Ar sirdi un dvēseli

2019. gada 17. maijs 00:00

60 gadu jubileju atzīmē Inga Kublinska Vallē.

Ceturtdien savu sešdesmito jubileju atzīmēja Inga Kublinska Vecumnieku novada Valles pagastā. «Esmu diezgan spītīga, šad tad uznāk dusmas, esmu arī strādīga un izpalīdzīga. Cenšos cilvēkiem darīt labu, jo kāds tu būsi pret citiem, tā citi izturēsies pret tevi. Esmu iemācījusies ļaudis vērtēt nevis pēc viņu netikuma, atkarības, bet gan pēc labajām rakstura īpašībām,» pauž jubilāre.

Nepiepildītais sapnis
Ingas Kublinskas dzimtā puse ir Valle. Kādreiz mitusi Saulainē, Olainē un Dobeles novada Bikstu pagastā. Bērnība pagājusi sēņojot, ogojot un spēlējoties. Ingai mazotnē klājies labi. Vecāki tajā laikā darbojās lauksaimniecības jomā. Divus gadus jaunākais brālis pašlaik dzīvo Talsos. «Bērnība man asociējas ar Valli. Atminos, ka tolaik mums bija māja ar stikla verandu, pagalmā skraidīja vācu aitu sugas suns vārdā Danga,» šāda aina palikusi jubilārei prātā. Pirmo ceturksni mācījusies skolā Bikstos, 1977. gadā absolvējusi Olaines vidusskolu. Pēc vidējās izglītības iegūšanas stājusies Lauksaimniecības akadēmijā, eksāmeni tika nolikti, bet konkursu neizgāja. Līdz ar to nākamos divus gadus Inga strādājusi kopā ar mammu rūpnīcā Olainē. Inga gribējusi kļūt par veterinārārsti, jo ļoti paticis ārstēt lopus. Kad mammai vai tētim bijušas brūces, arī skrējusi palīgā un tās aprūpējusi.

«Mamma teica, lai tomēr eju kaut kur mācīties, jo par parastu strādnieci varēšot vienmēr būt. Es atcirtu, ka man bail kārtot eksāmenus, tomēr saņēmos un izmācījos par konditori. Un tā gandrīz divdesmit gadus dažādās darbavietās šajā nozarē nostrādāju. No sākuma man ieteica, lai eju izglītoties par grāmatvedi, bet sapratu, ka nosēdēt uz vietas nevarēšu, man vajadzīgs kaut kas aktīvāks,» stāsta jubilāre. Pēc tam astoņus gadus kopusi smagi slimo mammu. Nu jau vairāk nekā desmit gadus Inga pa mājām dzīvojas viena pati un pie tā esot ļoti pieradusi. Iztika tika pelnīta ar smagu darbu. No sākuma turējusi govis, bijusi sociālā aprūpētāja, kūlusies «kā plika pa nātrēm». Pašlaik jubilāre piestrādā lauku tūrisma atpūtas kompleksā «Makšķernieku paradīze».

Dārza darbi un grāmatas
Tagad lielākais hobijs ir dārza darbi. Piemājas dārziņā tiek audzēti visādi dārzeņi iztikai, un kūtī ir vistas. Ingas vēl viena aizraušanās ir grāmatu lasīšana, vairāk piesaista fantastika, piedzīvojumi un lasāmviela par dzīvniekiem un dabu. Vismīļākā grāmata ir rakstnieces Džojas Ādamsones «Dzimusi brīvībai». Tas ir stāsts par cilvēku izaudzētu lauveni vārdā Elsa, ar ko tiek strādāts, lai palaistu atpakaļ dzīvē savvaļā. «Palīdzu arī medniekiem. Speciāli meža zvēriem audzēju bietes. Tās viņiem ļoti garšo,» atklāj valliete. Skolas laikā bija iemīļojusi dienvidslāvu aktieri un režisoru Gojko Mitiču. Kolekcionējusi viņa bildes. Pašlaik vislielākie mīluļi ir suņuki Boņuks un Čārlītis.

«Vienīgais, ko nožēloju, ka pēc «caurkrišanas» Lauksaimniecības akadēmijā neiestājos un neiesniedzu dokumentus medicīnas skolā. Zinu, ka noteikti to varēju izdarīt. Par konditori no sākuma ne visai patika darboties, bet ar laiku šis darbs ieinteresēja. Ja es kaut ko daru, tad daru to ar visu sirdi un dvēseli. Man ļoti palīdzējuši un palīdz draugi, kas dzīvo tepat apkārt. Mēs cits citu atbalstām, ja nepieciešams. Mammas māsīca ir vienīgā radiniece, kas Vallē palikusi,» stāsta Inga Kublinska.

Jubilāri iedvesmo darīt labu citiem un izvairīties no negatīvām lietām. Dzimšanas dienas parasti netiek svinētas, jo vallietei to nepatīk darīt. Toties katru svētdienu tiekot apmeklēta baznīca, un droši vien sveicēji viņu suminās tur.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar sirdi un dvēseli

Kategorijas