Skatuve ir nežēlīga – visas kļūdas redzamas

2019. gada 24. maijs 00:00

915

Skatuve ir nežēlīga – visas kļūdas redzamas

Vecumnieku novadā divas dienas norisinājusies amatierteātru skate.

Misas tautas namā norisinājusies Vecumnieku novada amatierteātru skate, kurā sešu trupu sniegumu divās dienās vērtēja žūrija – režisori Zigrīda Ezeriņa un Ģirts Sils.

Skatītājus priecē visu amatierteātru dalībnieku azarts, ar kādu viņi spēlē, kopj latviešu valodu un uztur dzīvu šo, Zigrīdas Ezeriņas vārdiem sakot, «ļoti sarežģīto, inteliģento kolektīvo mākslu, kas ir teātris». Patīkami, ka novadā ir teātra rosība, atzīst žūrijas pārstāvji.

Pirmajā dienā, 18. maijā, varēja noskatīties četras izrādes Valles saieta nama amatierteātra, Stelpes pagasta amatierteātra «Re, mēs te!», Vecumnieku tautas nama amatierteātra «Vecmuiža» un Bārbeles tautas nama amatierteātra «Bārbelīši» sniegumā. Savukārt 19. maijā skatē piedalījās divas teātra trupas – Kurmenes tautas nama amatierteātris «Kurmene» un Misas tautas nama amatierteātris «MIStērijA». Skaistkalnes tautas nama amatierteātris «Gadījums» aktrises slimības dēļ savu dalību atteica.

Gan joki, gan sociālas tēmas
Lai arī komēdijas žanrs ir grūtākais, kas prasa no režisora un aktieriem lielu meistarību, lielu atbrīvotību un improvizācijas spējas, šo žanru tomēr vairums bija izvēlējušies iestudēt. Taču katrā komēdijā tika skartas arī smeldzīgas sociālas un dvēseliskas tēmas. Pirmajā dienā izrādītajās lugās visās četrās tā vai citādi «šmiga» tika aprunāta un lietota, ja ne alkohols, tad narkotiskās vielas figurēja. Zīmīgi, ka valliešu izrādītajā lugā «Meklēju omi opim» pusaugu meitene Ieviņa, meklējot sev vēlamo vecmāmiņu, pretendentēm jautāja, vai viņas nedzer un nesmēķē...

Valles amatierteātra trupa ir pieredzējusi, daudzi aktieri tajā jau vairāk nekā desmit gadu, šoreiz sniegums nebija gluži tāds, kādu viņi spēj demonstrēt, jo režisore saslimusi un izrāde nebija iespēlēta – skatē notika tās pirmizrāde. Aktieri piemeklēti atbilstoši tēlu raksturam un vecumam, runāja skaidri, saprotami, kas amatierteātrim ir kvalitātes rādītājs. Lugas fabula – sociāli svarīga: kamēr vecāki dzīvo un strādā Īrijā, vectētiņam vienam jātiek galā ar pusaudzes mazmeitiņas audzināšanu, kaut arī meitene ir gudra un drīzāk pati pieskata opi. Lai dzīvi sakārtotu, Ieviņa (Valles vidusskolas 8. klases skolniece Lolita Griškeviča) izdomā sameklēt vectēvam sievu un sev omīti.

Stelpes pagasta amatierteātra iestudētais «Psihotropais nams» ir gana sarežģīts darbs, jo tajā daudz divu sieviešu sarunu pa tālruni, jāspēj noturēt skatītāju uzmanību. Brīžiem tas izvērtās par vienas aktrises teātri Lailas Purgailes (lieliski atveidoja Dagmāra Venclova) monologos. Pensionāre Purgaile nepārtraukti zvana uz policijas iecirkni, lai stāstītu par saviem kaimiņiem – te viņi pārāk daudz trokšņo, te atkal pārāk klusi. Beigās izrādās, ka teju visi nama iedzīvotāji ir iesaistīti narkobiznesā vai šo vielu lietošanā, bet madāma Purgaile ir visa šī rūpala vadone. Gana jautri bija policistu tēli un viņu sarunas – kā no instrukciju grāmatas.

Māra Lagzdiņa, Stelpes amatierteātra režisore, ar trupu strādā pirmo sezonu, un dalība skatē bija īpašs notikums viņas dzīvē, kad durvis veras uz nezināmo...

Laba scenogrāfija, plašs aktieru ansamblis
Liels aktieru ansamblis ar vairākiem atzīstamiem spēlētājiem, labi iekārtota skatuve, traģiskais un komiskais stāsts saturā – tāds ir Vecumnieku tautas nama amatierteātra «Vecmuiža» lugas «Es tevi negribēju» iestudējums. Darbība norisinās motelī laukos, kur par bārmeni un istabeni strādā Keta, kas agrā jaunībā nonākusi cietumā, dzemdējusi dvīņus, no zēna atteikusies, jo viņš atgādinājis bērna tēvu, kurš vainojams visās Ketas nedienās. Bet liktenim labpatīk dēlu, kas tagad ir Rīgā ārsts, atvest uz šo moteli, te satikt gan savu māsu, gan īsto māti – Ketu, kuras lomu brīnišķīgi atveido režisore Vēsma Petruševica.

