Piensaimnieki negrib likvidēt lopus

2009. gada 21. janvāris 13:00

1366

Bauskas rajonā piena lopkopība nav tik plaši attīstījusies kā Latvijas citos reģionos, taču arī mūspuses piensaimniekus pārņēmis satraukums par kredītu atmaksu un šīs nozares pastāvēšanu.Kaut arī lopkopība prasa daudz vairāk pūļu un ikdienas rūpju nekā citas lauksaimniecības nozares, tomēr regulārie ieņēmumi lauku uzņēmējus notur sīvajā darba ritmā. Pēdējā laikā naudas plūsma gan tikai sarūk. «Bauskas Dzīve» uzklausīja dažāda mēroga piensaimniekus. Viņi visi vēlas strādāt, lai cik sarežģīti būtu. Brunavas pagasta zemnieku saimniecība «Brāzmas» salīdzinājumā ar Zemkopības ministrijas savulaik pausto nostādni par 50 govju lielu ganāmpulku perspektīvām tiešām ir maza. Slaucamu govju ir tikai 12. Brunavieti Maigu Borisovu sastapu Bauskas slimnīcā, kur viņa nokļuvusi pēc kritiena savā sētā un dziedēja kājas traumu. Lauku cilvēka tiešumā Maiga sacīja: «Tas bija izmisums, kas neļāva nolaist rokas un padoties. Mana paaudze nav radusi būt parādā, un es apzinos, ka kredīti ir jāatmaksā. Līdzko pārtrauksim piena ražošanu, naudas nebūs. Bankai mums ir jāatdod deviņus tūkstošus latu. Šī nauda tērēta, lai sakārtotu kūti, slaukšanu, piena dzesēšanu. Tās ir prasības, kādas bija nepieciešamas Eiropas Savienības noteikto standartu sasniegšanai, ko izdarījām, saņemot atbalstu.» Pērn «Brāzmu» saimnieki pēc atteikšanās no sadarbības ar akciju sabiedrību «Bauskas piens», kas kavēja maksājumus, meklēja jaunus partnerus. «Tas bija ļoti smagi,» atzīst Maiga. Izdevās sarunāt ar piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību «Dzēse», ka tā ņems produkciju, bet M. Borisovai bija jāvienojas ar piena ražotājiem, lai savāktu vismaz trīs tonnas, tas ir, vienu cisternu. Maiga uzņēmās organizatores lomu, jo, viņas vārdiem runājot, «Citas izejas nav.» Brauca līdzi šoferim, runāja ar piegādātājiem par kvalitāti, jo «Dzēses» prasības ir striktas. Tie, kuri saprata, izdarīja nepieciešamo. Vienai daļai vajadzēja atsacīt, jo slikts piens netiek pieņemts. «Dzēses» valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics uzteic brunavieti M. Borisovu par apņēmību un neatlaidību. Apmierinātas ir abas puses, un Maiga saka: «Lai būtu vairāk tādu cilvēku, ar kādiem esmu sastapusies «Dzēsē»!» M. Petrēvics neslēpa, ka situācija piena tirgū ir draudīga. Līdz šim «Dzēses» savāktais tiek pārdots Lietuvā. Taču pārstrādes uzņēmumiem ir problēmas ar saražotās produkcijas realizāciju, kas var apstādināt iepirkumu. Iespējama arī piena cenas pazemināšanās. Vecumnieku pagasta zemnieku saimniecības «Madaras» īpašniece Anita Smilškalne raksturo situācijas skaudrumu: «Mani māc nelaba nojauta. Baidos, vai ar pirmo februāri akciju sabiedrība «Rīgas piena kombināts» pieņems visu izslaukto, jo ir jau izskanējuši paziņojumi, ka iepirkums tiks samazināts. Visu laiku esmu sadarbojusies ar šo uzņēmumu, jo nav ciešas pārliecības un uzticības kooperatīviem, kuri iepērk pienu. Mūsu saimniekošanas mērogs ir tāds, kuram zemkopības ministrs Mārtiņš Roze paredzēja stabilu nākotni. Tādēļ ir ņemti kredīti un gādāts, lai nodrošinātu mūsdienīgu ražošanu.» «Madaru» ganāmpulkā ir gandrīz simt slaucamu govju. Izvērš un paplašina arī gaļas liellopu audzēšanu, kas pagaidām ieņēmumus nedod, jo pašreizējā periodā svarīgākais - palielināt šo ganāmpulku. Sazinoties ar akciju sabiedrību «Rīgas piena kombināts», «Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka zemnieki īpašā vēstulē saņems paziņojumu par piegādes apmēra un cenas samazinājumu. Tie būs katram klientam individuāli, iepirkuma cena pazemināsies līdz trim santīmiem par kilogramu. Uzņēmuma preses sekretāre Līga Rimšēviča precizēja, ka produkcijas realizācijas sašaurināšana spiež pieņemt šādus nepopulārus lēmumus. Vairāk par šo tēmu lasiet 21. janvāra laikrakstā «Bauskas Dzīve».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Piensaimnieki negrib likvidēt lopus

Kategorijas