Saules peldes ar mēru

2019. gada 10. maijs 00:00

Dermatologi iesaka uzraudzīt savas dzimumzīmes.

Pavasaris ir īstais laiks ādas veselības pārbaudei. Ik gadu 11. maijā tiek atzīmēta Eiropas Melanomas jeb ādas audzēju diena, lai pievērstu uzmanību un veicinātu iedzīvotāju informētību par ādas vēzi un tā dia-gnostiku, ārstēšanu un profilaksi. Bauskas poliklīnikā īpaša Melanomas diena tika sarīkota 29. aprīlī. Tās laikā no izmeklētajiem 24 pacientiem vienā gadījumā tika diagnosticēts ļaundabīgs ādas audzējs – bazalioma.

Pirmo reizi pie ādas ārsta
Kopējie ādas vēža pieaugošie rādītāji valstī veicina īpašu modrību, atzīst SIA «Bauskas slimnīca» ārste-rezidente dermatoloģijā Antra Bušmane. Viņa atklāja, ka daļa pacientu, kuri aprīļa beigās organizētās akcijas laikā bija atnākuši uz Bauskas poliklīniku, ne reizi mūžā nebija apmeklējuši dermatologu. No vairāk nekā divdesmit personām tikai viens bijis vīrietis, bet pārējās daiļā dzimuma pārstāves, kurām rūpējis savu dzimumzīmju izskats. Arī kungs pie mediķes nav devies aiz laba prāta, bet ieradies kundzes pavadībā. Pacientu aptaujā atklājās, ka tikai retais lieto saules aizsargkrēmus, aizbildinoties, ka lieki tēriņi, nepatika pret konsistenci, neticība, ka līdzeklis var arī pasargāt. Pārsvarā iedzīvotājus uztraucis kāds viens konkrēts ādas veidojums – lielāka izmēra, tumšākas krāsas traucējoša dzimumzīme.

«Lielākoties tie bija iedzimti nēvusi, kas pagaidām ļaunumu nevēstīja. Taču sirdsmieram rosināju, lai pēc katras sauļošanās sezonas sākuma un beigām tos novēro, un vismaz reizi gadā profilaktiskos nolūkos ieteicu arī dermatologa kontroli,» stāsta Antra Bušmane. Padziļinātu apskati pacientiem viņa veica ar dermatoskopu – mazu rokā turamu aparātu, kas dzimumzīmi ne tikai divdesmit reizes palielina, bet ar speciālu apgaismošanu ļauj ārstam saskatīt to, kas notiek ādas dziļākajos slāņos.

Papildu izmeklējumi
Visas dzimumzīmes, ko pēta ar dermatoskopu, mediķi nosacīti iedalot trijās grupās. Zaļā – absolūti nekaitīgas dzimumzīmes, kas traucē vien no estētiskā viedokļa. Par tām cilvēks pats izlemj, vai no tām atbrīvoties vai ne. Dzeltenā – dzimumzīmes, kas tūlīt nav jālikvidē, bet regulāri jānovēro (pirmā kontrole parasti ir pēc trim mēnešiem, nākamā pēc pusgada un tad vienreiz gadā) un jāsargā no pastiprinātas saules iedarbības. Sarkanā. Kad tapis skaidrs, ka dzimumzīmē notikušas ļaundabīgas izmaiņas, tā ar steigu jālikvidē.

Nereti ir arī tādas dzimumzīmes, kas atrodas uz robežas. Ja ir starp zaļo un dzelteno, tās vienkārši jāuzmana. Taču, ja dzimumzīme ir uz robežas starp dzelteno un sarkano, tad vairs nav, ko domāt, – jāgriežot laukā.

