Airis nu katram jāņem pašam

Anita Velmunska, Bauskas mūzikas un mākslas skolas direktore

2019. gada 31. maijs 00:00

Izlaidums 21 absolventam Bauskas mūzikas un mākslas skolas Mūzikas mājā.

Ziedu mēnesī sācies arī izlaidumu laiks Bauskas novada izglītības iestādēs. Pirmie savus putnēnus turpmākajam izglītības lidojumam spārno Bauskas mūzikas un mākslas skolā. 24. maijā svētku noskaņa valdīja Mūzikas mājā Upmalas ielā. Pirms šī notikuma skolas darbinieki izveidojuši simbolisku vides objektu – ziedu laiviņu skolas dīķī. Tajā sasēdināti ne tikai krāsaini ziedi, bet arī skolas saimes labās domas un vēlējumi saviem absolventiem. Viss dots un atdots, tikai airis nu katram jāņem pašam, lai noteiktu savas turpmākās izglītības virzienu. Vai tas būs saistīts ar mūziku? Izvēle paliek vienmēr.

Absolventu līdzība ar skaņdarbiem
Izlaidums Mūzikas mājā tradicionāli ietver sevī ne tikai izglītības iestādes absolvēšanas apliecību izsniegšanu, bet arī sirsnīgu koncertu, ko sniedz jaunieši. Šogad mūzikas nodaļu absolvējis 21 jaunietis piecās specialitātēs. Šoreiz dokumentu izsniegšana bija kā sirsnīga un asprātīga mūzikas teorijas mācībstunda, kurā tika iepazīta daudzveidīgā skaņdarbu pasaule. Katru jaunieti raksturoja viņa līdzība ar kādu skaņdarba vai mūzikas formas veidu. Skolas direktore Anita Velmunska, kas ikdienā ir arī mūzikas literatūras skolotāja, bija savērpusi aizraujošu stāstu, ko ar interesi klausījās gan skolas beidzēji, gan viņu pedagogi un tuvinieki, kas bija klāt.

Luīze Burmistrova – valsis, jo meiteni var salīdzināt ar vijīgu, plūstošu, maigu un graciozu raksturmelodiju, kas bieži sākas ar uztakti, bet, kamēr citi gaida skaņdarba sākumu ar pilnu takti, Luīze jau ir paspējusi iesākt un izpildīt daudzus darbus. Meldra Kaktiņa – sonāte. Viņa ar lielu atbildību un pienākuma apziņu spēj apvienot dažādas jomas un intereses, kā jau sonātē, kurā mēdz būt divas vai vairākas atšķirīgas tēmas. Leolanda Nicmane salīdzināta ar invenciju. Tas ir daudzbalsīgs, sarežģīts, polifonisks instrumentāls skaņdarbs imitāciju tehnikā. Meitene lieliski spēj tikt galā ar savu pienākumu un paveicamo darbu polifoniju, spēj domāt sarežģītā līmenī, un viņas veiklie pirksti tiek galā ar grūtiem, bet skaistiem skaņdarbiem.

Svītas piemēram vislabāk atbilst Nikola Luīze Platā, jo svītas pārsvarā ir ļoti dejiskas, muzikāli bagātīgas un skanīgas. Arī Nikola ir ļoti daudzpusīga, patstāvīga, neatkarīga, ar atšķirīgām īpašībām un rakstura iezīmēm, taču vienmēr ir vienā tonalitātē, pārsvarā mažorā. Evelīna Ivanova ir kā kantāte – vokāli instrumentāls skaņdarbs korim, solistiem un orķestrim. Evelīnai patīk būt korī, dzirdēt citus un sevi, ieklausīties mūzikā un smaidīt. Paula Kļaviņa, direktores vērtējumā, ir oratorija (vairākdaļīgs skaņdarbs korim, solistiem un orķestrim, kurš pauž dziļu, vispusīgu vēstījumu). Tāda ir Paula – gudra, muzikāla, neatlaidīga, centīga meitene, kura prot gan ieklausīties, gan pati veidot savu oratoriju, radīt jaunu saturu un tēlus.

Muzikālie un sportiskie
Diāna Semaka ir dziesma – enerģiska, dumpinieciska, ar savu temperamentu un dzīves uztveri. Dziesmām parasti ir plūstoša, izteiksmīga melodija, kurā bieži ievītas dažādas noskaņu intonācijas un motīvi. Arī Diānai piemīt iekšējs starojums, daudzpusība un domu dziļums. Dāvids Burmis-trovs ir kā tehnisks skaņdarbs – etīde, kas sākotnēji šķiet kā vingrinājums instrumentālista spēles tehnikas attīstīšanai. Arī Dāvids spēj būt precīzs, pārliecinošs, ar lielu potenciālu attīstīties un arpēdžijveidā virzīties tikai uz augšu. Veronika Čekovaja ir kā menuets – noslēpumaina, gracioza, galanta un atturīga deja mērenā tempā, kurā dominē mazi solīši un dziļi reveransi. Veronikas būtību caurstrāvo dabīgums un iekšējs miers, iekšējā saskaņa un cieņpilns reveranss pret saviem skolotājiem.

