Māka saskatīt to, ko citi nesaredz

2019. gada 10. maijs 00:00

510

Aizraušanās. Zorģeniece Dzintra Pastare un viņas vaļasprieki.

Iecavas novada iedzīvotāja Dzintra Pastare ir ne tikai mākslas mīļotāja, viņa kopā ar vīru Jāni aptuveni trīsdesmit gadus arī vada paši savu uzņēmumu – kempingu «Labirinti». Kur agrāk bijušas gurķu dobes un siltumnīca tomātiem, tagad pieejamas atrakcijas un apmešanās vieta ceļotājiem.

Kempinga izveide
Iecavas novada Zorģu atpūtas vietas izveidē un attīstībā piedalījās ne tikai Dzintra un Jānis, bet arī viņu bērni – Andris, Aivars, Reinis, Laura un Līga. Diplomētā daiļdārzniece Dzintra pati plānojusi teritoriju. «Man patīk viss dabiskais, negribas neko pārskaistināt ar krāšņiem, spilgtiem aksesuāriem, jo cilvēkiem nepatīk, un viņi nogurst no pārāk lielas uzbāzības. Tāpēc arī savu vidi taisām vienkāršu, skaistu un sakoptu,» stāsta Pastaru mājas saimniece.

Dzintras brīvā laika aizraušanās ir gleznošana. Mākslinieces talantu atklājusi jau vidusskolas gados. Tolaik vairāk zīmējusi portretus, bet nepiepildītais sapnis par mākslu izgaisis, jo netika mācīties poligrāfijas mākslas vidusskolā. Pirms pieciem gadiem uz Zorģiem uzaicinājuši profesionāli Dagniju Lauvu un vēlējušies, lai viņa arī zorģeniekiem iemāca gleznot ar eļļas krāsām. «Tas ir tas, kas man dikti patīk. Ja tu vēlies skaisti gleznot, ir ļoti daudz jāvēro, un, iespējams, tā arī ir mana priekšrocība – es daudz ko cītīgi vēroju. Ir jāizprot arī krāsu daudzveidība, piemēram, gribu uzgleznot koku. Nav tikai tā – uzzīmēšu stumbru, zarus, lapas klāt, un viss būs gatavs. Ja tiešām vēlies uzgleznot koku tādu, kāds tas ir, daudz jāvēro, jāskatās proporcijas, jābūt krāsu izjūtai. Tur nav tikai viena krāsa, piemēram, redzams, ka ķērpis ir brūngans, pat mazliet violets, ietilpst arī tumši pelēkā krāsa un citas. Arī debesis nav tikai zilas, tām ir baltumi un saules atspīdumi,» procesu un izjūtas apraksta Dzintra.

Labs paņēmiens – ar delnu
Piecpadsmit labākās gleznas vēl īsu brīdi apskatāmas Zorģu bibliotēkā. Mājās glabājas aptuveni vēl desmit darbi. Visgrūtāk esot bijis attēlot saullēktu, visilgākais darbs tapis astoņu stundu laikā, bet pašai māksliniecei vismīļākās ir pašas veidotās magnolijas. Viņas šedevrs esot plūmes – izdevušās dzīvas un apetīti rosinošas. «Domāju, kaut kad atkal pieķeršos portretiem. Sabijos kļūt par mākslinieci arī pēc tam, kad redzēju gleznotāja Ausekļa Baušķenieka darbus. Iegāju viņa darbnīcā, paskatījos, kas viņam uz sienām, un nodomāju, ka nekad mūžā pati kaut ko tādu nespētu uzmeistarot, bet, ja būtu gājusi to mācīties, tad droši vien varētu,» stāsta Dzintra.

