BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vecumnieku novadā viszemākā vēlētāju aktivitāte fiksēta Vallē

Žanna Zālīte

2019. gada 25. maijs 19:03

1368
Vecumnieku novadā viszemākā vēlētāju aktivitāte fiksēta Vallē

Vecumnieku novadā sestdien, 25. maijā, līdz pusdienlaikam pie urnām bija devušies 19,81% vēlētāju, bet četras stundas pirms iecirkņu slēgšanas – ceturtā daļa jeb 25,53%, ieskaitot arī tos, kuri piedalījās iepriekšējā balsošanā.

Pirmajā stundā aktivitāte bija niecīga. Piemēram, Skaistkalnē un Misā no plkst. 7 līdz 8 iecirknī sagaidīts tikai viens cilvēks, savukārt Vecumniekos – desmit. Līdz plkst. 12 aktīvākie bijuši Vecumnieku tautas nama iecirknī reģistrētie; no 2296 balsstiesīgajiem savu izvēli bija izdarījuši 281 jeb 12,24% vēlētāju. Kūtrākie izrādījušies tie, kuriem jādodas uz iecirkni Valles saieta namā; no 709 balsstiesīgajiem tikai 49 jeb 6,91% bija pauduši savu gribu, izraugoties pārstāvjus Eiroparlamentā. Pirms pieciem gadiem, 2014. gada vēlēšanās, no plkst. 7 līdz 12 Vallē aktivitāte bija augstāka – toreiz piecās stundās nobalsoja 71 jeb 9,1%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā publicētā informācija.

Apkopojot datus plkst. 16, aina bija līdzīga un viszemākā aktivitāte novadā fiksēta Vallē, kur savus priekšstāvjus Eiropā bija izvēlējušies 87 jeb 12,27% vēlētāju. Savukārt visčaklāk to bija darījuši Misas tautas nama iecirknim piederīgie; tur līdz plkst. 16 bija nobalsojuši 146 iedzīvotāji jeb 19,01%. 

«Bauskas Dzīve» pirms pusdienas apmeklēja iecirkni Vecumnieku tautas namā, kur tobrīd iedzīvotāju aktivitāti izzināja arī LTV ziņu raidījuma «Panorāma» komanda.

Aivars Petruševics, vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, pauda, ka iepriekšējā balsošanā 22., 23. un 24. maijā piedalījušies 243 vēlētāji, kas ir 10,58%. «Vakar, 24. maijā, ap plkst. 17 atsāka darboties datu apmaiņas sistēma un cilvēki brīžiem pat stāvēja rindā, lai varētu nobalsot šajā iecirknī, kurā viņi nav reģistrēti. Tāpat arī komisijas pārstāvji apstrādāja citu iecirkņu pieprasīto informāciju, lai mūsējie savu pilsoņa pienākumu varētu izpildīt sev tuvākajā balsošanas vietā,» viņš sacīja.

«Trijās dienās 19 pie mums reģistrētie nobalsoja citur, savukārt Vecumnieku tautas nama iecirknī balsošanai pieteikušies 37 citviet deklarētie. Vēl šie skaitļi var mainīties, kad šovakar pēc plkst. 20 tiks ieslēgta tiešsaistes datu apmaiņa sistēma un būs pieejamas ziņas par ieslodzījuma vietās un slimnīcās nobalsojušajiem.»

Vecumnieku tautas nama iecirkņa komisijas pārstāve Dina Cešeiko saskārusies ar iedzīvotāju rūgtumu par to, ka nav saņemtas uzaicinājuma vēstules. Daudzus saērcinājuši datu apmaiņas sistēmas traucējumi un viņa pieļauj, ka šīs balsis tā arī paliks nenodotas, jo cilvēki nav gatavi tērēt tik daudz laika, lai atkārtoti meklētu iespēju paust savu gribu vēlēšanās.

«Tas ir bardaks. Jo tālāk, jo trakāk,» situāciju raksturoja Mārtiņš Plešs, kurš arī nebija saņēmis uzaicinājumu, tomēr pēc ieraduma nācis uz Vecumnieku tautas namu un, par laimi, atrasts reģistrēto balsstiesīgo sarakstā.

