Kā pilsētvides dārzā cīnīties ar maijvabolēm?

2019. gada 28. maijs 00:00

Laikraksta redakcijā saņemta vēstule ar jautājumiem par iespējām tikt galā ar maijvaboļu apdraudējumu mazdārziņu stādījumiem. Baušķeniece raksta: «Piemājas dārzā piepilsētā izmisīgi cīnāmies ar maijvabolēm. Tagad sācies intensīvs to uzlidojums. Kad krēslo, tās spindzēdamas laižas no saviem slēpņiem un ierokas augsnē. To «varoņdarbi» pēc tam atspoguļojas tārpu veidā – tie nograuž zemeņu stādiem saknes. Vai pret šo sērgu ir kāds efektīvs līdzeklis? Esam atrakuši zemi, kāpuru pievilināšanai likuši kartupeļus, mainīta arī augsne. Varbūt kāds speciālists var ieteikt kādu citu metodi?»

Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas speciāliste Evelīne Freimane skaidro, ka maijvaboļu attīstība ir cikliska. Vienas paaudzes attīstībai nepieciešami četri gadi, lai no augsnes maijā vai jūnijā izlidotu pieaudzis īpatnis. Pēc izlidošanas vaboles barojas ar koku lapām un dēj olas: pirmoreiz – jūnija vidū, otrreiz – pēc divām nedēļām. Tagad, pirms olu dēšanas, maijvaboles barojas, vislabprātāk tās ēd ozolu vai ābeļu lapas. Lielāko kaitējumu nodara divu un triju gadu vecumu sasniegušie kāpuri, kas apgrauž augu saknes.

E. Freimane atzīst, ka maijvaboļu ierobežošana ir sarežģīta un darbietilpīga un pilnībā tās likvidēt nav iespējams. Lai nepieļautu kāpuru izplatību dārzā, jāsamazina pieaugušo vaboļu daudzums. Viņa min vairākus paņēmienus, kā to izdarīt. Tā kā maijvaboles labprāt lido uz ultravioleto gaismu, vaboļu izķeršanai var izmantot UV gaismas slazdus. Koku tuvumā izliek gaismas ķermeni, to aizsedz ar stiklu, kur vabolēm atsisties, – kad tās lidos uz gaismu, nokritušo vaboļu uztveršanai pie šķēršļa var novietot piemērota izmēra trauku ar ūdeni, kur lidotājām iekrist.

Tāpat maijvaboļu lidošanas laikā agri no rīta var nopurināt dārzā kokus, vaboles tad ir mazkustīgas, pēc tam atliek tās salasīt un iznīcināt.

E. Freimane min – ja iespējams, pirms sējumu un stādījumu iekārtošanas platību vēlams atstāt melnajā papuvē, kas regulāri jārušina vai jāfrēzē, augsni apstrādājot, putni kāpurus izlasīšot. Vēl viens agrotehnisks risinājums esot āboliņa audzēšana vai kāda cita tauriņzieža ar gumiņbaktēriju piesaisti audzēšana. Piesaistītais slāpeklis atturēs maijvaboles no dējumu veidošanas šajā vietā.

Ja dārzā pamanīti vīstoši augi, tie jāizrok ar visiem kāpuriem, tad tos mehāniski izlasa no augsnes un iznīcina. Ja maijvaboļu kāpuri ar augsni vai kompostu ienesti siltumnīcā, pirms augsnes maiņas jauno augsni nepieciešams rūpīgi pārskatīt. Siltumnīcu durvis un logus vakaros ieteicams aizsegt ar tīklu, lai tajā neielido maijvaboles, pūcītes un citi naktstauriņi.

Maijvabolēm ir daudz dabisko ienaidnieku – kurmji, skrejvaboles, putni, eži, pīles un mežacūkas, taču pilsētvidē tie nav tik bieži sastopami, tādēļ svarīgi nepārtraukti nolasīt vaboles un kāpurus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kā pilsētvides dārzā cīnīties ar maijvabolēm?

Kategorijas