Sema Patrika Paļuļa gaitas mūzikas skolā vislabāk attēlo rondo. Tā ir mūzikas forma, kas pamatojas uz vairākkārtēju galvenās tēmas atkārtojumu un atšķirīgu tematisko materiālu kontrastu. Patriks ir noslēpumaini smaidīgs jaunais akordeonists, kas prot arī pārsteigt ar labām manierēm un etiķetes ievērošanu, ir tiešs, spēj koncentrēties un parādīt labu sniegumu. Emīls Upenieks – fūga (tulk. ‘skriešana, steigšanās’). Tā ir daudzbalsīga skaņdarba – imitāciju polifonijas – sarežģītākā forma, arī Emīlam patīk pieņemt izaicinājumus. Viņš ir izsteidzies cauri mūzikas skolai, piecos gados apgūstot sešu gadu programmu, piedaloties ļoti daudzos konkursos, festivālos un koncertos.

Aksels Griba – kаnons. Tas ir mūzikas veids, kurā visas balsis atskaņo vienu un to pašu melodiju, iestājoties pēc kārtas. Aksels kanonu iesāk ar melodiju saksofonam, tad pievieno savas sportiskās notis, tad – tehniskās skaņas, kuras viņš apgūst paralēli Mūzikas skolai un sportam. Arvis Sūna asociējas ar maršu – mūzikas veidu, kas pavada soļošanu un ne tikai to. Maršs ir kustība tikai uz priekšu, nemainīgā tempā, kam piestāv fanfaru intonācijas. Tas tāpēc, ka Arvis ir trīskārtējs Latvijas čempions, kas prot koncentrēties vajadzīgajā brīdī ne tikai sportā, bet arī mūzikā.

Prelūdija, tokāta, intermeco un improvizācija
Katrīna Kate Upeniece ir kā prelūdija – vienotas noskaņas ievada skaņdarbs, muzikāls priekšnesums pirms apjomīga mūzikas lieldarba, nedaudz pirms lielā sākuma. Šodien Katrīnai Katei, meitenei ar smalkiem sajūtu pavedieniem apvītu dvēseli, izskan tikai pirmā daļa, tā, kura ir tikai pats sākuma sākums. Otrā daļa būs daudz nozīmīgāka, ja vien pati to vēlēsies. Jānis Biezais ir kā tokāta, ātrs instrumentāls skaņdarbs, dinamiskā, precīzā kustībā. Skaņdarba nosaukums radies no vārda «pieskarties», jo viss, kam Jānis pieskaras, skan, vibrē, dimd un rīb. Jānis spēj uzstāties ne tikai viens, bet lieliski iejūtas arī kolektīvā, ansamblī un lielākos kolektīvos.

Rendijs Griba raksturots kā intermeco, brīvas formas muzikāls sacerējums, kurā nav stingru noteikumu un likumu, tāpēc tas skan atbrīvoti, nepiespiesti un viegli. Rendijs var būt kā kontrastējošs starpposms starp skaņdarba daļām, puisi raksturo ritms, pulss, neatkarība un brīvība. Armands Rutkovskis – improvizācija. Tā spēj nojaukt žanru robežas, piešķirt mūzikai svaigumu un atklājumu prieku, pārvēršot «atskaņotāju» par radītāju. Lai varētu improvizēt, ir jābūt ļoti muzikālam, radošam, emocionāli bagātam un pacietīgam, un Armands tāds ir. Lai varētu radoši izpausties un sasniegt augstas virsotnes mūzikā, ir jābūt mērķtiecīgam, teorētiski stipram, un Armands tāds būs.

Mūzikas skolu absolvēja arī Lība Dārta Stankeviča, Nelda Strautzele, Adriana Jonase un Rihards Sunteiks. Viņi dažādu iemeslu dēļ veidoja «ansambli», kas izlaidumā nepiedalījās.

Skolas un tuvinieku atbalsts
Skolas pateicības rakstus par teicamām sekmēm, piedalīšanos konkursos un daudzpusību saņēma Luīze Burmistrova, Leolanda Nicmane, Paula Kļaviņa un Emīls Upenieks. Ziedi un pateicības vārdi – skolotājiem. Tos sacīja arī Bauskas novada izglītības nodaļas metodiķe Līga Kirilko un Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs. Literāri muzikālā kompozīcijā kopā ar bērniem pavadītos mācību gadus Mūzikas skolā bija savijuši absolventu vecāki. Nenoliedzami, ka aiz katra Mūzikas skolas absolventa visus šos gadus kā mūris ir stāvējuši viņa tuvinieki – atbalstot, motivējot un saprotot. Asprātīgās rīmēs bija raksturoti dažādi posmi un krīzes situācijas mūzikas apguvē, kas šodien atrisinātas, jo diploms kabatā.
Lai izdodas!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Airis nu katram jāņem pašam

Kategorijas