15 gadi ātrvilcienā

2019. gada 24. maijs 00:00

335

Filips Rajevskis: «Galvenais, ko esam ieguvuši šajos 15 gados, kopš esam Eiropas Savienības sastāvā, ir zināms dvēseles miers.».

Vērtējot Latvijas 15 gadus Eiropas Savienības sastāvā, politologs Filips Rajevskis saka: «Dzīve ir kā ātrvilciens, un man, tāpat kā jums, ir grūti paskatīties uz to no malas, jo mēs visi kopā esam ar to ātrvilcienu braukuši.» Viņš uzsver, ka galvenais, ko esam ieguvuši šajos 15 gados, atrodoties Eiropas Savienībā, ir tas, ka mēs kā pašu par sevi saprotamu sākam uztvert zināmu dvēseles mieru. Visur cilvēkiem tas nav pašsaprotami.

Garlaicīgas vēlēšanu programmas nozīmē stabilitāti
Lai novērtētu kādus procesus, ir jāpaskatās no malas. «Ja cilvēki ir kaut kur no malas skatījušies, kā mēs traucamies ātrvilcienā, tad viņiem būs citādāks viedoklis par to, kā Latvijai klājies šos 15 gadus Eiropas Savienībā. Man reiz bija saruna ar kādu kolēģi no Šveices, kurš teica: «Jums ir tik interesanta dzīve! Manā dzīvē nekas interesantāks kā Berlīnes mūra sabrukšana nav noticis, savukārt jums te viss kūsā!» Parunājot ar savu māti, man šķiet – varbūt pat par daudz kūsā. Man ir pāri četrdesmit, un es esmu piedzīvojis četras naudas reformas, bet mana mamma – septiņas, un es vēl neskaitu divas Otrā pasaules kara naudas reformas,» saka F. Rajevskis.

Līdz ar to politologs atzīst, ka galvenais, ko esam ieguvuši šajos 15 gados, kopš esam Eiropas Savienības sastāvā, ir tas, ka mēs kā pašu par sevi saprotamu sākam uztvert mierīgu ikdienu, kaut arī paši to varbūt neapzināmies.

«Vairs nav tā, ka ikviens gads nāk ar zināmām pārmaiņām. Mums visu laiku nav pārmaiņu trauksmes sajūtas. Pat politisko partiju priekšvēlēšanu programmas kļūst garlaicīgas. Esmu tās visas izlasījis – garlaicīgi! Un es sajutos mierīgs,» vērtē politologs.

Brīvība izvēlēties
Garlaicīgas programmas nozīmē to, ka «mēs esam spēruši zināmus soļus uz priekšu». «Parasti ir tā, ka sasola to, ko nevar izpildīt. Protams, mums gribas, lai kaut kas mainītos uz labo pusi, un ieteicams, lai tas notiek rīt uz pusdienlaiku, taču sevi un vēlētājus cienoši cilvēki neko nesola rīt uz pusdienlaiku, jo saprot, ka tā nenotiek. Pārmaiņas notiek lēnām, reizēm pat vispirms tikai mūsu apziņā un tikai tad mums apkārt. Nav iespējams «pārlēkt» pāri kādiem attīstības posmiem vai grūtībām. Mūsu cilvēciskā attīstība 29 neatkarības gados veidojusies no sākumpunkta, kas bija ļoti nepatīkams, līdz punktam, kurā mēs esam ļoti brīvi savās izvēlēs. Brīvi tajā, kā mēs organizējam savu dzīvi,» vērtē politologs.

Viņš uzsver, ka šodien cilvēki kā pašu par sevi saprotamu uztver to, ko mums Eiropas Savienība ir devusi. «Par to varam diskutēt, bet, piemēram, vai esam apzinājušies, cik svarīga ir brīvība pārvietoties pa Eiropu, brīvība izvēlēties, kur mēs gribam dzīvot un strādāt? Jā, tas ir sāpīgs jautājums tādēļ, ka daudzi cilvēki ir no Latvijas aizbraukuši, bet, ja mēs viņiem pajautātu, vai viņi grib, lai atgriežas 90. gadi, kad šīs izvēles izbraukt nebūtu, domāju, ka 90 procenti pateiks – nē,» vērtē F. Rajevskis.

