Saviļņo vietējo ļaužu lepnums par Latviju

KASPARS KALĒJS, Bauskas Valsts ģimnāzijas audzēknis

2019. gada 10. maijs 00:00

794

Saviļņo vietējo ļaužu lepnums par Latviju

Vāciete Fiona Talmacka iejutusies Bauskā – skolojas, spēlē vijoli, apmeklē jāšanas nodarbības.

Kopš pagājušā gada septembra vācu meitene Fiona Talmacka (Talmatzky) par savām mājām sauc Bausku. Viņa ieradusies Latvijā apmaiņas programmā un mācās Bauskas Valsts ģimnāzijas 11.a klasē. Fiona ļoti labi ir apguvusi latviešu valodu, tāpēc es ar savu skolasbiedri sarunājos latviešu valodā.

Sāncensības gars
Fiona no Vācijas galvaspilsētas Berlīnes Latvijā ieradās pirms astoņiem mēnešiem. Šajā laikā iepazīti vietējie iedzīvotāji un redzēti dažādi brīnumi. Meitene atzīst: «Protams, cilvēki te ir daudz citādāki nekā Vācijā, taču visi ir ļoti jauki. Man patīk šejienes ļaudis.» Viņa secina, ka Latvijas iedzīvotāji ir diezgan tieši un savā starpā pārāk daudz sacenšas. «Latvieši ir klusi, nav tik emocionāli kā vācieši. Ja nepieciešama palīdzība, te pašam jāiet to lūgt. Vācijas iedzīvotāji, manuprāt, ir atvērtāki – paši piedāvā palīdzību,» vērtē Fiona.

Jauniete atklāj, ka skolā par Latviju viņai nekas neesot mācīts. Pirms ierašanās par šo zemi zinājusi ļoti maz, iespējams, tāpēc, ka Latvija ir krietni mazāka par Vāciju. Apgūstot skolā mūzikas vēsturi un papildus mācoties Bauskas mūzikas skolā, Fiona ievērojusi, ka Latvijas cilvēkiem ļoti patīk dziedāt.

Mācās valodu
Piesakoties Eiropas jauniešu apmaiņas projektam, viens no meitenes galvenajiem mērķiem bijis iemācīties latviešu valodu. «Par Latviju biju dzirdējusi maz un gribēju uzzināt ko vairāk,» pauž ģimnāziste.

Sākumā Fionai šķitis, ka mācīties latviešu valodā būs viegli, taču drīz vien sapratusi, ka šīs valsts valoda ir sarežģīta. To viņa apgūst, lasot grāmatas un mācoties. Reizi nedēļā Fionai esot papildu latviešu valodas nodarbība. Berlīniete atklāj, ka latviešu valodu un literatūru viņai ir grūtāk saprast nekā fiziku, matemātiku, politiku un tiesības.

Sākumā meitene latviski pratusi pateikt aptuveni simt vārdus, taču, pateicoties milzīgajai vēlmei apgūt valodu, vārdu krājums kļuvis daudz plašāks. Fiona uzskata, ka latviešu valodā ir ļoti daudz likumu, taču, ja tie apgūti, ir vieglāk komunicēt.

Citādāk nekā Vācijas skolā
Bauskā viņai ļoti patīk vācu valodas nodarbības, esot interesanti ārzemēs mācīties dzimto valodu. «Man ir paveicies ar klasesbiedriem, kas bija sagatavojušies manai atbraukšanai un arī tagad daudz palīdz. Latvijā esmu ieguvusi jaunus draugus,» secina skolniece. Tagad ar klasesbiedriem viņa sarunājas latviešu valodā, taču sākumā komunicējuši angļu valodā.

Fionas tagadējā klasē mācās 24 jaunieši, Vācijā bijis vairāk skolēnu – 32. Meitene atzīst, ka Bauskas Valsts ģimnāzija ir brīnišķīga. Vācijā neesot tādu mācību priekšmetu kā ekonomika, politika un tiesības, literatūru tur mācot reizē ar valodu. Dzimtajā zemē viņai neesot bijusi iespēja sporta stundās apmeklēt peldbaseinu. Mājasdarbu Latvijā gan esot vairāk nekā Vācijā, taču arī tur dažas skolotājas mēdzot uzdot diezgan apjomīgus darbus.

