BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gaismas apmirdzētais Jaunsaules dievnams

Aina Ušča

2019. gada 14. maijs 00:00

82
Gaismas apmirdzētais Jaunsaules dievnams

Luterāņi atjauno baznīcas torni, svin Mātes dienu un draudzes mācītāja jubileju.

Jaunsaules evaņģēliski luteriskajā baznīcā 12. maijā Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons iesvētīja dievnama torni, kam ir veikta konservācija.

Pateicības dievkalpojumu vadīja bīskaps, Jaunsaules draudzes mācītājs Jānis Tālums un Bauskas iecirkņa prāvests Rolands Radziņš. Pēc tam draudzes locekļi un ciemiņi mācītāju Tālumu sveica 60. dzimšanas dienā.

Baznīcas augstākais punkts
Hanss Martins Jensens pateicās draudzei, ziedotājiem un meistariem par dievnama torņa konservāciju. Liepājas diecēzes bīskaps Jaunsaules dievnamu apmeklēja pirmo reizi. Viņš sacīja: «Man bija prieks, iebraucot Jaunsaulē, caur koku galotnēm ieraudzīt krustu, kad baznīca un tornis vēl neatklājās skatienam. Mēs neslēpjam to, ka ticam Dievam un Viņu mīlam, tāpēc krusts ir jebkura dievnama augstākais punkts. Lai pasaules gaišums apmirdz šo apkārtni, un lai cilvēki šo gaismu ierauga! Jāņa evaņģēlija 8. nodaļas 12. pantā Jēzus saka: «Es esmu pasaules gaisma; kas seko man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma!»»

Pārdomāti risinājumi
Baznīcas torņa konservācijai nepieciešamo summu veido draudzes ziedojumi un  Valsts kultūrkapitāla fonda un Zemgales plānošanas reģiona projektu konkursos iegūtais finansējums.

Skaidro draudzes pārstāve Līga Jansone: «Torni konservēja re-staurators Juris Pavlovs. Tagad tas kļuvis pavisam drošs – vairs nav jābaidās par krītošo apmetumu. Cenšamies iesaistīties dažādos projektu konkursos. Piedaloties Bauskas novada domes ikgadējā konkursā «Mēs – savam novadam», pirms pāris gadiem pie dievnama fasādes ierīkojām metāla pandusu – slīpu piebrauktuvi, lai atvieglotu piekļuvi mammām ar bērnu ratiņiem, vecākiem cilvēkiem un invalīdiem ratiņkrēslā. Šī projekta līdzfinansējumu nodrošināja draudze. Dievnamā ir jauni soli, kas izgatavoti pēc vēsturiskās fotogrāfijās redzamajiem paraugiem. Soli ir mana dzīvesbiedra, Jaunsaules draudzes priekšnieka Jāņa Jansona, privāts ziedojums. Vēl divus solus baznīcai ziedoja mecenāts Zigmārs Liparts, bet pārējie atvesti no tuvējā Jaunsaules katoļu dievnama, kur pašlaik turpinās remonts.»

Pašu spēkiem draudze atjaunojusi grīdas betona segumu, izremontējusi sakristeju. Tajā bērni izveidojuši tematisku sienas gleznojumu.

Restaurēta altārglezna
Jaunsaules dievnams izskatās gādīgu roku apmīļots. Lakoniskajam interjeram lietpratīgi piešķirta estētiska pievilcība, tāpēc netraucē fakts, ka līdz remonta pilnīgai pabeigšanai būs vajadzīgs daudz laika un līdzekļu. Vēl būdama Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas restaurācijas apakšnozares bakalaura programmas studente, Līga Jansone restaurēja veco Jaunsaules dievnama altārgleznu «Kristus apskaidrošanās», ko nezināms autors radījis 19. gadsimta pirmajā pusē. Līdz 2009. gadam sarullētais audekls glabājās Rundāles pils muzeja krājumā.

Restaurēto altārgleznu Jaunsaules baznīcā 2014. gadā iesvētīja Liepājas diecēzes bijušais bīskaps Pāvils Brūvers. Tikmēr Līga Jansone ir kļuvusi par Latvijā pazīstamu jaunās paaudzes restauratori, piedalījusies Lestenes baznīcas iekārtas un citu nozīmīgu objektu atjaunošanā.

