Aklā Valentīna varoņdarbi Bauskas pilī

2019. gada 21. maijs 00:00

750

Muzeju naktī piedāvā vēsturiskas vides ainas pēc Rutku Tēva romāna sižetiem.

Aizvadītajā Muzeju naktī, 18. maijā, Bauskas pils muzeja apmeklētājiem papildus ekspozīciju un pils interjeru apskatei tika izrādīta
programma «Aklā Valentīna varoņdarbi».

Ar varoņstāstiem godā bija celts mūsdienās mazpazīstamais, bet 17. gadsimta otrajā pusē Kurzemes hercogistē un citās Eiropas valstīs slavenais karotājs Johans Lībeks, kuru pazina pēc iesaukas Aklais Valentīns. Viņš bijis vienacis un tukšo acs dobumu vienmēr sedzis ar garu matu šķipsnu. Aklais Valentīns ar savu drosmi un karavadoņa talantu piedalījies Kurzemes hercogistes cīņās ar tā laika spēcīgāko Baltijas jūras reģiona lielvalsti – Zviedriju. Savu ievērojamāko uzvaru Aklais Valentīns izcīnīja ap 1659. gada jūniju Bauskas apkaimē, netālu no Lietuvas robežas, kur viņa vadītie pulki ievilinājuši slazdos ap 1000 vīru lielu Zviedrijas armijas korpusu. Cīņa tika uzvarēta, un 1660. gada 9. jūlijā hercogs Jēkabs varēja atgriezties hercogistē pēc trīs gūstā pavadītiem gadiem.

Muzeju naktī pats Aklais Valentīns gan nebija satiekams, iespējams – «sakarā ar aizņemtību karā». Bet dzīves norises pilī varēja piedzīvot, vērojot vides ainas, kas veidotas pēc Rutku Tēva romāna sižeta. Dažādos vēsturiskajos personāžos iejutās gan profesionāli skatuves mākslinieki, gan seno deju grupas «Galms» dalībnieki, Bauskas tautas teātra aktieri un citi brīvprātīgie.

Pilskungs cietuma kambarī
Zviedri, iekarojot pilis, to pilskungus ieslodzīja cietumā. Tā bija noticis arī ar Grollu. Grolls bijis Aklā Valentīna līgavas Magdas tēvs. Viņu Muzeju naktī varēja sastapt visai neglaimojošā vidē un paskatā – kā cietumnieku uz cisu maisiem. Viņu stingri apsargāja sardzes vīri, kas neļāva sarunāties, liedza ēdienu un apklusināja nelaimīgā žēlabas un lūgšanas. Kādā brīdī arestants bezcerīgi iesaucās: «Es netiek brīv, kamēr tē zvēdr cūks nosprags!»

Dzīres bada laikos
Pils ceremoniju zālē apmeklētāji bija liecinieki kara laika dzīrēm. Lai atgūtu no zviedriem hercogisti, tika apvienoti arī Kurzemes muižkungu pulki. Tā nu dažādo sociālo slāņu karotāju pulks ne vien kopā karojis, bet arī dzīrojis. Augstmaņi neliedza vezumnieku skuķēm būt klāt dzīrēs, gan ļaujot sevi apkalpot, gan atmetot tām ko ēdamu. Tiesa, mielasts kara laikos ļoti pieticīgs – uz galda
nebija redzami izsmalcināti galma ēdieni un dzērieni, bet vien putraimu biezputra ar vienkāršu aizdaru un maize, arīdzan ar kādu prastāku dzērienu kausos.

Lai gan tās bija «dzīres bada laikos», bija arī izklaides – dzīrotāji spēlēja galda spēles, par kurām muzeja nakts apmeklētāji izrādīja īpašu interesi. Dažubrīd gan «kalpones», gan «augstmaņi» bija vēlīgi un uzspēlēja arī ar atnākušajiem. Dzīrotājus un muzeja viesus teju četras stundas nenogurstoši muzikāli izklaidēja senās mūzikas ansamblis «Ludus» no Rīgas.

Gambijas brīnums un muzikāls baudījums
Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā hercogistei bija divas kolonijas – Tobago un Gambija. Stāsti vēsta, ka laikā, kad hercogs tika turēts gūstā, no Gambijas uz Kurzemi ar kuģi veda zelta naudu, kas ar visu bagātību netālu no Kurzemes krasta gājis bojā. Bet dažiem tomēr palaimējies izglābties, kā arī izglābti daži maisi ar zeltu. Tos nolemts izlietot hercoga Jēkaba glābšanai no gūsta, iegādājoties bruņojumu Aklā Valentīna karotāju pulkiem.

Taču muzeju naktī varēja aplūkot citu dārgumu, kas ticis atvests no Gambijas. Pēc tam, kad apmeklētāji bija izstaigājuši greznos hercoga apartamentus, kā pārsteidzošs kontrasts hercoga priekšnamā atklājās neparasta aina ar būri, kurā izrādīja no Gambijas atvesto dārgumu – «īstu» iezemieti gan pēc ietērpa, gan ādas krāsas. Viņu atraktīvi atveidoja profesionāls mīma mākslinieks Andris Apinis. Būra sargātājs ļāva iemest kādu monētu ziedojumu kausā, lai varētu sagādāt barību «brīnumam». Gan pils viesi, gan atvestais izrādīja abpusēju brīnīšanos.

Turpat blakus hercoga zālē valdīja pavisam cita gaisotne, kur muzikālu baudījumu varēja gūt, klausoties Iecavas un Bauskas mūzikas skolas audzēkņu muzicēšanā. Koncerts raisīja lielu apmeklētāju interesi un patiku, zāle bija klausītāju piepildīta.

Ar hercogu pāri un goda jātniekiem priekšgalā
Muzeju nakts programmas noslēgumā Mūsā iepretim pilij skatītāji varēja vērot performanci «Hercoga atgriešanās». Ļaudis pulcējās lāpu izgaismotā Mūsas krastā, kur, mūzikai skanot, gaidīja ierodamies plostu, kas atgādās hercogu pāri. Plostam tuvojoties pilij, hercogam tika veltīta laikmetam atbilstoša uguņošana no Mūsas kreisā krasta. Piestājot izkāpšanas vietā, plosta lāpas gan bija izdzisušas, taču ar hercogu un hercogieni nekas ļauns nebija atgadījies. Ar divu prasmīgu plostnieku rūpēm viņi laimīgi bija nokļuvuši līdz pilij.

Ar hercogu pāri un goda jātniekiem zirgos priekšgalā sagaidītāju pulks devās lāpu gājienā uz Bauskas Svētā gara baznīcu, lai godinātu varonīgo Aklo Valentīnu, kurš 1669. gadā tur pārapbedīts. Baznīcā sapulcējušos sagaidīja mācītājs Aivars Siliņš, kurš savā uzrunā pauda prieku un pateicību, ka vēstures lappusēs tiek atrasti un godā celti senāku laiku varonīgie senči. Viņš uzsvēra, ka tautai ir svarīgi apzināties savu vēsturi un mēģināt atbrīvoties no cara laika mīta par 700 verdzības gadiem, apzināties, ka neesam bijuši tikai tādi nabadziņi, kas nespēj paveikt lielas lietas. Viņš atzina, ka Aklais Valentīns jeb Johans Lībeks ir pelnījis baznīcā izvietotu piemiņas plāksni, un aicināja arī apmeklētājus ziedot tās izveidei.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aklā Valentīna varoņdarbi Bauskas pilī

Kategorijas