jā, esmu perfekcionists, – bet kas gan tajā ir slikts?»
Nikolass ir jaunietis, kurš arī iepriekšējos mācību gados, šķiet, nevienu darbu nav veidojis ārpus telpiskās domāšanas principiem. Atbildīgs, nemitīgi redzesloku paplašinošs cilvēks, apveltīts ar loģiku un vienlaikus radošu, elastīgu uztveri. Emocionāli spilgtā meitene Betija Upelniece ir izstrādājusi savam temperamentam atbilstošu, ļoti ekspresīvu un personificētu tēlniecības diptihu «Portreti».
Dažādas izvēles
Rāmais un labsirdīgais Krišjānis Čakšs ir ideju klusais ģenerators. Par tām vienmēr bija sajūsmināta priekšmeta «Mākslas valodas pamati» skolotāja. Turklāt jaunietis savus domu lidojumus īsteno pilnīgi patstāvīgi.
Krišjānis savā diplomdarbā izgatavoja darbojošos pulksteni, kura māla korpusu dekorēja ar dabu patiesi mīloša autora elementiem. Toties Mikus Kampuss atzīst, ka oriģinālā diplomdarba – lustras – ideju apsvēris ar dvīņumāsu Ligiju – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas studenti. Savu darbu viņš negrib paturēt sev, bet uzdāvināt Bauskas baptistu draudzei, kad ēka Rīgas ielā būs atjaunota.
Kristiāna Kalle, kuras mīļākais mācību priekšmets ir zīmēšana, grafiski izcili atveidoja triju ministru – jaunās valdības dāmu – portretus skolotājas Mārītes Šulces vadībā. Lita Baibakova sev raksturīgā manierē pievērsās figurālas kompozīcijas žanram.
Kosmosa vīzijas
«Bauskas Dzīve» piedalījās arī Rundāles skolas mākslas nodaļas diplomdarbu prezentācijā. Pieci absolventi bija izvēlējušies noslēguma kompozīcijas veidot gleznošanā skolotājas Īras Rozentāles vadībā, bet divi izstrādāja darbus Ineses Mežkazes uzraudzībā.
Publikas uzmanību sevišķi saistīja mierīgā, pārliecinātā autora Raivja Reinfelda uzruna: «Mana glezna uz liela audekla ir Visums. Es iedomājos kosmosu esam ļoti krāsainu un neaptveramu. Daudz esmu skatījies satelītu uzņēmumus. Gleznā izmantoju pludinājumus ar akrila krāsām. Parasti tā nedara, bet skolotāja mani iedrošināja. Man ļoti patīk mans diplomdarbs un, domāju, citiem arī!»
UZZIŅAI
Bauskas, Iecavas, Vecumnieku un Rundāles profesionālās ievirzes izglītības iestāžu absolventi 2018./2019. mācību gadā
Bauskas mūzikas un mākslas skolas (BMMS) mūzikas nodaļu beidza 21 audzēknis, bet mākslas nodaļu – 18.
Diplomdarbus BMMS mākslas nodaļā aizstāvēja 6. klases audzēkņi Nikolass Jansons, Anda Adriana Straumane, Kristiāna Jasurēviča, Viktorija Zubova, Laura Lakoviča-Lakovica, Betija Upelniece, Karolīna Gumbele, Elvita Brūvere, Kristiāna Kalle, Mikus Kampuss, Krišjānis Čakšs, Voldemārs Ezeriņš, Linda Rubule, Heilija Rutkovska, Anete Černovska, Evija Kozlova, Beāte Grīnberga-Zaļkalne, Lita Baibakova.
Pilsrundāles vidusskolas struktūras «Rundāles mākslas mūzikas un mākslas skola» mūzikas nodaļu beidza 9, bet mākslas nodaļu –
7 audzēkņi.
Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas mūzikas nodaļu beidza 9, bet mākslas nodaļu – 4 skolēni.
Iecavas mūzikas un mākslas skolas mūzikas nodaļu beidza 12, bet mākslas nodaļu – 4 audzēkņi.
Avots: Latvijas profesionālās ievirzes izglītības iestāžu informācija.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»