Kā rezumēja Z. Ezeriņa, «labs punkts sestdienai bija «Bārbelīši»». Bārbeles trupas iestudējums «Mūsu pokāls» ļoti atšķiras no citiem. Tas ir Alunāna darbs, līdz ar to sarežģītāka valoda, tomēr 20. gadsimta sākums... Kā atklāja viens no galveno lomu atveidotājiem, skolotāja Kalniņa tēlotājs Jānis Folkmanis, – jādomā ne tikai par lietotajiem vārdiem, bet arī par to kārtību teikumā, kas atšķiras no mūsu ikdienā runātā. Otrā lielā atšķirība – lugā darbojas pieci vīrieši un trīs sievietes, kas arī ir diezgan liels pārbaudījums lauku amatierteātriem, jo parasti aktrises sievietes vieglāk pierunājamas uz teātra spēlēšanu. Un trešais – šai trupai ir savs komponists Ingmars Zemzaris, kas nodrošina oriģinālmūziku, režisors Ingus Pavinkšnis sarak-sta vārdus dziesmām, un visi pieci vīri, kas darbojas izrādē, braši dzied gan solo, gan ansamblī, – Gints Lācis, Ingus Pavinkšnis, Jānis Folkmanis, Uldis Mantons un Voldemārs Barens.

«MIStērijA» svinēs 15 gadu jubileju
Uz savējo izrādi 19. maijā Misas ciema iedzīvotāji bija sanākuši kuplākā skaitā, tomēr bija arī vairākas ļoti cītīgas vietējās skatītājas, kas arī 18. maijā visu dienu līdzdzīvoja amatierteātriem. Kādai iedzīvotājai bijis plānots kartupeļus stādīt, tomēr izvēlējusies teātra mākslu, par ko pašai prieks, jo katrā izrādē kaut ko jauku ievērojusi. Skatītāju pulkā «Bauskas Dzīve» sastapa arī vietējās vidusskolas direktori Annu Bal-galvi. Viņa cenšoties vietējos kultūras dzīves notikumos allaž būt klāt, gan kā iedzīvotājai, gan kā novada domes deputātei tas esot svarīgi – varot redzēt kopainu, zinošāk izvērtēt situāciju un nozares vajadzības.

Misas «MIStērijAs» trupai ļoti mūsdienīgo lugas «Rekets sieviešu gaumē» saturu izdevās atklāt ar dinamisku un spraigu spēli. Vienkāršais sižets savijās ap kredītņēmēju lētticības un biroja darbinieču intrigām un sievišķīgajām viltībiņām. Janas Dienas, galvenās lomas – uzņēmējas – tēlošanas prasme bija neapšaubāma. Talantīgi apvienojot izteik-smīgo žestu valodu un runāto tekstu, skatītāji no sirds varēja baudīt jautrus humora mirkļus. Četrdesmit minūšu garā ludziņa ar Lauras Avotas, Sarmītes Šlikaites, Sandras Moras un Sandras Mikalauckas saskanīgo spēli zālē radīja patiesi svētdienīgu gaisotni. Par lomu atveidojumu žūrijas atzinību saņēma Jana Diena un Laura Avota.

Misas tautas nama amatierteātrim šogad 15 gadu jubileja. Režisore Sandra Vēvere pastāstīja, ka to svinēs triju dienu ceļojuma laikā uz Stokholmu, kurp «MIStērijA» dosies jūnija beigās ar kruīza kuģi «Tallink». Režisores vērtējumā skates sniegums bija labs, atbilstošs ieguldītajam darbam.

«Firmas zīme» – muzikālās izrādes
Kurmenes pagasta tautas nama trupa «Kurmene» izrādīja lugu «Mazā raganiņa» pēc O. Preislera pasakas motīviem Ingus Pavinkšņa režijā. Viņa dziesmu tek-stus komponējis Ingmars Zemzaris, ar kuru amatierteātrim ir jau ilgstoša sadarbība. Šis muzikālais uzvedums ir atšķirīgs un parāda I. Pavinkšņa režijas «firmas zīmi», tāpat kā «Bārbelīšu» veikums viņa vadībā. Režisora veidotās muzikālās izrādes ir retums Latvijas amatierteātru kontekstā. Uzvedumā iesaistīti 14 aktieri. Strādāt ar tik plašu aktieru ansambli vien jau ir pārbaudījums, ņemot vērā lauku vidi un iespējas nokļūt uz mēģinājumiem.

