BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ābolu šogad būs gana. Plūmju, ķiršu un ogu – ievērojami mazāk

www.bauskasdzive.lv

2019. gada 15. maijs 07:12

123
Ābolu šogad būs gana. Plūmju, ķiršu un ogu – ievērojami mazāk

Dārzkopju pūles maija pirmajā dekādē pasargāt augļudārzus un ogulājus no sala ne visur devušas cerēto efektu, un augi krietni vien cietuši. Tomēr patiesā sala ietekme augļudārzos būs skaidra pēc 2–3 nedēļām, kad augi dārzā nepārprotami parādīs, cik ogu un augļu aizmetņu būs to zaros, norāda Māris Narvils, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts.

Lai gan atsevišķās vietās nedaudz apsalušas ziedlapiņas, labā ziņa ir tā, ka tieši ābeles cietušas vismazāk, jo to ziedi sala laikā lielākoties bija pumpuru stadijā. Speciālists skaidro – cietušas ir arī bumbieres, taču to nav tik daudz, lai sala ietekme būtu izteikti jūtama, ko gan nevar sacīt par mājas plūmēm, skābajiem un saldajiem ķiršiem, kuri cietuši teju katrā dārzā, jo bija pašā pilnziedā.

Kā saprast, ka ziedi tiešām ir nosaluši? Ja salna bijusi spēcīga, ziedi nobirst ar visiem ziedkātiem. Ja nedaudz vājāka – izsalst tikai drīksna (ziedu vidiņš paliek melns). Ja šādu ietekmi novērojat savā dārzā, tas nozīmē, ka plūmju un ķiršu būs būtiski mazāk. “Sala laikā nozīme bija ne tikai reģionam, bet arī konkrētā dārza vietai. Ne velti pirms dārza ierīkošanas parasti izvērtē vietas piemērotību. Nepiemērotās vietās, kur nav vējlaužu un kur no augstākām vietām saplūst aukstais gaiss, bojājumi ir lielāki,” skaidro M. Narvils.

Daudz lielākam riskam bija pakļauti ogulāji – upenes, jāņogas, ērkšķogas, jo tās atrodas daudz tuvāk augsnes virskārtai, kur salnas bija spēcīgākas nekā pāris metru augstumā. Ja, pieskaroties ogulāju ķekariem, tie pilnībā nobirst, ir skaidrs, ka šogad ogu nebūs nemaz. Savukārt, ja salna ir bijusi vidēji stipra, ziediņi pēc laika izskatās “kā izvārīti”, pēc skata caurspīdīgi. Arī tad ogu nebūs.

Speciālists arī atzīst – lai gan ziedēšana tikko sākusies, cietuši var būt arī krūmmelleņu ziedpumpuri, jo sevišķi tiem augiem, kuru platības atrodas purvos. Līdzīga situācija ir ar dzērvenēm.

Bēdīgi, jo sevišķi Austrumlatvijā, izskatās vīnogulāji. Vīnogas šogad būs daudz lielāks retums, jo cieta kā pumpuri, tā plaukt sākušās lapas. Salnas apbēdināja arī daudzus eksotikas mīļotājus – apsaluši valrieksti, zīdkoki un vēl citi, taču var cerēt, ka tie ataugs no snaudpumpuriem. Kultūras, kuras zied vēlāk, cietušas minimāli.

Eksperts arī aicina nebrīnieties par augu lapām, kurām var būt vērojamas dažāda rakstura deformācijas. Tā ir aukstuma ietekme, un nākamās lapas jau plauks normāli.