BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Latvijas stikla šķirošanas projektā pieteikušās 20 pašvaldības, arī Bauska un Vecumnieki

Ziņu aģentūra LETA
Vietējās ziņas

2019. gada 20. maijs 13:16

226
Latvijas stikla šķirošanas projektā pieteikušās 20 pašvaldības, arī Bauska un Vecumnieki

Vides apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia vide" organizētajā Latvijas "Stikla šķiratlona" projektā pieteikušās 20 pašvaldības, to vidū arī Vecumnieku un Bauskas, informēja "Eco Baltia vide" preses sekretāre Daiga Buča.

Savu dalību Vislatvijas "Stikla šķiratlonā" pieteikušas Tērvete, Vecumnieki, Salaspils, Sigulda, Bauska, Olaine, Babīte, Lielvārde, Jēkabpils, Krustpils, Līvāni, Saldus, Brocēni, Garkalne, Ludza, Durbe, Madona, Riebiņi un Ādaži.

Kā sacīja Buča, stikla savākšana ir notikusi divās pirmajās pašvaldībās - Vecumniekos un Tērvetē. Vecumniekos kopumā saņemts 41 pieteikums un izvesti vairāk nekā 11,3 tonnas stikla jeb vidēji 276 kilogrami no katra dalībnieka. Tērvetē pieteicās 18 dalībnieki, kuri kopā pārstrādei nodeva 5,81 tonnu jeb vidēji 323 kilogramus no katra. Abos novados lielākie vecās stikla taras "krājēji" nodevuši aptuveni 40 maisus jeb aptuveni 720 kilogramus stikla.

Buča sacīja, ka projektā ir aicināta piedalīties ikviena pašvaldība, lai tās iedzīvotāji varētu pieteikt bez maksas stikla taras savākšanu savā adresē, ko veiks "Eco Baltia vide". Ar speciālo transportu, uzņēmuma darbinieki piebrauks konkrētā laikā norādītajā adresē un pieņems izlietoto stikla iepakojumu.

"Eco Baltia vide" direktors Jānis Aizbalts sacīja, ka pagājušā gada nogales veiktais pilotprojekts Pļaviņu novadā apliecināja, ka viensētu iedzīvotāju nevajadzīgā stikla iepakojuma uzkrājums ir ievērojams. Arī patlaban, kad šādu iespēju piedāvājam ikvienai Latvijas pašvaldībai, redzam, ka nevajadzīgā stikla uzkrājums iedzīvotājiem ir reāla problēma.

"Iedzīvotājiem šķūņos, pagrabos un klētīs ir sakrājušās nevis pāris burciņas, bet pilni maisi ar nevajadzīgām burkām un pudelēm, kas bieži stāvējušas gadu desmitiem. Pašiem šo apjomu nogādāt līdz šķirošanas konteineriem visbiežāk nav iespēju, tāpēc viņi ļoti novērtē mūsu piedāvāto risinājumu bez maksas un ērti atbrīvoties no šī uzkrātā kultūrslāņa. Ņemot vērā pašvaldību lielo interesi, sākotnēji iecerēto 17 pašvaldību vietā, šo iespēju nodrošināsim lielākam pašvaldību skaitam," norādīja Aizbalts, aicinot arī citas pašvaldības pieteikties.

"Latvijas Zaļais punkts" direktors Kaspars Zakulis sacīja, ka stikla iepakojums ir smagākā frakcija sadzīves atkritumos, ko var veiksmīgi pārstrādāt, saudzējot dabas resursus jauna iepakojuma ražošanai. Kopumā Latvijā tirgū gada laikā nonāk gandrīz 55 000 tonnas stikla pudeļu un burku, bet 36 000 tonnas tiek sašķirotas un nonāk pārstrādē.

"Pagājušā gada nogalē sadarbībā ar "Eco Baltia vide" veicām pilotprojektu Pļaviņu novadā, lai pārbaudītu, cik pieprasīta un efektīva būtu iedzīvotājiem nevajadzīgās stikla taras izvešana no privātmājām. Pārliecinājāmies, ka liekā stikla iepakojuma uzkrājumi privātmājās un lauku mājās ir ievērojami un cilvēki īsti nezina, kā no tiem atbrīvoties dabai draudzīgā veidā. Vislatvijas "Stikla šķiratlons" ir vēl viens preventīvais darbs, lai saglabātu mūsu apkārtējo vidi tīru un lai dabā arvien retāk redzētu atkritumu un stikla burku kalnus," skaidroja Zakulis.

Vislatvijas "Stikla šķiratlonu" organizē "Eco Baltia vide" sadarbībā ar vides apsaimniekotāju "Latvijas Zaļais punkts" un veikalu tīklu "Top!".

LETA jau ziņoja, ka pēc Eiropas Savienības (ES) izvirzītajiem mērķiem Latvijai tāpat kā citām ES valstīm līdz 2020.gadam ir jāsavāc un jānodod pārstrādei 68% no Latvijā novietotā stikla iepakojuma. Nereti stikla savākšanas konteineru trūkuma dēļ stikls nonāk kopējos sadzīves atkritumu konteineros, kas apgrūtina to atlasīšanu un nodošanu atkārtotai pārstrādei, tādēļ papildu konteineru uzstādīšana pašvaldībās ir nozīmīgs ieguldījums vides aizsardzībā, pašvaldību teritoriju sakārtošanā un ES noteikto mērķu sasniegšanā.

"Eco Baltia grupas" uzņēmumi nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu - sākot no atkritumu savākšanas un šķirošanas un noslēdzot ar pārstrādi un otrreizējo izejvielu eksportu. "Eco Baltia grupā" ietilpst vides apsaimniekošanas uzņēmumi "Eco Baltia vide", "Eko Kurzeme", "Jumis", pārstrādes rūpnīcas "Pet Baltija", "Eko Pet" un "Nordic Plast", ražotāju atbildības sistēmas operators "Latvijas zaļais punkts", kā arī otrreizējo izejvielu tirdzniecības un apstrādes uzņēmums "Eko Reverss".

Kategorijas

Kategorijas