Līga un Jānis Jansoni Jaunsaules draudzē nesavtīgi kalpo 15 gadu. Līga un Evita Baltiņa vada svētdienas skolu, kurā ir 30 bērnu no Jaunsaules, Vecsaules, Bauskas, Ceraukstes. Stāsta Līga: «Mēs sadarbojamies ar Bauskas Svētā Gara luterāņu draudzi. Reizi mēnesī, kad Jaunsaulē notiek svētdienas skolas nodarbības, viņi laipni piedāvā savu mikroautobusu. Jānis un es no rīta atvedam bērnus no malu malām, bet pēcpusdienā nogādājam mājās. Skoliņa ir ļoti iecienīta, tajā valda ģimeniska, mierpilna gaisotne.»

Stiprina ekumeniskās saiknes
Mācītājs Jānis Tālums atklāj, ka Jaunsaules luterāņu draudzē ir 30 locekļu, jo ciems ir ļoti mazs. Draudzē ir palikuši tie, kuriem mīļa šī vieta un baznīca. Labāk, lai ir maza un darbīga, nevis liela, bet rutīnā ieslīgusi draudze, spriež garīdznieks.

J. Tālums uzsver: «Mēs esam ekumeniski noskaņoti un draudzējamies arī ar katoļiem. Jaunsaules baznīcā garīgās aktivitātes ir vadījuši katoļu teologs Andris Priede, priesteris Arnis Vizbelis, paulīniešu tēvs Jānis. Evaņģēliski luteriskajā baznīcā kalpoju kopš 1995. gada. Sāku Vecsaules baznīcā, bet drīz vien pēc Jaunsaules draudzes aicinājuma te kļuvu par mācītāju. Neilgi esmu kalpojis arī Valles luterāņu draudzē. Mana pastāvīgā dzīvesvieta ir Sesavā. Kalpoju arī Lielvircavas un Bērzes draudzē, bet ar jaunsauliešiem mani vieno kopīga darba, lūgšanu, priecīgu un skumju notikumu ilgi gadi.»  

Pateicas mācītājam
Dievkalpojums svētdien bija sirsnīgs un mīlestības piepildīts. Vecsaules pagasta senioru sieviešu ansamblis «Uguntiņa» Jaunsaules draudzes mūziķes Antras Balgalves vadībā bija sagatavojis svētku pro-grammu, ko veidoja garīgas un laicīgas dziesmas. Stāsta Antra Balgalve: «Ansamblī dzied Sarmīte Veldre, Biruta Ilsberga, Velta Vorkale, Janīna Gaile, Jekaterina Antanaite, Raisa Kaširska un Inga Gulbe. 12. maijs  mūsu dievnamā ir trīskārši svētki, jo svinam arī Mātes dienu. Repertuārā iekļāvām dziesmas, kas dalībniecēm patīk, tādēļ dziedājums ir izjusts un pilnskanīgs.»

Mācītāju Jāni Tālumu jubilejā sveica arī Vecsaules pamatskolas pārstāves Lilija Bula un Agra Ķēniņa, Valles luterāņu baznīcas draudzes padomes locekles Zeltīte Raubiška un Diāna Ruģele, kā arī daudzi jaunsaulieši un citi viesi.
 
Jāni Tālumu raksturo Agra Kēniņa: «Iedvesmojoša personība, ļoti sirsnīgs cilvēks ar atvērtu sirdi. Viņš allaž piedalās Vecsaules pamatskolas izlaidumos, jaunā mācību gada sākuma svinībās, svētbrīžos un citos publiskos pasākumos. Jānis Tālums gluži kā gādīgs tēvs smalkjūtīgi seko savu kristāmo un laulāto gaitām. Viņš ļoti labi pazīst cilvēkus, ir atklāts, sirsnīgs un dzīvespriecīgs.»


UZZIŅAI

Jaunsaules luterāņu baznīcai kopš 2009. gada ir piešķirts vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss (Valsts aizsardzības Nr. 8701).

Ēkai ir pilnībā saglabājies autentiskais apjoms, fasāžu arhitektoniskā kompozīcija, oriģinālās konstrukcijas un fasāžu apdares detaļas. Daļēji saglabājies arī interjers.

Objekts ir nozīmīgs sakrālās arhitektūras paraugs un kultūrainavas elements, augstvērtīgs ampīra stila arhitektūras piemērs.

Avots: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.