Balsis atdod par Dombrovski, Kalnieti un Zīli

2019. gada 28. maijs 00:00

Bauskas novadā izvēlas atbalstīt pazīstamus politiķus.

Bez starpgadījumiem un pārsteigumiem Eiroparlamenta vēlēšanas aizvadītas Bauskas novadā. Vēlēšanās no 17 718 balsstiesīgajiem piedalījās 4967 jeb 28,03 procenti vēlētāju. Tas ir mazāk nekā vidēji Latvijā – 33,51 procents un pat vidēji Zemgalē – 29,58 procenti.

Ja uz Eiropas Parlamentu dotos tikai Bauskas novada vēlēšanu iecirkņos ievēlētie, tad uz Briseli brauktu deputāti no «Jaunās Vienotības», nacionālās apvienības «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, «Attīstībai/Par!» un, iespējams, arī no «Saskaņas». Lielas atšķirības no Latvijas mēroga vēlēšanu rezultātiem nav, tikai atbalsts Latvijas Krievu savienībai ļoti mazs. Tā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā publicētā informācija.

Izvēli nemaina
Redzētais liecināja, ka savu balsi šoreiz viscentīgāk atdeva pensijas vecuma ļaudis. Ne vienam vien piedalīšanās vēlēšanās bija principa jautājums.

«Es balsoju par Nacionālo apvienību. Padomju laikā tik daudzi radinieki man ir daudz cietuši, tāpēc vēlu tikai par šīs partijas pārstāvjiem,» saka baušķeniece Daina Sunteika.

Baušķeniece Larisa Veļa nav izlaidusi nevienas vēlēšanas. Eiroparlamentā nemainīgi viņas balss tiekot atdota par Nacionālās apvienības kandidātu Robertu Zīli. «Viņš manā skatījumā ir vienīgais cilvēks, kurš pilnvērtīgi dara savu darbu. Kāda nozīme deleģēt kādu jaunu, nesagatavotu, kurš nezina ne rīta, ne vakara?! Mums jau pietiek ar pērn ievēlēto Saeimu,» spriež L. Veļa. Viņa atzīst, ka dalība Eiropas Savienībā (ES) ir vērtīga, taču pati kā Eiropas pilsone nejūtas, jo algas un pensijas neesot līdzvērtīgas ar pārējām valstīm. «Vai ir iespējams iztikt ar 280 eiro pensiju vai minimālo algu? Kad esi ikmēneša maksājumus nomaksājis, iegādājies medikamentus, nekas daudz pāri nepaliek. Kā lai izdzīvo? Mums bija tik daudz ražotņu, bet visu likvidēja, tagad importējam no Ķīnas,» pārdomās dalās Larisa.

Baušķenieks Arvīds Bērziņš pie urnas devies ar cerību uz labāku dzīvi. Atbalsts no Eiropas Savienības esot jūtams, ja ne viņa paša makā, tad vismaz infrastruktūrā. Viņš nesaprotot tos, kuri vēlēšanās nepiedalās, bet pēc tam brīnās, ka Eiropā Latviju pārstāv tāda persona kā Ždanoka. A. Bērziņš balsojis par tēvzemiešiem, jo nacionālās vērtības viņam esot vistuvākās.

Par gudriem profesionāļiem
Tomēr visvairāk balsu atdotas par «Jauno Vienotību». Vēlētāji pauž, ka sarakstā esot inteliģenti, patīkami cilvēki, bet vislielāko uzmanību pievērsa Valdim Dombrovskim.

«Balsoju par Valdi Dombrov-ski. Viņš simpatizēja jau tad, kad bija Ministru prezidents. Labi pazīstams, var turpināt strādāt,» pauž pedagoģe Daiga Eimusa. «Lasīju par «Jauno Vienotību» internetā. Man patika gan Valdis Dombrovskis, gan Sandra Kalniete, īpaši viņas cīņa par brīvu Latviju,» saka jauniete Amanda Broka.