Papildus dermatoskopijai ir arī citi izmeklējumi, kā piemēru Antra Bušmane min ķermeņa kartes veidošanu. Šis pakalpojums gan Bauskā nav pieejams, bet varot meklēt galvaspilsētas lielākajās ārstniecības iestādēs. Lai izveidotu konkrētā cilvēka ādas veidojumu karti, pēc noteiktas shēmas fotografējot visu ķermeni, iegūtos attēlus ievadot datorā, un informāciju saglabā. Nākamajā apmeklējumā tos ar speciālu programmu varot salīdzināt ar jaunākajiem datiem – datorprogramma fiksē gan radušās izmaiņas jau esošajās dzimumzīmēs, gan parāda dzimumzīmes, kuras veidojušās no jauna. Mainīgās un aizdomīgās dzimumzīmes pēcāk var izpētīt sīkāk ar dermatoskopu. Šādi iespējams izslēgt cilvēcisko faktoru, ka ārsts kaut ko var nepamanīt apskatē, skaidro Antra Bušmane.

Bez saules nevar
Baušķeniece Velta atzīst, ka ziemas mēneši bijuši gana drūmi un saules vannas jau agrā pavasarī esot īsta debesu velte. «Gaisma, saule – tā tik tiešām pamatīgi uzlādē. Vasaras mūsu platuma grādos ir tik īsas, un gribas izbaudīt šo laiku pilnībā. Kādu laiku padzīvoju Īrijā, un tās zemes klimats man bija nepieņemami nospiedošs, apkārt tik daudz drūmu, depresīvu ļaužu. Tāpēc domāju, ka saulei ir izšķiroša loma mūsu dzīvē. Kad biju maza, droši dzīvojos saulē, tolaik ne mana mamma, ne arī vecmamma neko ne man, ne arī sev virsū nezieķēja. Tagad cilvēki sabaidīti un citi no saules baidās kā no uguns. Taču nedomāju, ka tas ir pareizi. Arī izdaudzinātais ārsts Danilāns apgalvo, ka saules peldes ir vēlamas,» stāsta Velta un piebilst, ka viņa cenšas visā mērenību ievērot.

«Kā speķis uz pannas jau necepos, bet uz zeltainu iedegumu gan esmu kāra. Tās tauku krokas baltā krāsā pavisam nepievilcīgas, tomēr brūnais tonis tās vizuāli nogludina,» pārdomās dalās uz dzimumzīmju apskati atnākusī Velta. Viņa priecājas, ka šāds pakalpojums ir pieejams tepat blakus mājām, nav jāizbrīvē laiks, lai dotos uz Rīgu. Velta nākusi uz poliklīniku, jo uztraucis viens veidojums uz sejas, kas negribot nekādi dzīt, visu laiku sulojot.

Epidēmijas sākumstadija
A.Bušmane nenoliedz, ka siltumā un gaismā uzlabojas organisma vispārējā pašsajūta. Neapšaubāmi saule veicinot D vitamīna veidošanos organismā, un D vitamīns nodrošinot normālu skeleta attīstību, regulē kalcija un fosfora maiņu, kā arī tas ir nepieciešams imūnās sistēmas stiprināšanai. Lai uzturētu augstu D vitamīna līmeni organismā, vasaras mēnešos pietiekot ar 5 – 15 minūšu ilgu sejas un roku pakļaušanu saules pieskārienam 2 – 3 reizes nedēļā.

Tomēr pārmērīga sauļošanās neesot veselīga. Ultravioletais starojums (UV) bojā ādas šūnu DNS, veidojot ģenētiskas mutācijas, kas var izraisīt ādas vēzi. Pasaules Veselības organizācija ir apstiprinājusi, ka UV ir cilvēka kancerogēns, UV starojumu uzskata par galveno iemeslu ādas vēža attīstībā. Melanoma ir ļaundabīgākais ādas audzējs no visiem ādas audzēju veidiem. Latvijā ik gadus tiek diagnosticēti vairāk nekā 200 jauni melanomas gadījumi, un katru gadu no tās mirst vidēji 80 – 90 cilvēku.

