Darba un lietus svētītie

2019. gada 14. maijs 00:00

Sējas svētkos Bārbeles Ausekļu dzirnavās godā ceļ retu amatu prasmes.

Vecumnieku novada Bārbeles pagasta Ausekļu dzirnavās sestdien, 11. maijā, uz 10. Sējas svētkiem un kopīgiem lauku darbiem bija aicināti Ulmaņlaiku zemkopības un sadzīves tradīciju cienītāji, seno prasmju zinātāji un interesenti. Bija ieradušies visdažādāko amatu meistari no tuviem un tāliem novadiem.

Mārtiņš Mediņš, dzirnavu un Zemgaļu sētas saimnieks, darbos laukā un mājā iesaistīja un izglītoja gan lielos, gan mazos pasākuma dalībniekus. Dienas darbi ritēja rāmā plūdumā, rimti un uzskatāmi atklājot latviešu zemnieku sētas vēsturiskās vērtības un to, kā Ausekļu dzirnavu muzejam izdodas saglabāt un atklāt seno amatu prasmes.

Ar pozitīvo apgalvojumu
Ir svētki un pasākumi, kas uzplaiksnī un apdziest lielajā pavasara svētku gūzmā, bet ir tādi, kā Ausekļa dzirnavu muzeja izrīkošanas, par kurām neatslābst rūpes un interese. Varbūt tieši tradīcijas noturīgums un pārliecība par gaidāmajām aktivitātēm ļoti mainīgajā vidē piesaista apmeklētājus. Un tad jābūt gana vērīgam, lai pamanītu arī to jauno, ko ik gadu saimnieki ievieš un parāda.

Sējas svētki sākās ar tradicionālo karoga pacelšanu un trim dampja svilpieniem, kas apliecina – «nu viss iet vaļā». Jānis Streičs nenogurstoši bija klāt arī šogad un kopā ar Bārbeles mazpulku vadītāju Voldemāru Barenu mastā uzvilka karogu, skanot kopīgi dziedātajai «Nevis slinkojot un pūstot». J. Streičs, uzrunājot klātesošos, atgādināja par šīs dziesmas vārdu niansēm un kādēļ dziedam «tik pie prāta gaismas kļūstot...», nevis kā oriģinālā – «Nē, pie prāta...», ko izdziedot ir pavisam cita jēga... Viņš uzsvēra arī pozitīvā apgalvojuma nozīmi mūsu dzīvē, ja gribam, lai viss, ko darām, patiešām izdotos.

Dāvinājums no Aknīstes
Gājienam uz pavasara lauku darbiem sakārtoti pagājušā gadsimta 30. gadu darbarīki un senie traktori. Ir arī muzikants Albīns Baļ-čūns ar draugiem, lai pie kartupeļu stādīšanas un sējas solis raitāks un noskaņojums labāks. Taču darba ķēvītei Vālodzei, kam velkama graudu sējmašīna, šoreiz ne viss pa prātam,– tā tramīgāka nekā citkārt. Tāpēc Jānim Mediņam ar palīgu krietni jāpapūlas, lai to savaldītu. Veco traktoru motoru griezīgais skaļums lopiņu biedē.

Svētku skatītāju vidū ir Baumaņu ģimene trijās paaudzēs, jo Viktora Baumaņa traktoriņš DT-20 atceļojis no Aknīstes. Ražots 50. gados, bet nu Ausekļu dzirnavu muzejā atguvis otro elpu. Tāpēc sievai Mētrai Baumanei, meitai Ilonai un mazmeitai Ennai īpašs prieks vērot, kā tas laukā atkal strādā. Ģimene to dāvinājusi muzejam, lai saglabātu tā īpašnieka darba mūža un lauku dzīves vēstures liecinieku.

Kamēr ar zirga sējmašīnu tiek sētas auzas, darbam gatavi roku darbarīki. Kukurūzas sējmašīnīte ienākusi Latvijā reizē ar kukurūzas audzēšanu. Bet zālāju un biešu sējmašīnas izgatavotas Rīgā, fabrikā «Imanta», pagājušā gadsimta 20. gados. Pie darbiem Mārtiņš Mediņš norīko vīrus, jo strādāšanai irdenajā zemē vajag spēku. Ar rokas sētuvi izskatās vieglāk, bet prasmei jābūt lielākai, Stasim Cicenam veicas.