Varam koncentrēties uz savu darāmo
Kaut arī tas šķiet dīvaini, politologs uzsver, ka emigrācijas process nesis ieguvumus arī palicējiem. «Aizbraukušo un atbraukušo cilvēku bilance uz politiķiem iedarbojas daudz sāpīgāk un ietekmīgāk nekā reitingi vai politiskās norises šeit uz vietas, Latvijā, jo minētā bilance ir viens no objektīvākajiem rādītājiem, vai cilvēki šeit grib dzīvot vai negrib. Lai gan daudzi ir aizbraukuši, esam ieguvēji tajā aspektā, ka šis process bijis pietiekami jaudīgs impulss esošai politiskajai elitei daudzas lietas darīt ātrāk, par kaut ko padomāt vairāk, it īpaši – par cilvēkiem,» komentē politologs.

F. Rajevskis nenoliedz, ka «vienmēr var padomāt vairāk», taču rosina paveikto un nepaveikto vērtēt kontekstā. «Vienmēr vajag padomāt, kas būtu tad, ja Latvija nebūtu gājusi šo ceļu, kas ne vienmēr ir bijis rožlapiņām kaisīts, taču mēs esam to gājuši un šajā ceļā nonākuši līdz situācijai, ko var apzīmēt ar jau pieminēto dvēseles mieru. Mums nav jādomā un jābaidās par to, kas tādā globālā mērogā notiks rīt, mēs varam koncentrēties uz to, ko tu pats darīsi rīt, ka tu pats vairāk vai mazāk esi savas dzīves un laimes kalējs, ka nebūs ārējie apstākļi, kas to iznīcinās un tavām cerībām pārvilks svītru,» uzsver politologs.

Kad mētā ārējie apstākļi
Salīdzinājumam F. Rajevskis uzsver, ka tāda ekstra nebūt nav visiem. «Man ir ļoti tuvi draugi Ukrainā, pie kuriem es bieži braucu ciemos un kuri apciemo mani Latvijā. Viņi saka: «Pie jums nekas nemainās – jūs kā esat dzīvojuši labi, tā dzīvojat! Jums nav jāuztraucas par to, par ko uztraucamies mēs Ukrainā. Savukārt es, viesojoties Ukrainā, saprotu, cik nenormāli trausla ir robeža starp Latvijas un Ukrainas situāciju. Situāciju, kad ir pieci miljoni iekšējo bēgļu, kas no vienas valsts daļas pārbēguši uz otru tāpēc, lai viņus nenošauj. Un tev ir jārēķinās ar šiem cilvēkiem, kuriem karš zināmā mērā bojājis psihi un kuri vairs nespēj integrēties normālā dzīvē. Viņi ir pārdzīvojuši to, ko lielākā daļa cilvēku savā dzīvē, paldies Dievam, nepārdzīvos. Un tas viss noticis nieka četru gadu laikā. Tik ātri var sabrukt tas, kas gadiem ilgi būvēts. Tādēļ sasniegumi vienmēr jāmēra arī caur trauslo prizmu – kā varēja notikt un kā nenotika. Ukrainā cilvēki nevar plānot dzīvi tā kā mēs, jo viņus mētā ārējie apstākļi,» atšķirību skaidro politologs.
Vai lielvalsts var kļūt vāja? Var!

