BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar pozitīvu skatu uz dzīvi

Indra Vētra

2019. gada 10. maijs 00:00

1128
Ar pozitīvu skatu uz dzīvi

50 gadu jubileju svin Aija Vilde Vecumniekos.

Pirmdien, 6. maijā, Vecumnieku iedzīvotāja Aija Vilde svinēja 50 gadu jubileju. «Laba, mīļa, gādīga, protams, cilvēks ar savu raksturu. Māk uzstāt uz savu taisnību, bet kopumā ir labi,» sievu raksturo vīrs Valērijs.

Vairāk nekā 30 gadu grāmatvedībā
Augusi Vecumnieku novada Valles pagastā, tomēr gandrīz visa bērnība pavadīta Vecumniekos, kur dzīvo joprojām. Mamma strādājusi dzelzsbetona rūpnīcā, tēvs – Valles kolhozā par traktoristu. Jaunākā māsa Iveta strādā veikalā un dzīvo tajā pašā ciemā, kur Aija. Bērnību jubilāre atminas kā brīnišķīgu laiku: «Pa vasaru parasti dzīvojos pie tēta krustmātes Mežmuižā. Onkulis brauca zvejot un vienmēr mums veda  lielās līdakas, bet man pašai gan nebija intereses par makšķerēšanu. Man nebūtu pacietības sēdēt uz vietas un gaidīt, kad uzķersies kāda zivtele.»

Mācījusies Vecumnieku vidusskolā, 1984. gadā pabeigusi astoto klasi un pēcāk devusies izglītoties uz Jēkabpils tehnikumu par grāmatvedi. «Man bija vecākas draudzenes, kas jau tur mācījās. Viņas teica, ka kopā būs jautrāk, un es aizgāju uz turieni, jo pati īsti nezināju, ko vēlos darīt. Sākumā bija iecere kļūt par krievu valodas skolotāju vai medmāsu, bet domas kaut kā paputēja. Ja godīgi, kad piedāvāja, nevēlējos iet mācīties par grāmatvedi, jo nevarēju īsti saprast, ko šajā profesijā dara un kas tas ir. Matemātika nebija mana stiprā puse, bet ar laiku visu apguvu, un man iepatikās. Esmu apmierināta ar to, kur tagad atrodos. Man viss nepieciešamais jau ir,» stāsta Aija.

Jubilāre par grāmatvedi strādā kopš 1987. gada. Darba gaitas sākusi Vecumnieku dzelzsbetona rūpnīcā, taču pēc laiciņa devusies bērna kopšanas atvaļinājumā. Rūpnīca pa to laiku likvidēta. Pēc tam darba gaitas aizvedušas uz mežniecību, strādājusi arī Baldones bērnu aprūpes centrā, bet nu jau kādu laiku ir grāmatvede Baldones novada domē.

Audzē puķes un dārzeņus

«Jau 18 gadu mums ar vīru ir hobijs – audzējam un pārdodam ziedus un dārzeņus. Valērijs sēj, piķē un stāda, bet es izaudzēto pārdodu. No pavasara līdz rudenim brīva laika mums abiem ir ļoti maz, jo visu darām divatā. Šad tad palīdz meita, bet tagad viņai vairāk jārūpējas par bērniņu, auklē piecus mēnešus vecu mazuli. Audzējam atraitnītes, petūnijas un samtenes. Man vismīļākās puķes ir gerberas. Izaudzēto pārdodam Vecumnieku tirgū, dažādos gadatirgos. Kad sākas gurķi, tomāti, ķiploki un sīpoli, braucam uz naktstirgu. Mana dzīve ražas sezonā ir kā vāverei ritenī, bet pie tā jau pierasts,» teic Vecumnieku iedzīvotāja.

Abi ar vīru iepazinušies pirms 29 gadiem, kad strādājuši dzelzsbetona rūpnīcā.

Kad atliek laiks, Aijai vaļasprieks ir riteņbraukšana. Tālu no mājām jubilārei nepatīkot ceļot, bijusi Vācijā un Polijā. No Latvijas pilsētām visskaistākās esot Kuldīga un Ventspils, taču Latgale vēl neesot īsti iepazīta. Kopā ar vīru abi devušies arī uz Lielbritāniju apciemot Valērija dēlu no pirmās laulības. «Ziemā vislabāk patīk atpūsties mājās un skatīties kādu televīzijas pārraidi, pēc darba bieži vien nav arī iedvesmas kaut ko darīt. Savu dzīvi vērtēju pozitīvi. Ne par ko nesūdzos, pagātni tāpat nevar mainīt. Galvenais, lai ir laba veselība!» teic Aija.