Mūzikas instrumenti un svaigi kults sviests
Kad kartupeļi iestādīti un ar zirga spīļarklu vagas aizartas, var atgriezties dzirnavās, turpināt iepazīt un iztaujāt amatu meistarus un meistares. Dobeles «Amatu mājas» pārstāvji Bārbelē ierodas nu jau vairākus gadus, jo patīk vieta un cilvēki. Irēnas Bergmanes vērpjamais ratiņš darbojas, un saimniece rāda vilnas vērpšanu. Viņai saimniecībā desmit aitas. Adījumiem vilnas pietiek, pārējo nodod pārstrādei ceham.

Ausekļu dzirnavās ieradušies vidzemnieki, pirmo reizi kā tautas muzikantu grupa «Ziemeļmala». Tās vadītājs Valters Reiznieks ir unikāls, jo ir viens no nedaudzajiem mūzikas instrumentu būvētājiem Latvijā. Viņš to dara ar paša izgatavotiem darbgaldiem un restaurē simtgadīgus mūzikas instrumentus. Ja nekas nav glābjams, izgatavo kopijas. Valtera īpašu uzmanību izpelnījušās cītaras, kuras viņš pilnveido un popularizē. Par pasākumu viņš saka: «Patīk vide, bet galvenais – redzama virzība un attīstība. Ļoti cienu cilvēkus, kas prot saglabāt materiālās un garīgās vēstures liecības.»

Dace Žuromska, Mediņu kaimiņiene no Millu mājām, bagāta ar dažādu amatu prasmēm kopš vecvecāku paaudzes. Patīk darboties un pašai ko radīt. Dace dzied Bārbeles folkloras kopā «Tīrums». Rita Drizļenoka un Mirdza Grīnberga svētkos piedalās jau desmit gadus. Viņas gan teic, ka spēka mazāk un lāgā negribas, bet Mārtiņš arvien pierunā. Tikko bija sakults svaiga sviesta pikucis, un paniņu glāze tik sātīga, ka varētu iztikt bez pusdienām. Kas gan būtu šis pasākums bez Ainas Kraučjūnes ceptajām pankūkām! Tikai retais var vienaldzīgi paiet garām.

Daudz interesentu no Lietuvas
Baiba Tērauda, SIA «Pinu» īpašniece no Vecumnieku pagasta, svētkos pirmo reizi piedāvā savu radošo veikumu. Viņa interesentiem stāsta par pītajām šūpolēm un uzsver, ka galvenais mērķis, tās gatavojot, veicināt bērnu aktivitāti un atrašanos svaigā gaisā. Par to īpaši sākusi domāt pēc meitiņas piedzimšanas. Sākumā tik viegli negājis, bet mēģinājusi, un ar laiku amats rokā. Par darinājumu prieks arī radiem, draugiem un citiem interesentiem. Šūpoles ir izturīgas, piemērotas dažādam vecumam.

Antans Gņežinskis, pīto grozu meistars no Biržiem Lietuvā, teic, ka pirmo reizi ir šeit, jo gribējis iepazīt Ausekļu dzirnavas. Arī tāšu meistars Kaspars Zvirbulis no Līgatnes Bārbeles pusē bija pirmoreiz. Viņš ir vienīgais šāds amatnieks Latvijā, jau ar 20 gadu pieredzi. Meistars pats ievāc un apstrādā tāsis tā, lai varētu izgatavot ekoloģiski derīgus mājsaimniecības priekšmetus – cibas, ķocīšus, groziņus –, un piekrišana šīm lietām esot.

Bauskas kurpniekmeistars Ziedonis Putāns neviltoti priecīgs par Sējas svētkiem un tos raksturo īsi: «Viss man šeit patīk– daba, cilvēki, gaisotne.»

Mārtiņš Mediņš ar gandarījumu atzīst: «Sējas svētki izdevušies, šie ir vieni no vislabāk apmeklētajiem pavasara pasākumiem. Bija daudz interesentu no Lietuvas. Latvijā mūs pazīst no Kurzemes līdz Vidzemei. Sastapām arī rīdziniekus. Ik gadu pieaug seno darbu klāsts, cenšamies iesaistīt arvien jaunus amata zinātājus – šogad tāšu meistaru, seno mūzikas instrumentu speciālistu, pīto šūpoļu lietpratēju. Mūsu misija un uzdevums ir atrast un celt gaismā tieši šo reto, seno amatu meistarus. Esam pateicīgi viņiem par atsaucību un ieinteresētību. Dienas otrajā pusē svētku norisei pāragru pārsteigumu mums sarūpēja daba. Tikko apsētais lauks, ganības un dārzi kā svētību saņēma ilgi gaidītu spēcīga lietus valgmi.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Darba un lietus svētītie

Kategorijas