Latvijā nepietiekamas karjeras iespējas

2019. gada 28. maijs 00:00

Iecavas novadā vēlētāji pauž viedokli par dzīvi Eiropas Savienībā.

Iecavas novadā 25. maijā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā, nobalsot par tīkamāko partiju varēja vienā iecirknī – Nr. 350 Iecavas kultūras namā.

Kā atzina vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Tālrīts Krastiņš, kopumā diena aizritējusi mierīgi, bez starpgadījumiem. Tiem cilvēkiem, kuri netika vēlēt sestdien, bija iespēja nobalsot arī iepriekšējās dienās. Iecavas vēlēšanu iecirknī šādu iespēju izmantoja 397 balsotāji, no kuriem 55 deklarēti citā novadā.

Nepieciešams apvedceļš
Pie ieejas durvīm vēlētājus sagaidīja viens no komisijas locekļiem, lai pārbaudītu personu apliecinošā dokumenta derīguma termiņu un pilsonību, tikai tad balsotājs varēja doties tālāk. Iecavas novadā varēja balsot 6161 iedzīvotājs. Eiroparlamenta vēlēšanās piedalījās tikai 33,91% jeb 2089 vēlētāji. 16 biļeteni izrādījās nederīgi. «Trīs aploksnes bija tukšas. Nezinu, varbūt cilvēki šādā veidā vēlējās izrādīt protestu. Citi vienā aploksnē ielika vairākas zīmes. Priekšpusdienā sanāca visvairāk vēlētāju, dienas vidū bija mazāk, bet vakarpusē pēdējās divās stundās atkal saradās vairāk cilvēku,» stāsta T. Krastiņš.

Pirmajā vietā Iecavas novadā ar lielu pārsvaru ierindojas «Jaunā Vienotība» – 664 balsis, savukārt otro vietu ar 458 balsīm iegūst nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK. Viena no balsotājām par nacionālo apvienību bija iecavniece Ilze Arāja. Viņa stāsta: «Vislabāk man patīk, kā intervijas sniedz saraksta pirmā persona Roberts Zīle. Viņu noteikti atbalstu. Eiropas Savienība mums ir devusi tikai pozitīvu. Daudz kas ir labāks, kā piemēru varu nosaukt brīvību jeb bezvīzu režīmu. Cilvēkiem ir daudz vienkāršāk kaut kur aizceļot. Bet ko es visvairāk vēlētos – lai beidzot Iecavai un Bauskai tiek uztaisīts apvedceļš! Manuprāt, nekur citur Latvijā nav tik liela tranzītsatik-sme kā pie mums. Tās ir šausmas.» I. Arāja uzskata, ka valstij būtu cītīgāk jādomā par tiem cilvēkiem, kas izbrauc un dodas meklēt labākus apstākļus citā valstī.

Pensijas, kas nenodrošina iztiku
«Domāju, ka ievēlētie deputāti turpmākajos piecos gados īpaši neko nevarēs mainīt. Viņiem vajadzētu vairāk runāt par mums, par Latviju, lai citi zina, ka ir tāda Latvija, svarīga ir attīstība dažādās jomās. Lielākā daļa iedzīvotāju, kas varētu balsot, to nedara. Par kādām pārmaiņām mēs varam runāt? Uzskatu, ka par novadu kopumā ir domāts, tas ir attīstījies, bet, ja runājam par manu ģimeni un mani, domāju, ka nekas nav mainījies,» teic iecavniece Natālija Trifanova.

Lauksaimniecība un ceļi esot primārās lietas, par ko jādomā. Tagad Natālija nodarbojas ar projektēšanu un būvniecību. «Daudzi mani paziņas un radi ir devušies peļņā uz ārzemēm. Pēc tā, kas Latvijā notiek, es pati jau sāku apsvērt tādu ideju. Jā, labprātāk brauktu, dzīvotu un strādātu citur, jo šeit apstākļi ir tādi, kādi ir, piemēram, runājot par pensijām, mani vecāki nevar izdzīvot mēnesi ar 360 eiro, tas nav iespējams. Domājot par savu pensiju, es Latvijā neredzu nekādas perspektīvas. Saprotu, ka man ir pienācis pēdējais laiks, lai kaut kur aizbrauktu un vecumdienās nebūtu jāuztraucas par pensijas lielumu. Atminos to laiku, kad nācās grūti strādāt, lai izdzīvotu un izglītotu bērnus. Kad atvases pirms vairākiem gadiem aizbrauca uz ārzemēm, es viņus pierunāju atgriezties Latvijā. Viens bērns dzīvo tepat Latvijā, bet otrs ir devies atpakaļ uz ārzemēm. Vienu brīdi viņš vēlreiz pamēģināja strādāt Latvijā, bet, kad saņēma pirmo algu un ieraudzīja, cik daudz aiziet nodokļos un cik daudz naudas paliek «uz rokas», devās atpakaļ uz Somiju,» turpina Natālija.

Primārā – lauksaimniecība
Visi «Bauskas Dzīves» aptaujātie vēlētāji atzīst, ka visvairāk nepieciešams attīstīt lauksaimniecības nozari, jo tā ir joma, ar ko latvieši izceļas un pelna iztiku.

Iecavniekam informācijas tehnoloģiju speciālistam Edgaram Alksnim esot grūti pateikt, ko līdz šim mums devusi ES. «Manuprāt, latviešiem ir svarīgi attīstīt lauksaimniecību, nozīmīga ir arī izglītība. Vecākiem kādreiz bija sava zemnieku saimniecība, tagad viņiem pieder īpašumi, viņi nomā zemi un redz, ka gan Iecavas novadā, gan Latvijā lielākais trumpis ir lauksaimniecības joma, ar ko pelnīt iztiku. Tautai vajadzētu būt izglītotai, lai vispār saprastu, par ko vēlēt un kuru ceļu mums iet, lai attīstītu valsti, lai Latvija nebūtu tādā līmenī, kādā tā ir pašlaik. Ir grūti novērtēt, ko man devusi ES. Ja attīstās novads, tad attīstos arī es. Man ir, kur sportot, varu izvēlēties, kurā izglītības iestādē mācīties, kādu profesiju apgūt,» tā Edgars.

Vairāki Edgara draugi, radi un paziņas strādā un dzīvo ārzemēs. Māsa Ziemeļīrijā mīt gandrīz desmit gadus. Pats pēc vidusskolas absolvēšanas trīs vasaras tur pelnījis naudu. Arī nākotnē Edgaram ir doma doties uz ārzemēm, meklējot lielākas iespējas, perspektīvas, pieredzi: «Es atbalstu izbraukšanu, jo cilvēkam ir jādomā par sevi. Tā ir lieliska iespēja palīdzēt sev un parūpēties arī par ģimeni. Cilvēki spiež uz karjeras iespējām, bet Latvijā tās ir tādas, kādas ir. Ļoti labi ir, ja strādā kādā ārzemju firmā. Latvijas uzņēmumos, sevišķi valsts pārvaldē, karjeras iespējas ir švakas,» uzskata Edgars.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Latvijā nepietiekamas karjeras iespējas

Kategorijas