Uzņēmēja atzīst, ka, dzīvojot lauku mājā un strādājot kempingā, laika sev atliek ļoti maz, jo nākas domāt biežāk par citiem. Arī savulaik audzinot bērnus, uzmanība tika veltīta lielākoties viņiem. Tāpēc paralēli aktīvajai dzīvei gleznot vairāk sanāk tikai ziemā. Kad esi kaut kur iekšā, lietā, kas tev patīk, aizmirsti par visu pārējo, kas apkārt notiek, atzīst «Labirintu» saimniece. Gleznot iemācījusies ne tikai ar otām, bet arī ar pirkstiem. Izrādās, labākais gleznošanas paņēmiens fonam ir delna. Zorģeniece iedvesmojas no citiem māksliniekiem. Mīļākā ir latviešu gleznotāja Maija Tabaka.

Bieži ceļo
Vēl viena liela aizraušanās Dzintrai ir ceļošana kopā ar vīru. Būts daudzās vietās, spilgtāk atmiņā palikusi Itālija, Kipra, Antālija, Turcija, ļoti piesaistījusi Barselona. Pēdējie izbraucieni bijuši uz Poliju un Čehiju. Pastaru saimniekiem ir tradīcija divas reizes gadā ar prāmi aizbraukt uz Stokholmu. Tur ir bezmaksas muzeji, uz kuriem var aiziet, piesaista dabasskati.

Vēl kāda no ierastajām tradī-cijām – katrā valstī noteikti tiek apmeklēts botāniskais dārzs. Ikviena zeme atšķiras ar kaut ko savu, un no katras var kaut ko paņemt. Māksliniecei pie sirds Vācijas sakārtotība, viņa atzinīgi vērtē zviedru veselīgo un sportisko vidi, viņi arī īpaši domājot par bērnu nākotni. «Mūsu izglītības sistēmā daudzas lietas ir nepārdomātas. Uzskatu, ka valsts būtu jāattīsta caur izglītības sistēmu, bet ļoti žēl, ka pie mums to nevar iekustināt. Ja skolotājam ir talants uz pedagoģiju, bet ir maza alga, tad ko var gribēt?» uzskata daiļdārzniece.

Runājot par vaļaspriekiem, tie ir arī dārza darbi. Pie Zorģu bibliotēkas palīdzējusi daudz ko iekopt. Pašai dārzā bagātīgs augu klājiens. «Citi saka, ka roze ir puķu karaliene. Es speciāli ilgstoši rozes nestādīju savā dārzā, jo eksistē arī citi ziedi. Esmu tāda, kurai nepatīk sekot aktuālākajām tendencēm. Katrai puķei piemīt skaistums, turklāt rozes ir tik ērkšķainas. Brīnišķīgas ir hiacintes, priecē ziedošie krūmi, tulpes, magnolijas. Esmu šo to no sava dārza safotografējusi, lai ziemā no šiem attēliem izveidotu gleznu.»

Koris un mākslas raidījumi
Vēl Dzintra Pastare dzied jauktajā korī «Iecava», skatās mākslas raidījumus un interesējas par filozofiskām lietām. Ziemā māksliniece izglīto sevi dažādās jomās – kladē izraksta domugraudus, gudrības, fiksē atziņas, citātus, lai pēc tam varētu pārlapot un palasīt interesantas lietas. Kad nepieciešams smelties enerģiju, Dzintra labprāt dodas uz mežu sēņot, ogot vai vākt ārstniecības augus. Pusaudžu gados kolekcionējusi akmeņus. To bijis ap divdesmit, un katram izdomājusi nosaukumu. Tagad ikdiena lielākoties paiet darbā ar tūristiem, jo maijs parasti ir visaizpildītākais.

Dzintras un pārējo Zorģu gleznotāju darbus varēs skatīt izstādē Iecavas kultūras namā, sākot ar nākamo nedēļu, piemetina Zorģu bibliotēkas vadītāja Aina Ezergaile: «Dzintra ir ļoti precīza un punktuāla, ļoti jauka un izpalīdzīga. Viņa māk saskatīt to, ko citi nesaredz. Radoša personība.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Māka saskatīt to, ko citi nesaredz

Kategorijas