Kā pretējo rādītāju, ar ko salīdzināt Latvijas situāciju, politologs min sapņu zemi Lielbritāniju, uz kuru tik daudzi cilvēki no Latvijas ir aizbraukuši. «Četrsimt gadu demokrātija, bijusī impērija, lielvalsts – kas gan slikts var notikt Lielbritānijā? Izrādās, var notikt!» teic F. Rajevskis, vērtējot «Brexit» notikumus. Arī viņam Lielbritānijas referenduma par izstāšanos vai palikšanu Eiropas Savienībā rezultāti bijis liels pārsteigums. «Es mierīgi svinēju Jāņus, pat zinādams, ka man otrā rītā šis notikums jākomentē plašsaziņas līdzekļiem, jo iznākums šķita pats par sevi saprotams. Pamostoties 15 minūtes pirms intervijas un noskatoties ziņas, es sapratu, ka man vienkārši nav, ko teikt... Arī daudziem Lielbritānijas un Eiropas politiķiem nebija, ko teikt, jo tas, kādā ātrumā viena lielvalsts var nokļūt politiskā haosa mutulī, daudziem bija pārsteigums. Valsts, kas līdz šim šķitusi vienota un stabila kā klints, parlamentā sāk spriest par to, ka tā varētu sadalīties gabalos!» komentē F. Rajevskis.

Viņš uzskata, ka šis ir spilgts piemērs, ka pat tādās varenās sistēmās kā Lielbritānijā pārmaiņas var notikt vienas nakts laikā. Bīstamākais ir tas, pie kā tas noved, – pie valsts novājināšanās.

«Brexit» atgriešanos neietekmēs
Jautāts, vai «Brexit» varētu veicināt Latvijas iedzīvotāju atgriešanos dzimtenē, F. Rajevskis atbild – tiešā veidā noteikti nē. «Lielbritānijā ir mainījusies attieksme pret iebraucējiem, sašķeltības dēļ viņi kļuvuši naidīgi. Un, jo vairāk šis haoss turpinās, jo sabiedrība kļūst dusmīgāka un šīs dusmas virzās uz svešiniekiem. Tādēļ es domāju, ka ne jau «Brexit» ietekmēs atgriešanos, to varētu ietekmēt vietējo attieksme, kuri vienkārši rupjā veidā sāks iebraucējus «spiest ārā», jo viņi ir «svešie». Bet es ļoti ceru, ka tā nebūs. Jo tad arī tie, kas atgriezīsies, būs dusmīgi. Visi kļūst dusmīgi, ja ir spiesti kaut ko darīt, nevis dara to aiz savas brīvas gribas. Jāzina arī tas, ka Lielbritānijas politiķi dara visu, lai iepriekšminētais scenārijs nenotiktu,» skaidro F. Rajevskis.

Ieguvumi no Latvijas dalības ES:

būtiski ir augusi vidējā darba alga Latvijā;

Latvijā ir samazinājies bezdarba līmenis;

dalība ES paver plašākas iespējas piekļūt pasaules tirgiem;

līdz ar eiro ieviešanu Latvijā izzudušas lata un eiro konvertācijas izmaksas;

Latvijas lauksaimniekiem iestāšanās ES ir sniegusi iespēju izmantot vienotā tirgus priekšrocības;

brīva personu kustība;

brīva preču un pakalpojumu kustība;

vienlīdzīgākas klientu tiesības digitālā vidē;

tiešsaistes satura pārrobežu pārnesamība – Latvijas iedzīvotāji var skatīties abonētās filmas, klausīties mūziku, lejupielādēt e-grāmatas, arī apmeklējot citu dalībvalsti vai tajā uzturoties ilgāku laiku;

krietni pārredzamāka paku pārrobežu piegāde;

iespēja stiprināt iekšējo noturību pret dažādiem drošības izaicinājumiem;

iespējas iesaistīties globālos vides aizsardzības un klimata procesos;

pieaudzis augstāko izglītību ieguvušo skaits;

«Erasmus+» sekmē Latvijas izglītības sistēmas modernizāciju;

iespēja Latvijas iedzīvotājiem samazināt izmaksas par mobilo sakaru pakalpojumu izmantošanu citās dalībvalstīs;

ieviesti noteikumi, kas paredz tirdzniecības vietās aizliegt bezmaksas plastmasas maisiņu izsniegšanu patērētājiem u. c.

Avots: Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

15 gadi ātrvilcienā

Kategorijas