«Vācijā ir vairāk stundu, bet mazāks mācību priekšmetu piedāvājums. Nodarbības manā dzimtenē ir garākas, tās ilgst 45 minūtes, Latvijā – tikai 40 minūtes,» stāsta skolniece. Starpbrīžu garums Vācijas izglītības iestādēs esot atkarīgs no katras skolas stundu grafika. Parasti starpbrīži ilgstot piecas minūtes, pusdienu pārtraukumi – 20 un 30 minūtes.

Fiona ievērojusi, ka Bauskas Valsts ģimnāzijā ir daudz pasākumu. Jaunietei ļoti patīkot koncertlekcijas ārpus skolas.

Vācijā skolēni, kas beiguši 10. klasi, ļoti bieži iesaistoties dažādās apmaiņas programmās, lai iepazītu citas valstis un kultūras. «Uzzināju par organizāciju «Youth for Understanding» («Jaunatne izpratnei») un ar tās gādību tiku uz Latviju,» atklāj vāciete.

Astoņu mēnešu laikā Fiona ne reizi nav bijusi dzimtenē. Svētkos bijusi iespēja aizbraukt uz mājām, taču meitene to nav darījusi, jo apzinās, ka būtu emocionāli grūti atkal uz laiku šķirties no tuviniekiem. Viņa palikusi Latvijā un svinējusi šīs zemes svētkus. «Ģimene mani nav apciemojusi nevienu reizi, jo, manuprāt, mums būtu ļoti grūti atvadīties. Ar savējiem sazinos, izmantojot mobilo telefonu,» atklāj skolniece.

Svin svētkus un dzied himnu
Vācijas meitene bijusi dažādās Bauskas vietās. Īpaši jauki esot dabas parkā pie upes, uz kurieni Fiona laiku pa laikam mēdzot aizstaigāt. «Rudenī tur bija tik daudz skaistu krāsu, bet nepaguvu šo krāšņumu iemūžināt,» bēdājas skolniece.

Ja ir silti, jaunietei patīk sēdēt Rātslaukumā un vērot pilsētā notiekošo. Bauska, pēc viņas domām, ir ļoti skaista pilsēta ar daudzām jaukām apskates vietām.

Kopā ar latviešiem Fiona Bauskā svinējusi Ziemassvētkus un Jauno gadu, Latvijas simtgadē Rīgā dziedājusi valsts himnu. 11. novembra krastmalā valsts jubilejā viņa jutusi milzīgu tautas spēku. «Lieldienas svinēju Latvijā, biju baznīcā. Pēc tam kopā ar Vācijas draudzeni devos uz Vimbu svētkiem Bauskā, klausījāmies mūziku un atpūtāmies. Svētki bija brīnišķīgi,» vērtē vāciete.

Mūzikas un mākslas skolā
«Bauskas Dzīvei» meitene atklāj, ka mācās arī Bauskas mūzikas un mākslas skolā – spēlē vijoli, dzied korī un ansamblī. Mūzikas stundas viņa vienmēr ļoti gaidot un ar sajūsmu Mūzikas skolas gaitenī klausoties dažādu skaņdarbu un mūzikas instrumentu spēli.

Meiteni saista Latvijas vēsture. Viņa uzskata, ka mūsu mazās valstiņas iedzīvotāji kopā dara ļoti daudz labu darbu. Fiona secina, ka latviešiem ļoti svarīga ir laimes izjūta.

«Mani saviļņo vietējo iedzīvotāju lepnums par savu valsti. Pārceļoties uz Vāciju, man ļoti pietrūks draudzenes un jāšanas nodarbību. Ceru Latvijā vēl atgriezties, jo šī ir skaista zeme un te dzīvo brīnišķīgi cilvēki,» pārliecināti teic Fiona.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Saviļņo vietējo ļaužu lepnums par Latviju

Kategorijas