Mijoties izrādes ainām, dziesmām un soloizpildījumiem, uzvedums skatītājus ievadīja sirsnīgā un labestīgā vidē, jo, režisora vārdiem runājot, «sirsnības un labestības taču nekad nevar būt par daudz». Ingus Pavinkšnis sarunā ar «Bauskas Dzīvi» atgādināja, ka «Mazā raganiņa» tikusi izrādīta jau 2014. gadā Bārbeles amatierteātra izpildījumā. Ingus strādā divās lomās – ir gan izrādes režisors, gan aktieris, šoreiz krauklis Abrakss. «Protams, vieglāk būt tikai režisoram, bet otru lomu bieži vien nākas uzņemties apstākļu dēļ. Turklāt muzikālajā izrādē svarīgi, lai aktieris varētu dziedāt. To ne katrs spēj. Laukos teātra cilvēki mainās, vieni aiziet, citi nāk vietā, bet repertuāru var izvēlēties tad, kad redzi visu sastāvu kopā,» skaidro I. Pavink-šnis. Iestudējuma dalībnieki jutās nedaudz sarūgtināti par ierobežotajām iespējām «Mazo raganiņu» paspilgtināt ar gaismas un uguņošanas efektiem, jo šajā izbraukuma izrādē nebija iespējams aptumšot telpu, tomēr gūtie panākumi atklāj, ka izrādes būtība ir sasniegusi skatītājus un žūriju.

Pavērt ceļu attīstībai
Pieredzes bagātais režisors Ģirts Sils, kas bija viens no izrāžu vērtētājiem, uzskata, ka īstā panākumu atslēga ir talants, kā jebkurā jomā. «Veiksmei nepieciešams talants, kādu redzam Ingus Pavinkšņa personībā vai Vēsmas Petruševicas aktrises sniegumā. Mūsu uzdevums ir vērtēt tā, lai pavērtu ceļu attīstībai un iespējām piedalīties festivālos, kur tiekas «līdzīgs ar līdzīgu», un tā var daudz mācīties. Amatierteātrī darbojas cilvēki, kas grib savu laiku pavadīt saturīgi un garīgi to piepildīt. Tāpēc ļoti svarīgi, lai teātri vadītu režisors, kas prot savu lietu. Muzikālo izrāžu ir maz, tāpēc augstu vērtējama drosme uzņemties tādu iestudēt. Tomēr, kā daudzās jomās, arī šeit nepieciešams atrast atslēgu jauniešu iesaistei amatierteātru kustībā. Būtu arī ļoti vērtīgi iesaistīt skates vērtēšanā pieredzes bagātos skatuves meistarus, kuri vairs nav tik noslogoti profesionālajos teātros, bet ir uzkrājuši sevī milzu pieredzi, ar ko varētu bagātināt amatierteātru režisorus un aktierus. Tas vēl ir neizmantots potenciāls.»

Zigrīda Ezeriņa, kādreiz bijusi arī Bauskas Tautas teātra režisore, atzīst izaugsmi teātra trupās un gandarīta par to, ka teātra kustības entuziasms neapsīkst, bet atklāj arvien jaunas kvalitātes: «Protams, ir arī kļūdas, bet tās iespējams novērst, pilnveidojot režijas un aktieriskās prasmes. Par to būtu jādomā par nozari atbildīgajiem sadarbībā ar pašvaldībām, jo režisoriem būtu ļoti daudz jāmācās.»

Kultūras darbinieki un pašvaldību vadība tiek aicināta rīkot un līdzfinansēt mācību seminārus, meistarklases amatierteātru režisoriem, jo, kā uzsver Zigrīda Ezeriņa, «skatuve ir nežēlīga – visas kļūdas redzamas» bet tās novērst var, tikai gūstot zināšanas. Arī pirms skatēm būtu ieteicams uzaicināt kādu profesionāli, kas vēl sniegtu ieteikumus izrādes uzlabošanai, piemēram, kādi fragmenti vai tēli no lugas būtu «izmetami», lai izrāde kļūtu dinamiskāka un labāk atklātu satura un tēlu būtību; kā iekārtot skatuvi, lai tā nebūtu pārblīvēta un tamlīdzīgi ieteikumi.

Kritēriji un pakāpes
Skates izrādes tika vērtētas pēc vairākiem kritērijiem 50 punktu sistēmā, piemēram, vērā ņēma literārā materiāla izvēli, režisora darbu, aktieru veikumu, vizuālo noformējumu – scenogrāfiju, kostīmus, kā arī koptēlu.

Augstāko pakāpi novērtējumā saņēma Kurmenes tautas nama dedzīgie teātra entuziasti un spēlmaņi «Kurmene» par O. Preislera «Mazās raganiņas» uzvedumu Ingus Pavinkšņa režijā, viņi arī izvirzīti uz Zemgales reģionālo skati. Pirmo pakāpi piešķīra diviem amatierteātriem – Bārbeles tautas nama «Bārbelīšiem», arī režisors I. Pavinkšnis, un mājiniekiem, Misas tautas nama «MIStērijAi» par R. Missūnes ludziņas izrādīšanu «Rekets sieviešu gaumē», ko skatuviski veidojusi Sandra Vēvere, viņa arī Misas tautas nama vadītāja.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Skatuve ir nežēlīga – visas kļūdas redzamas

Kategorijas