Pašmāju gurķi jau tirdzniecībā

Siltumnīcās klimatu regulē paši, sausums darba vidi neietekmē.
Pieturoties saulainākiem un siltākiem laikapstākļiem, veikalos un tirgū palielinās Latvijā audzētu dārzeņu un zaļumu klāsts. Jau trešo nedēļu gurķu raža tiek vākta SIA «Ints un Co» dārzniecības siltumnīcās Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Uzņēmuma vadītājs Ints Jākobsons atklāja, ka pirmās divdesmit kastes, kopumā ap 400 kilogramu ar kraukšķīgajiem, zaļajiem dārzeņiem, piepildītas 20. aprīlī. Produkcijas realizēšanai izvēlēts pašu firmas veikals «Rozīte» Bauskā, gurķi nopērkami arī uz vietas dārzniecībā. Sadarbības partneru veikalos tos iespējams iegādāties arī Vecumniekos, Skaistkalnē, Bārbelē, Uzvarā, Īslīcē un citviet.
Pirmās ražas cena nemainīga
Jau nemainīgi vairākus gadus pēc kārtas pirmās ražas cena noteikta trīs eiro par kilogramu. Pagājušajā nedēļā tā pazemināta līdz 2,50 eiro par kilogramu. I. Jākobsons stāsta, ka cenu pamatā diktē lielveikali. «Šajā pavasarī saulaini laikapstākļi bija visā Eiropā, un domāju, ka gurķi ceļos uz Latviju no malu malām. Mūsu dārzeņi ir dārgāki, jo audzējam aukstā laikā, kur lielu daļu izmaksu veido kurināmais. Tagad mēģināsim noturēt esošo cenu, bet tiklīdz kopējā tirgū sekos straujš kritums, mums būs jāseko tendencēm un jārīkojas līdzīgi,» teic I. Jākobsons.
Gailīšu pagasta uzņēmējs ar izvēlētajām šķirnēm daudz neeksperimentē, izvēlas pārbaudītas vērtības. Pusgarajiem, gludajiem tā ir ‘Melen’ un ‘Katrina’, bet īsā, rupjkārpainā – ‘Merengue’ un ‘Mirabelle’. «Daži izmēģinājumi ir bijuši, taču pagaidām neko līdzvērtīgu šīm šķirnēm neesam atraduši. Arī mūsu klienti tās iecienījuši, tālab neko kardināli nemainām,» šķirņu izvēli pamato I. Jākobsons.
Dabiskie ienaidnieki – entomofāgi
Gurķi «Ints un Co» dārzniecībā tiekot audzēti, neizmantojot ķimikālijas, jo tā esot vienīgā iespēja, kā konkurēt. «Citiem tas ir daudzums, citiem lētums, bet mēs sevi identificējam ar garšu un kvalitāti. Neesam ne reizi tos miglojuši, lietojam tikai bioloģiskos augu aizsarglīdzekļus. Gurķi var noraut un droši piedāvāt bērnam, lai uz vietas to ar gardu muti notiesātu,» pozitīvo uzskaita I. Jākobsons. Viņš neslēpj, ka dažādi kaitēkļi siltumnīcās neizbēgami apliecina savu klātbūtni, taču pret viņiem cīnās ar to dabiskajiem ienaidniekiem. Parasti tos visus apzīmē vienā vārdā – entomofāgi. Piemēram, pret baltblusiņu regulāri izlaižot spožlapseni enkarsiju. Pavisam siltumnīcās tiek izlaistas septiņas entomofāgu sugas.
Gurķi, salāti un loki tiek audzēti sortimenta dažādošanai, taču pamatnozare ir vasaras puķu stādu audzēšana. Vēl viena pilna nedēļa, un ziedu košums būšot pilnā gatavībā, apliecina Ints Jākabsons un atklāj, ka ap simt tūkstošiem puķu gaidīs savu pircēju.
Iecavnieks sadarbojas ar «Baltijas dārzeņiem»
Intensīva pavasara rosība rit arī Iecavas novada zemnieku saimniecībā «Liepziedi». Saimniecības īpašnieks Egils Druviņš stāsta, ka pirmā gurķu raža ievākta jau 14. aprīlī. Vidēji dienā nolasot ap četrām tonnām zaļo dārzeņu. Pozitīvi esot tas, ka saimniecības vadītājam pašam nav jānodarbojas ar tirgošanas jautājumiem, jo produktus veikalu plauktos nogādā dārzkopības kooperatīvā sabiedrība «Baltijas dārzeņi», ar kuru «Liepziediem» jau labu laiku ir teicama sadarbība. Iecavā audzētie gurķi nopērkami «Rimi» un «Maxima» veikalos.
Cena gan šogad esot zemāka nekā pagājušajā gadā. «Karstums cenu padzina uz leju, bet tagad aukstuma ietekmē tai tendence ir nedaudz pieaugt, jo visā Eiropā siltums ir mazinājies un imports nedaudz piebremzējies,» skaidro E. Druviņš.
Šī gada sausums vairāk ietekmējot āra platības uz laukiem, siltumnīcās ierasto darba vidi tas nekoriģējot, jo tur klimatu regulē paši.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»