Saglabāti Rundāles pils muzeja drošie pamati
Pirmo reizi pils jubileju svin ar Lauru Lūsi direktores amatā.
Rundālē 24. maijā notika pils 283. jubilejas svinības. Lūgto viesu vidū bija muzeja bijušie darbinieki, restauratori, sadarbības partneri, mākslas zinātnieki, pašvaldību vadītāji, daudzu Latvijas muzeju un citu institūciju pārstāvji.
Pils pamatakmens ielikšanas diena – 24. maijs – Rundālē tiek svinēta kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem.
Jaunums – zinātniska konference
Šoreiz tradicionālajā norisē tika ieviestas pārmaiņas – svētku diena sākās ar Latvijas muzeju speciālistu zinātnisku konferenci, kas bija veltīta muzeju krājuma veidošanas politikai un svarīgām nozares niansēm. Pieredzē dalījās arī Rundāles pils muzeja bijušais direktors Imants Lancmanis un Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis.
Stāsta Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse: «Konference noritēja lietišķi un mierīgi. Dalībnieku īpašu uzmanību saistīja Imanta Lancmaņa ārkārtīgi padziļinātais referāts par Rundāles pils muzeja krājuma komplektēšanas vēsturi no 20. gadsimta
70. gadiem līdz mūsdienām. Mūsu muzejs, salīdzinot, piemēram, ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un citām līdzīgām iestādēm, krājuma veidošanā ir bijis labākās pozīcijās tāpēc, ka esam ļoti veiksmīgi ieņēmumu jomā. Rundāles pils muzejs vairāk nekā 55 procentus ieņēmumu var izmantot krājuma papildināšanai. Konferencē tika apspriestas vairākas aktuālas tēmas, kā, piemēram, digitalizācija, minēti labās prakses piemēri, problēmsituācijas.»
Vērtīgas kamerstila izstādes
Pils jubilejā apmeklētāji kā allaž tika iepriecināti ar vairākām jaunām izstādēm. Aktualizējot tēmu par muzeja krājumu, vairākās Rundāles pils telpās tika atvērtas kolekciju izstādes: 16. – 19. gadsimta vēdekļi, mežģīnes, vēsturiskās smaržu vāzes jeb popūriji un Spāres luterāņu baznīcas lustras. Mežģīnes un lustras var aplūkot izcilas kvalitātes digitālajās izdrukās stendos, bet plašā vēdekļu kolekcija un smaržu vāzes ir eksponētas vitrīnās.
Rundāles pils muzeja vēsturisko vēdekļu kolekcija ir izstādīta pils otra stāva Lielajā galerijā. «Bauskas Dzīves» gide šajā ekspozīcijā bija pils muzeja krājuma nodaļas jaunākā glabātāja Rita Preisa: «Kolekcijā ir 76 vēdekļi no Francijas, Anglijas, Itālijas, kas ataino vēdekļu modi un darināšanas mākslu līdz pat 19. gadsimta otrajai pusei. Krājums tiek papildināts, muzejam piedaloties izsolēs, kad iepriekš jau ir ļoti rūpīgi izpētīti katalogi un vēsturisko uzziņu materiāli. Vēdekļus kā ļoti svarīgu aksesuāru eiropieši pārņēma no Austrumiem. Izstādē aplūkojami dažādu laikmetu un stilu vēdekļi, kas izgatavoti no ziloņkaula izsmalcinātiem grebumiem ar šauru zīmējuma josliņu, kā arī no papīra, zīda un mežģīnēm. Neparastā izstāde būs atvērta līdz šī gada oktobrim.»
Noslēpumainības plīvurs
Dāma ar vēdekli šķiet eleganta, noslēpmaina un šarmanta. Interesanti, ka pirmie rietumnieki, kas to ievēroja, 17. gadsimtā bija Ķīnu apmeklējušie jezuīti un tirgotāji – daiļajās mākslās un galma etiķetē «neiesvaidīti» cilvēki. Drīz vien eiropieši paši iemācījās izgatavot vēdekļus, kas 18. gadsimtā kļuva par īpašu greznumlietu. Tolaik vēdekļu apgleznojumiem skices darināja pazīstami mākslinieki, izmantojot gan antīkās mitoloģijas, gan augu motīvus, bet 19. gadsimtā sižetiskais risinājums kļuva vēl plašāks un brīvāks.
Francijas karaļa Ludviķa XIV galmā vēdekļiem bija ierādīta nozīmīga vieta oficiālajās ceremonijās. Tos izmantot drīkstēja tikai aristokrātes, un šķiet, ka vēdeklis dāmu rokās izskatījās gluži kā karavadoņa zizlis. Un, protams, daiļās dāmas vēdekļus izmantoja, lai, turot tos priekšā sejai, žestu valodā aprunātu kādu klātesošu personu vai izaicinātu un dotu slepenas zīmes kavalieriem. Interesanti, ka vēdekļa neredzamajā pusē dāmas varēja uzrakstīt gan filozofu gudras atziņas, ko sarunā ar kungiem citēt, gan savus jūsmīgos dzejolīšus.
