Pret taupību un nacionālistiem

2019. gada 21. maijs 00:00

Kandidāte no «Saskaņas» saraksta: 21. gadsimta Eiropa – multilingvāla, multinacionāla sabiedrība.

Reitingos vienai no populārākajām partijām Eiropas Parlamenta vēlēšanās var neveikties tik labi kā pašvaldību un Saeimas vēlēšanās, vērtē eksperti. Pār saraksta «lokomotīvēm» krīt iespējamu koruptīvu shēmu ēna, un uzticīgi varētu palikt vien tie, kuriem šķiet, ka «sit mūsējos».

Sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa» Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startē ar 16 kandidātiem. Priekšgalā – no amata atstādinātais Rīgas mērs Nils Ušakovs un bijušais viņa vietnieks, Rīgas domes deputāts Andris Ameriks. Kandidē arī trīs Saeimas deputāti – Boriss Cilevičs, Regīna Ločmele-Luņova un Jānis Krišāns. Vienai kandidātei ir vidējā izglītība, pārējiem – augstākā.

«Saskaņa» ir viena no trim partijām, kas EP vēlēšanu aģitācijai deklarējusi lielākos tēriņus, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija. «Saskaņa» deklarējusi 164 835 eiro priekšvēlēšanu tēriņu līgumsaistības un 61% no izdevumiem atvēlējusi reklāmai televīzijā.

Nomaina «lokomotīvi»
Kandidātu saraksta līderība tikusi krasi mainīta. Šā gada 24. janvārī partijas līderis N. Ušakovs intervijā LNT raidījumam «900 se-kundes» sacīja, ka «Saskaņas» pirmais numurs EP vēlēšanās būs Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Iepriekš N. Ušakovs pauda, ka pats savu politisko karjeru ar EP pašlaik nesaista. Bet pēc mēneša, 26. februārī, V. Dom-brovskis paziņoja, ka savu kandidatūru atsauks, ja N. Ušakovs būs gatavs startēt vēlēšanās.

Latvijas Radio raidījumā «Pēcpusdiena» V. Dombrovskis stāstīja, ka viņa mērķis nav bijis kandidēt EP vēlēšanās. Viņš sarakstā pieteicies, lai «Saskaņā» būtu spēcīgi konkurenti citām partijām. Kandidātu saraksta galīgajā variantā V. Dombrovska vārds vispār neparādās.

Saraksta līderim N. Ušakovam allaž pārmests politiskais skats uz austrumiem, bet pēdējā laikā tam pievienojušās ekonomiskās pro-blēmas viņa vadītajā galvaspilsētā, kur cita pēc citas atklājas arī iespējami koruptīvas shēmas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce 5. maijā izdeva rīkojumu par Nila Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata. «Atstādināšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu Rīgas domes turpmāku tiesisku darbību lēmumu pieņemšanā un nepieļautu turpmākus normatīvo aktu pārkāpumus un kompetento institūciju prasību nepildīšanu, tādējādi vairojot tiesisko nihilismu,» rakstīts rīkojumā.

Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Savukārt vicemērs A. Ameriks no amata atkāpās pagājušā gada decembrī, kad izcēlās korupcijas skandāls «Rīgas satiksmē». Viņš pauda, ka sevi par vainīgu neuzskata un aiziet aptraipītās reputācijas dēļ.

Nodokļiem vietu neredz
Programmā, ar kuru «Saskaņa» startē EP vēlēšanās, partija uzsver iespējamo sadarbību ar Eiropas valstu sociāldemokrātiem, sociālistiem un leiboristiem, tā esot balstīta Eiropas Sociālistu partijas manifestā.

«Eiropai nekavējoties jāizbeidz stingrā taupības politika un jāatjauno investīcijas starptautiskajā ekonomikā, kuras tika pārtrauktas valsts budžetu konsolidēšanas dēļ,» teikts programmā.

