BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bauskā pēc 40 gadiem atgriežas airēšanas slaloms

Uldis Varnevičs

2019. gada 24. maijs 00:00

196
Bauskā pēc 40 gadiem atgriežas airēšanas slaloms

Mēmeles upes posmu vērtē kā labu sacensībām un treniņiem.

Mēmelē, netālu no Bauskas pils, aizvadīts Bauskas čempionāts un Baltijas Jaunatnes meistarsacīkstes airēšanas slalomā. Sacensībās piedalījās vairāk nekā pussimts Latvijas airētāju.

Krāces pie Bauskas pils, izrādās, savulaik airētāju vidū bijušas gana populāras, bet tad piemirstas un tagad atkal pamanītas. Sacensību organizators, Baldones airēšanas kluba treneris Egons Grāvītis atcerējās, ka no 1976. līdz 1979. gadam šeit aizvadīts Latvijas čempionāts. Pēdējā gadā par čempionu kļuvis Ivars Sīmanis, kurš izcīnījis arī PSRS čempiona titulu.

Visu nosaka ūdens līmenis
«Aizvadītais gads bija ļoti sauss, un jau gada nogalē šķita, ka Iecavas upē ūdens būs ļoti maz un tur visas sacensības aizvadīt nevarēs. Sākām meklēt alternatīvu un to atradām Bauskā. Bauskas novada dome bija ļoti pretimnākoša, īpaši palīdzēja vietējie speciālisti Artūrs Dulbe un Inga Ūbele,» stāsta E. Grāvītis. Liela esot bijusi arī apkārtējo atsaucība – jaunie baušķenieki esot nākuši, palīdzējuši, paši izbraukuši.

Šādā pavasarī Bauskā ļoti veiksmīgi var aizvadīt jaunatnes sacensības – ūdens spiediens, pateicoties arī upes dolomīta segumam, ir pietiekams, un jaunieši var startēt arī tik zemā ūdens līmenī. «Ar lielāku ūdens līmeni var rīkot arī Latvijas čempionāta mačus,» atzīst E. Grāvītis. Viņš teic – kopš šī vieta iekārtota, šeit vēlas trenēties arī sportisti no citām pilsētām un novadiem.

Piedalās iecavnieki
Sacīkstēs piedalījās arī divi iecavnieki – Dans Daniels Sipalo un Daniels Vīksna. Puiši atzina, ka šajā trasē jau ir trenējušies, bet tomēr gāja grūti. «Esmu piedalījies sacensībās Valmierā, Smiltenē, Baldonē. Līdz šim trenējāmies pārsvarā Iecavā, bet tagad vairāk Bauskā – Iecavas upē ir ļoti zems ūdens līmenis, jāskatās citur. Šeit Mēmelē man patīk braukt – trase ir tīra, straume normāli spēcīga, tikai ūdens līmenis diezgan zems,» stāsta D. D. Sipalo. Viņš atceras, ka trenēties savulaik sācis diezgan vienkārši – aizgājis paskatīties, kā notiek sacensības Iecavā, tad pieteicies pie trenera, un tā tas sācies.

Sacensības notika divās laivu klasēs. K1 – tā sauktā smailīte, kur braucējs tur rokās airi, kam abās pusēs lāpstiņas, un C1 – kanoe tipa laiva, kur airim lāpstiņa ir tikai vienā galā. K1 klasē iecavniekiem augstu panākumu nebija, bet C1 klasē U14 grupā ātrākais bija Daniels Vīksna.

Nopietni un aizraujoši

Mēmelē startēt nebija viegli. Sacensību laikā laivas arī apgāzās, bet dalībnieki bija trenēti – uzreiz bija atpakaļ un turpināja cīņu. Spēcīgākajiem braucējiem straume gan esot par mazu, bet daudzi nāca malā ar atzinumu, ka pleci pilnīgi sāp no slodzes.

Aptaujātie vecāki atzīst, ka iesācēju līmenī parasti inventāru nodrošina sporta skolas, bet, ja vēlas augstākus panākumus un startēt Eiropā, tad tas ir dārgs sporta veids – kopējās inventāra izmaksas pārsniedz divus tūkstošus eiro, un parasti vismaz divu gadu periodā viss ir jānomaina. Turklāt bieži vien laivas un airus bojā zemā ūdens līmeņa dēļ. Treniņu iespējas Latvijā arī ir ierobežotas, un jāmeklē varianti vingrināties citās valstīs. Tomēr sporta veids ir gana aizraujošs un ne velti saista gandrīz simt jauniešus Latvijā.