Apbrīna un aizkustinājums
Porcelāna smaržu vāžu kolekcija un vēsturisko mežģīņu izdruku stendi ir eksponēti anfilādē, kas pils muzeja Zelta zāli savieno ar Balto zāli. Apmeklētājiem, kuri aizraujas ar smalkiem rokdarbiem, mežģīņu attēlu kolekcija ir kā saldēdiens.
Iespaidos dalās Bauskas mūzikas un mākslas skolas (BMMS) pedagoģe Signe Pansova: «Uzmanīgi pētīju mežģīņu stendu. Manuprāt, vispārākās bija klasiskās Briseles mežģīnes. Ar apbrīnu iztēlojos senās meistares, kuras tās veidoja ar smalkiem pirkstiņiem mēnešiem un gadiem ilgi. Mūsdienās var instalēt datorprogrammu un brīnumainos, filigrānos tīmeklīšus noaust digitālajās stellēs. Tāpēc pagājušo gadsimtu meiteņu un sieviešu neticamo meistarību apbrīnoju ar dziļu aizkustinājumu. Gan mežģīņu, gan vēdekļu izstāde man būs impulss, mūsu skolas Mākslas nodaļas audzēkņiem nākamajā mācību gadā piedāvājot jaunus uzdevumus kompozīcijā.»
Meistari vienmēr ir cieņā
Tēlnieks Gunārs Grīnfelds un dzīvesbiedre Zinaīda no 80. gadu sākuma ir piedalījušies Rundāles pils restaurācijas vissvarīgākajos darbos. Ģimenes kopīgā paziņa joko, ka bez Grīnfeldu pāra pils vēl nebūtu atjaunota. Joks tas gluži nav, jo Gunārs kā restaurācijas izcils meistars ir iesaistījies it visos nozīmīgākajos tēlniecības restaurācijas darbos. Ne velti viņa pašaizliedzīgais veikums ir novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Pirms vairākiem gadiem Gunārs Grīnfelds nodibināja privātu restaurācijas uzņēmumu «Rokajs», kas veic darbus citās Latvijas pilīs un muižās, taču daži pasūtījumi bijuši arī Rundāles pilī.
Gunāram nepatīk nopelnu pieminēšana, tāpēc dialogs ar «Bauskas Dzīvi» ir lietišķs: «Šogad uzņēmumam «Rokajs» uzticēja Rundāles pils muzeja Zelta zāles ieloces atjaunošanu. Tā ir josla ar apzeltītiem stuka veidojumiem un gleznotiem medaljoniem, kas atrodas virs dzegas. Pirms 15 gadiem vasaras vētrā cieta ēkas jumts. Postījumi tika ātri novērsti, taču mitruma kaitīgā ietekme saglabājās – ielocē parādījās sāļu nogulsnes. To ietekmē stuka veidojumi sāka zaudēt struktūru. Tos vajadzēja nostiprināt, no jauna apzeltīt. Tas pats attiecas arī uz gleznojumiem, kam papildus bija nepieciešama attīrīšana no putekļiem. No 2019. gada janvāra līdz martam restauratori Līga Jansone, Zinaīda Grīnfelde un es atjaunojām ieloci. Pils apmeklētāji pavisam noteikti to nepamanīs, taču mums ir laba sajūta, ka spējām kārtējo reizi līdzdarboties vēsturiskās ēkas saglabāšanā.»
Nepiedodama paviršība
Pils jubilejas svinībās piedalījās arī muzeja bijušais direktors Imants Lancmanis, kurš sava amata pilnvaras 2019. gada sākumā nodeva jaunās muzejnieku paaudzes pārstāvei Laurai Lūsei.
Imants Lancmanis ar sev raksturīgo pazemīgo pietāti šķita nepamanāms jubilejas viesu lielajā pulkā. Pārtraucot jebkādas diskusijas par tematu «Kā bija un kā būs?», Lauma Lancmane, Rundāles pils muzeja vadošā speciāliste, privātā sarunā uzsvēra: «Viss ir lieliski, viss turpinās. Laura Lūse – vislabākā Rundāles pils muzeja direktora amata mantotāja – lieliski veic savus uzdevumus. Viņai ļoti labi izdodas motivēt savu komandu un pieņemt jaunus, drosmīgus izaicinājumus.»
Rundāliete restauratore Inese Mežkaze aktualizēja tēmu, kas, šķiet, jau ir nokavēta: «Zinu un priecājos, ka Imanta Lancmaņa vairākas publiskās lekcijas jau ir klausāmas audioierakstos. Bet ir nepiedodama nolaidība, ka viņa emocionāli krāšņās uzrunas Rundāles pils katrā jubilejā neviens nav papūlējies ierakstīt un publiskot! Ja nu vienīgi kāds savā telefonā... Es domāju, ka mēs nepiedodami pavirši dokumentējam Latvijas kultūras pērles.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»