«Latvijas valsts budžets nav sabalansēts, mums ir budžets ar deficītu, tātad izdevumi pārsniedz ieņēmumus,» programmā rakstīto komentē EP deputāta kandidāte ar 10. numuru sarakstā, Liepājas domes deputāte Gaļina Skorobogatova. Taču budžeta deficītu, kas veidojas, palielinot izdevumus – lielākas algas skolotājiem, mediķiem, policistiem, lielākas stipendijas studentiem, paaugstinātas pensi-jas –, viņa neuzskata par traģēdiju. «Diemžēl Latvijā privātais sektors tērē ārkārtīgi daudz enerģijas un laika, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Tieši tāpēc mēs neredzam vietu nevienam papildu nodoklim vai esošo nodokļu likmes paaugstināšanai,» savu un partijas uzskatu pauž G. Skorobogatova.

Izaugsmei makroekonomiskajā līmenī G. Skorobogatova nosauc trīs komponentes: cilvēku skaits Latvijā (jo lielāks, jo labāk!), kapitāls/investīcijas un produktivitāte.

Mācības – trīs valodās
«Saskaņa» programmā vēstī, ka «Eiropu un Latviju apdraud nacionālisti»: «Viņi izplata bīstamas ilūzijas un bailes. Ar to viņi gūst popularitāti Eiropas Savienības mērogā. Latvija nav vienīgā valsts, kura cieš no nacionāla, etniska vai lingvistiska naida.» Lūgta konkretizēt, kādas ilūzijas un bailes tiek izplatītas un kurās valstīs, G. Skorobogatova atbild: «Mūsdienu Eiropā mononacionāla valsts ir rets gadījums. Uzskatu, ka sabiedrības saliedētība ir atslēga absolūti visām programmām un idejām. Vajadzētu atmest to iekšējā ienaidnieka meklēšanu, kā arī mums vajag izrauties ārpus šīs pretnostatīšanas – latvieši/nelatvieši.»

Kā labu ziņu uzņemot faktu, ka Latvijas parlaments 1. lasījumā atbalstījis Valsts prezidenta priekšlikumu vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu pēc 2020. gada 1. janvāra dzimušajiem bērniem. Tiek pausts, ka mononacionālā valsts un vienvalodības izglītība 21. gadsimta jauniešiem, kuri veido savu karjeru, vairs nav aktuāla. G. Skorobogatova kā pedagoģe uzskata, ka nākotnes modelis ir trīs mācību valodas vidusskolā. «21. gadsimtā Eiropa ir multilingvāla, multinacionāla sabiedrība – tas ir fakts, objektīva realitāte. Domāju, ka EP deputātiem šis fakts ir jāņem vērā.»

Savējos «uzmet»
2009. gadā «Saskaņa» EP vēlēšanās saņēma 19,57% balsu un divas vietas parlamentā. 2014. gada EP vēlēšanās – 13,4% balsu un vienu vietu. Tā tika Andrejam Mamikinam, kurš sarakstā bija ar ceturto kārtas numuru, bet nav partijas biedrs. A. Mamikins darbojas parlamenta otrā lielākajā – sociālistu – frakcijā.

2017. gadā A. Mamikina virzīšanu darbam Briselē N. Ušakovs partijas kongresā nosauca par kļūdu, savukārt A. Mamikins runāja par N. Ušakova nedemokrātisko vadības stilu, atgādina portāls «Lsm.lv».

Nenoliekot EP deputāta mandātu, A. Mamikins Latvijas 13. Saeimas vēlēšanās startēja Latvijas Krievu savienības sarakstā, bet netika ievēlēts. Nu «pārbēdzējs» uz EP startē no šīs partijas.

