Parasta latvieša stāsts

2019. gada 17. maijs 00:00

613

Hokeja un tenisa rosības bijušajā Bauskas rajonā.

Padomju Savienībā sākās pārmaiņas uz labo pusi: 1989. gadā varēja brīvi izmantot nacionālo atribūtiku, ko latvieši ātri vien darīja. Brīvi skanēja valsts himna sporta zālēs, kur bija izvietots Latvijas karogs un atradās latviski elementi.

Pacēluma vilnis
Pacēlums tautā bija milzīgs. Rīgā to varēja manīt visur. Aktivizējās arī krievvalodīgie, viņi ātri nodibināja Interfronti. Diemžēl arī mans bijušais audzēknis Sergejs Beluha bija kļuvis tās aktīvs piekritējs. Sporta zālē to jutām maz, jo bija jāspēlē. Vaicāju tenisa slavenībai Olgai Devičenskai, kura bija kļuvusi par Eiropas čempioni 60 gadu vecu sportistu grupā: «Kas notiek?» Viņa atbildēja, lai politikā nelienot, bet audzinot jauno maiņu. Izlikos, ka saprotu, taču atteikties no tautas pacēluma viļņa – to gan ne! Visur – avīzēs, žurnālos – tika uzsvērts latviskums, kas sildīja sirdi un viesa lielas cerības uz labo pusi. Tas notika!

Vecākās grupas jaunieši tenisā bija tikuši līdz finālam Latvijas mērogā. Sākās spēle par bronzu. Bauskas 2. vidusskolas jaunekļi Vadims Berežkovs, Jurijs Adējevs, Dima Zīle sīvā cīņā pieveica Rīgas Ļeņingradas rajona komandu, kurā spēlēja visi «Radiotehniķa» galda tenisa nodaļas sporta meistari. Mūsējo vidū izcēlās Vadims, kurš savāca trīs punktus, vinnējām ar 5:4. Skolai lielisks panākums, tenisistus sagaidīja kā varoņus. Pateicība skolas direktorei Verai Grigorjevai!

Rudenī Iecavā notika visas Latvijas turnīrs jaunākajai maiņai, tajā 14 gadu zēnu grupā pirmo vietu un zelta godalgu ieguva Arturs Klabis. Viņš visus 15 sāncenšus pieveica divos setos. Žēl, ka rīdzinieks Genādijs Kartuzovs viņu pat neuzaicināja uz treniņnometni. Lai nu paliek, kas bijis, sen jau izbijis. Ieviņa Klabe kā jaunākā palika desmitajā vietā.

Pievēršas lielajam tenisam
Uzskatu, ka mans astoņu gadu darbs bija pabeigts. Kāpēc saku «pabeigts»? Mani labākie mazās raketes meistari, ļoti nemanot, vasarā sāka spēlēt lielo tenisu, tas notika Bauskas stadionā diezgan nolaistā laukumā ar gumijas segumu melnā krāsā. Pēc spēlēm visas zeķītes bija kļuvušas tumšas. Saņemot Bauskas alus darītavas direktora Ilmāra Bērziņa labvēlību, dabūjām vecu zilu krāsu, kuru likām lietā un pret V. Baloža nepatiku pārkrāsojām. Cita būšana! Jaunieši tik aktīvi strādāja, ka dienas laikā laukums bija pārvērties par teicamu bumbiņas sišanai. Tīkla vietā gan vēl vilkām stiepli ar plīvojošām auduma strēmelēm. Griba bija, spēle izvērsās.

Vai varēja samierināties ar vienu pleķi? Sāku meklēt vietu, kur ierīkot jaunu bāzi. Atradu! Tā bija pie kinoteātra Rijas ielā. Vajadzēja atbalstu no vadošajiem bosiem. Labvēlīgs bija izpildkomitejas darbinieks Ģirts Bernauts. Bauskā aktīvs tenisa cienītājs izrādījās Jānis Teikmanis. Viņš atvēlēja līdzekļus inventāra iegādei, liela atbalstītāja bija 2. vidusskola. Tika sagādāts stīgošanas aparāts, zēni ātri apguva mākslu stīgot raketes. Nevajadzēja izmantot šāda tipa pakalpojumus Rīgā, jo Bauskā tas bija bez maksas.

Ripas klaudz ilgas stundas
Uzvirmoja doma par hokeja laukuma izveidi ziemā tepat pie kinoteātra. Domāts – darīts! Sākās vecās izārdītās garderobes mājiņas atjaunošana. Vasaras nogalē telpa bija sakārtota. Hokeja laukums ar īstiem bortiem tapa dažu mēnešu laikā. Materiālu iegādē un gatavošanā palīdzēja Agris Žiba, par devīgu sponsoru kļuva Jānis Lapiņš. Visi kopā strādājām pat svētku dienās. Lija lietus, bet puikas, pieciešot mitrās muguras, stiprināja bortus. Aktīvi bija visi galda tenisisti, kuriem saistošs izrādījās arī hokejs. Meistara Guntara Kalderauska vadībā darbs veicās, un hokeja laukums ar pamatīgiem bortiem divu mēnešu laikā bija gatavs. Apgaismojums arī bija nodrošināts, ūdens apgādes aka – kārtībā. Mākslinieks Roberts Kaufmanis veidoja reklāmas, salika skaistas visu Latvijas pilsētu emblēmas Bausku vidū.

Sals uznāca pēkšņi. 17. novembrī «ūdenslīdējs» Jānis Klabis bezbailīgi līda akā, lai savienotu ūdensvadus. Vakarā varēja sist ripu, tas turpinājās visu ziemu, kas togad bija izdevusies.

Kultūras nama direktors Jānis Matisons atvēlēja norakstītu inventāru: krēslus, galdus. Atradās slidas, formas, nūjas, ripas. Tās klaudzēja ilgas stundas. Bauskā bija atdzīvojies hokejs!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Parasta latvieša stāsts

Kategorijas