Politiski represētais Vecumnieku iedzīvotājs Jānis Kalējs atzina, ka bijis viegli izlemt, kam atdot balsi. Viņš neslēpa, ka izvēlējies 2. sarakstu – «Latviešu Nacionālistus». «Man svarīgākas bija deputāta kandidāta iepriekšējās aktivitātes, tālab atbalstu šī saraksta pirmo numuru Andri Rubinu, Latvijas Universitātes profesoru. Viņš arī iepriekš ir cīnījies, lai kļūtu par deputātu, bet, manuprāt, šoreiz viņam ir diezgan lielas izredzes,» sacīja seniors. Viņš gan atzina, ka Latvija neko daudz no Eiropas sagaidīt nevarot, jo, «ja cilvēks pārtiek no pabalstiem, viņam jādara tas, ko liek». «Mēs paši neesam noteicēji, visu nosaka globalizācija, tirgus, bet vēlēšanās jābalso ir, citas izejas nav, jābūt aktīviem,» ir pārliecināts J. Kalējs.

Spodra Ozoliņa atzina, ka izvēlēties bijis grūti, tomēr pieņēmusi lēmumu, par ko balsot un konkrētai personai arī krustiņu ielikusi.
Anda un Kristaps Sprūdi atklāja, ka viņi savu pārliecību nemaina jau gadiem un arī šoreiz balsojuši par politisko spēku, kam uzticas. «Grūti izdarīt izvēli ir tiem, kuri neseko līdzi un neorientējas notikumos Latvijā un Eiropā. Mums bija viegli. Mēs par 11. numuru!» neslēpa dzīvesbiedri. Arī Uldis Mantons pie urnas devās, nešauboties par izvēli. Viņš pats sevi raksturoja šādi: «Nacionālis paliek nacionālis.»

Ne viens vien vēlētājs atzina, ka partiju esot par daudz un vieglāk būtu, ja vajadzētu izvēlēties «to īsto un vienīgo» no daudz plānākas lapiņu kārtas. Šoreiz uz astoņām vietām Eiroparlamentā cer 246 deputātu kandidāti no 16 sarakstiem, pirms pieciem gadiem bija 14 listes un arī augstā amata kārotāju mazāk – 170.

«Oi, kāda paka! Jēzus Marija! Sešpadsmit saraksti un katrā vēl gandrīz pa sešpadsmit štukām kandidātu!» brīnījās kāda pensionāre, ātri pārlapojot izsniegto papīru kaudzīti. Tomēr, kā novēroja «Bauskas Dzīve», kundze tikai īsu brīdi pabija aiz kabīnes aizkariņa. Acīmredzot izvēle daudz laika neprasīja.

Pensionāram Arnoldam Lacam, kurš dzied senioru korī «Atbalss» un bija ceļajūtīs uz saietu Koknesē, gan bijis sarežģīti izšķirties, kura saraksta kandidātiem uzticēt pārstāvēt savas intereses Eiroparlamentā. «Sagaidu, lai tur nokļūst tādi, kas saved visu kārtībā, padomā arī par pensionāru iztikšanu, jo tā naudiņa, ko mums maksā, ir dikti maza,» viņš sacīja.

Aldis Mednis CVK mājaslapā bija izpētījis kandidātu sarakstus, iepazinies ar pieejamo informāciju, tāpēc lēmuma pieņemšana grūtības nesagādāja. Viņaprāt, Latvijai jāprot gudri un saimnieciski izmantot tos līdzekļus, ko var iegūt no Eiropas, piemēram, atbalstu zemniekiem, izglītības attīstībai u. c. «Ļoti nozīmīga joma ir izglītība, jo valsts nākotne ir atkarīga no mūsu bērniem, tāpēc svarīgi ir nodrošināt viņiem labu izglītību, iespējas iegūt zināšanas,» uzsver A. Mednis. Uz jautājumu, ko viņam personīgi Eiropa devusi, jaunais vīrietis pēc īsa pārdomu brīža atklāj: «Eiropas Savienības fondi dod iespēju lauksaimniekiem pretendēt uz finansējumu. Tā kā es iznomāju zemi, man svarīgi, lai zemnieks šādu atbalstu saņem, jo tad viņš var saimniekot, pelnīt un samaksāt nomu. Esmu saistīts ar kravu pārkraušanu ostā un arī šajā nozarē ir būtiskas Eiropas nostādnes. Protams, liels labums Latvijai no Eiropas Savienības ir plašās iespējas ceļot bez vīzu pieprasīšanas.»