SKATS NO MALAS

JĀNIS LAGZDIŅŠ, bijušais vairāku sasaukumu Saeimas deputāts:
– Ņemot vērā, ka «Saskaņas» vēlētājs galvenokārt ir krievvalodīgais, šajās vēlēšanās arī Latvijā dzīvojošie krievu tautības cilvēki būs arvien mazāk ieinteresēti iet balsot. Kā bija redzams jau iepriekšējās vēlēšanās – «Saskaņas» vēlētājs kļūst arvien slinkāks, arvien vienaldzīgāks. Šajās vēlēšanās tas izpaudīsies jo vairāk, jo Latvijā dzīvojošajiem krievu cilvēkiem Eiroparlaments un Eiropas problēmas ir vēl tālākas nekā latviešu vēlētājiem. Tas samazinās «Saskaņas» rezultātu. Partijas izredzes krietni mazina arī tas, ka aktīvi darbojas tradicionālie tās oponenti un konkurenti par vēlētāju balsīm – Latvijas Krievu savienība, kuras priekšgalā ir divi pazīstami līderi – Mamikins un Ždanoka, kuri jau ilgāku laiku Latvijas krievu cilvēkiem asociējas kā vienīgie cīnītāji par viņu interesēm.

«Saskaņas» rīcība liecināja par to, ka partija jau pēdējos piecus sešus gadus vairāk domāja par noturēšanos pie varas Rīgā, pie milzu budžeta dalīšanas un korupcijas shēmām, nevis par krievu skolām, krievu interesēm. Tādējādi Krievu savienībai ir labas izredzes iegūt vismaz vienu vietu. Prognozēju, ka «Saskaņa» šajās vēlēšanās varētu iegūt labākajā gadījumā divas «kaulainas» vietas Eiroparlamentā. Daļa Rīgas krievu varbūt balsos par Ušakovu tādēļ, lai paustu viņam atbalstu par to, ka «latviešu valdība viņu nepamatoti vajā un apvaino». Bet arī domājošiem rīdziniekiem – kā latviešiem, tā krieviem – ir skaidrs, ka korupcijas shēmas un zagšana Rīgā Ušakova laikā bija briesmīgas. Rīgas korupcija vienu daļu atturēs vispār piedalīties vēlēšanās.

Vēl rezultātu mazinās tas, ka Rīgā par «Saskaņu» nebalsos latviešu pensionāri, kuri balsoja iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, lai tikai saglabātu bezmaksas braukšanu sabiedriskajā transportā. «Saskaņas» rezultātu var pazemināt tas, ka, manuprāt, latviešu vēlētājs būs aktīvāks, jo viņam Eiropa tomēr ir tuvāka. Īpaši aktīva, manuprāt, būs tā latviešu vēlētāju daļa, ko pieskaitām pie inteliģences – pie domājošiem cilvēkiem, jo viņi apzinās plusus, ko Eiropa devusi Latvijai, un gribēs savu pozīciju aktīvāk aizstāvēt. Savukārt tā saucamie protesta vēlētāji, neapmierinātie latvieši, mazāk ies balsot – tā būs atšķirība no Saeimas vēlēšanām.

Man šķiet, ka «saskaņieši» ir paguruši un abi līderi – Ušakovs un Ameriks – apzinās, ka viņiem vieta teju garantēta. Ja «Saskaņa» iegūs divas vietas, tad tās tiks šiem kungiem.

Lai iegūtu vienu vietu Eiropas Parlamentā, ir nepieciešams saņemt nedaudz vairāk kā sešus procentus no kopējā vēlētāju balsu skaita. Ļoti liela nozīme būs tam, cik savu vēlētāju katra partija spēs mobilizēt piedalīties. Tai, kas to izdarīs, ir ļoti labas izredzes.

Ļoti liela nozīme ir kandidātu popularitātei un pieredzei. Eiropas Parlamentā vieta ir tiem mazas valsts kandidātiem, kuri Eiropā ir vairāk vai mazāk pazīstami – bijušie premjeri, ministri. Tur nepietiek vien ar deputāta kompetenci, viņam šajā milzīgajā barā jābūt autoritātei. Var būt izcili gudrs akadēmiķis, bet viņš sēdēs maliņā, jo akadēmiķis vai profesors tur ir katrs otrais trešais.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pret taupību un nacionālistiem

Kategorijas