Sertificēts dermatologs, Eiropas Dermatovenerologu akadēmijas biedrs Raimonds Karls uzskata, ka atrodamies ādas vēža epidēmijas sākumā. Nereti melanoma esot iepriekšējā dzīvesveida sekas, jo cilvēki vieglprātīgi, bez aizsargkrēmiem, daudz uzturējušies saulē, piedzīvojuši neskaitāmus ādas apdegumus vai bieži apmeklējuši solāriju. Raimonds Karls sacīja, ka Latvijā visbiežāk prevalē tieši tās melanomas formas, kas saistītas ar ādas apdegumiem, – tiem, kas gūti bērnībā, pusaudžu vecumā.

Dermatologs skaidro, ka melanoma visbiežāk attīstās tieši uz tām ķermeņa daļām, kas vairāk pakļautas saules stariem un tātad UV starojuma kaitīgajai iedarbībai. Bieži melanoma tiek diagnosticēta uz sejas, ausīm, kakla, turklāt sievietēm nereti arī uz dekoltē zonas, piebilda ārsts.

Aizdomīgu jāpārbauda
R. Karls iesaka nekavēties ar vizīti pie ārsta, ja uz ādas tiek pamanīts jauns veidojums, kas pēc formas, krāsas vai kā citādi atšķiras no citiem ādas veidojumiem. «Ja tiek manīts iepriekš nebijis jocīgs veidojums, ieteicams atnākt uz pārbaudi. Un noteikti nevajag gaidīt brīdi, kad šis veidojums sāk asiņot vai no tā sāk atdalīties ādas daļiņas, – šādi simptomi var signalizēt jau par ielaistiem gadījumiem, tā teikt, var būt par vēlu,» uzsvēra R. Karls.

Viņš norādīja uz aplamu pieņēmumu sabiedrībā, kurā iedegusi āda tiek uzskatīta par skaistu, veselīgu. Pēc dermatologa domām, jākliedē mīts, ka iedegums saistās ar veselīgu dzīvesveidu. «Iedegums nozīmē to, ka āda bijusi pakļauta UV starojumam, tā ir pazīme, ka āda no šī starojuma ir cietusi, iekaisusi. To pašu nodara arī solārijs, un tas ir pierādīts pētījumos, kuros secināts, ka ar melanomu daudz biežāk sasirgst tie, kas solāriju apmeklējuši vismaz vienreiz, pretstatā tiem, kas solārijā nekad nav sauļojušies,» sacīja R. Karls.

Ārsts aicina atcerēties, ka āda saules stariem netiek pakļauta tikai tad, kas speciāli dodamies zvilnēt un sauļoties pludmalē, jo UV starojums nodara kaitējumu arī tajās reizēs, kad saulainā laikā cilvēki nodarbojas ar aktīvo atpūtu, tostarp spēlē volejbolu, sērfo, kaito un citādi atpūšas.

Visvairāk no saules stariem vajadzētu uzmanīties cilvēkiem ar izteikti gaišu ādu, vasarraibumiem, lielu dažādu ādas veidojumu skaitu, kā arī uzmanīgiem vajadzētu būt tiem, kuru tuviem radiniekiem ir bijis diagnosticēts ādas vēzis, uzsver dermatologs.

Dermatologi iesaka

Izvairīties no uzturēšanās saulē no plkst. 11 līdz 15 dienā.

Īpaša piesardzība jāievēro, uzturoties sniega tuvumā, pie ūdens un smiltīs, jo tie atstaro UV starus.

Jālieto aizsarglīdzekļi, piemēram, krēms, losjons, izsmidzināms aizsarglīdzeklis, sākot no SPF15 pieaugušajiem un vismaz SPF30 bērniem. Līdzeklis jāuzklāj uz ādas pusstundu pirms iziešanas saulē, uzklāšana jāatkārto ik pēc 2 – 3 stundām.

Jāizvēlas piemērots apģērbs, ieteicams viegls, dabiska materiāla apģērbs, jāvelk cepures un saulesbrilles, jo saule ietekmē ne tikai ādu, bet arī galvas matus un redzi.

Īpaši piesardzības pasākumi jāievēro cilvēkiem, kam ir daudz dzimumzīmju, kā arī pirms sauļošanās ieteicams konsultēties ar ārstu.

Sauļoties nav ieteicams grūtniecēm un cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Saules peldes ar mēru

Kategorijas