Par «Jauno Vienotību» balsoja arī Solvita Smilga – viņa uz iecirkni Bauskas kultūras centrā bija atnākusi ar dēlu Emīlu Veidemanu, kuram uzticēja urnā iemest aploksni, un tas bija arī pēdējais balsojums šajā iecirknī. Gan S. Smilga, gan daudzi citi atzina, ka galvenais iemesls, kāpēc atnākuši, – ar savu balsojumu izpildīt pilsoņa pienākumu.

Vēl viens favorīts starp aptaujātajiem bija partija «Attīstībai/Par!». «Šī saraksta pirmie numuri izskatās visvairāk spējīgi Eiropā par kaut ko cīnīties – īsti profesionāļi, kas Latvijai var dot labumu. Un tie ir jauni kandidāti – nav tie paši, kas tur jau gadiem sēž,» saka Kaspars Bajārs. Aptaujātie vērtē, ka pārsvarā izvēlas pozitīvi atzīmēt Ivaru Ijabu – šim vīram esot gudra galva.

Nākotni saskata ES
Ne visi aptaujātie bija gatavi atklāt, par ko vēlējuši. Oļegs Vinks vēl iepriekšējā vakarā izvērtējis visus sarakstus. Tāpat mēģinājis saprast, kas izdarīts pa šiem pieciem gadiem. Pieredzējušais vīrs piedzīvojis gan Padomju Savienības laikus, gan ES periodu. Katrs formējums pierādot, ka vieniem pašiem grūti piedzīvot izaugsmi. «Visu mūžu esmu nostrādājis celtniecībā, robežu šķērsošana nav bijusi problēma. Ārvalstīs esmu pabijis gan pirms iestāšanās ES, gan arī pēc iestāšanās. Man šķērslis ir ārējā robeža, jo brīvi, kad vēlos, nevaru doties uz kapsētu pie mātes, kas apbedīta Krievijā,» stāsta Oļegs, kura senči dzīvojuši Igaunijā, bet pēcāk pārcēlušies uz Krieviju. Savu izvēli Eiropas Parlamenta vēlēšanās viņš neatklāja, nosakot, ka tas ir viņa paša ziņā.

Baušķenieks Ainārs ir pārliecināts, ka viņa balss ļoti maz ko dos, jo, viņaprāt, šādi tiekot vairota un uzturēta birokrātu armija Briselē. Pats vairākus gadus strādājis Anglijā un uz savas ādas izbaudījis imigranta statusu. Atgriežoties dzimtajā pilsētā, darbu nav bijis viegli atrast. «Eiropā mums noteikti jābūt, jo bez līdzfinansējuma mūsu attīstība strauji «bremzēs»,» saka Ainārs.

Sistēmas problēmas
Bauskas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Gailis informēja, ka vēlēšanas novadā noritējušas mierīgi, bez starpgadījumiem. To apliecina arī iecirkņu komisiju vadītāji. Visvairāk vēlētāju devās uz Bauskas 2. vidusskolas iecirkni – tur nobalsoja 1321 vēlētājs, vismazāk vēlētāju bija Dāviņu pagastā – 76 vēlētāji.

Galvenā problēma šoreiz bija ar novadu nesaistīta – problēmas ar vēlēšanu informācijas tehnoloģiju sistēmu. «Sistēma atsāka darboties piektdienas vakarā, un tad daudzi nāca pie mums un balsoja. Tomēr laikā, kad sistēma nedarbojās, diezgan daudz balsotāju zaudējām. Nāca no pilsētai tuvajiem pagastiem, piemēram, Mežotnes, Īslīces pagasta,» stāsta Bauskas 2. vidusskolas vēlēšanu iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Signe Daračūne.

«Vēlēšanu komisijas darbiniekus neviens nevainoja, taču neapmierināto netrūka. Vīlušies un dusmīgi ļaudis pameta iecirkni, nosakot, ka balsot neies vispār, šādi protestējot pret tehnisko nesagatavotību,» stāsta Bauskas Valsts ģimnāzijas vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Diāna Indriksone. Viņa vērtē, ka tehnisko ķibeļu dēļ ceturtdien no iecirkņa prom devušās vismaz 30 personas. Ja sistēma būtu darbojusies, vēlētāju aktivitāte noteikti būtu lielāka.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Balsis atdod par Dombrovski, Kalnieti un Zīli

Kategorijas