Latvijas EP deputātu pārskats par darbu Eiroparlamenta komitejās 5. gadā

2019. gada 7. maijs 00:00

Sandra Kalniete, EP Ārlietu (AFET) un Lauksaimniecības un lauku attīstības (AGRI) komiteja. EP strādā visu šī sasaukuma termiņu.

Veikums:
● Izstrādāja EP ziņojumu ES un Krievijas politiskajām attiecībām. Kā Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente vadīja Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas ārējās, aizsardzības, tirdzniecības un attīstības sadarbības politiku koordināciju. Piedalījās ETP grupas rīcībpolitikas nostādņu izstrādē aizsardzībai pret hibrīdapdraudējumiem un dezinformāciju.
● Piedalījās Kopējās lauksaimniecības politikas 2021. – 2027. gada priekšlikuma apspriešanā Eiropas Parlamentā.
● Atbalstīja eiropeiskas Ukrainas, Gruzijas, Moldovas un Rietumbalkānu valstu reformas.

Ieguvumi Latvijai:
● Skaidrāka ES kopējā politika un nostāja attiecībā pret Krieviju.
● Ierobežota ES budžeta samazinājuma un Eiropas Komisijas (EK) politikas priekšlikumu iespējamā negatīvā ietekme uz atbalstu Latvijas lauksaimniekiem.
● Vairāk stabilitātes Eiropas kaimiņvalstīs.

Krišjānis Kariņš, EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE), Ekonomikas un monetārā (ECON) komiteja un īpašā komiteja finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3). EP strādāja gandrīz visu šī sasaukuma termiņu – līdz 2019. gada 22. janvārim.

Veikums:
● Autors ES elektroenerģijas tirgus uzbūves likumiem (regulai un direktīvai), kas nosaka vienotā tirgus izveidi un darbības principus ES šajā jomā.
● Vadījis EP lielākās politiskās grupas – ETP – darbu enerģētikas politikas veidošanā un likumdošanā.
● Līdzautors naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas ierobežošanas direktīvai, īstenojis ideju par patiesā labuma guvēju reģistru ES dalībvalstīs.
● Darbs pie likumdošanas uzlabojumiem īpašajā EP pret-naudas atmazgāšanas un finanšu noziegumu izpētes komitejā.
● Strādājot pie ES telekomunikāciju tirgus likumdošanas, pilnveidota konkurence un uzraudzība.
● Panākta Parlamenta pozīcija par izmaiņām finansējumā zinātnei nākamajā ES daudzgadu budžetā.

Ieguvumi Latvijai:
● Konkurence enerģētikā, stiprinot vienoto tirgu, lai panāktu patērētājiem iespējami zemākas energoresursu cenas.
● Nākotnē ES dalībvalstīs nebūs tirgu kropļojošu subsīdiju energoražotājiem, par kurām dārgi pēc tam nākas maksāt iedzīvotājiem.
● Samazinātas naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas iespējas, kā arī nodokļu nemaksāšanas shēmas.
● Latvijā arī turpmāk būs vismaz viena ES aģentūra – Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde.
● Iespēja iegūt papildu finansējumu Latvijas tautsaimniecības attīstībai nākamajā daudzgadu budžeta periodā.

Aleksejs Loskutovs, EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE), Ekonomikas un monetārā (ECON) komiteja un īpašā komiteja finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3). EP sāka strādāt šī sasaukuma beigu posmā – no 2019. gada 24. janvāra.

Veikums:
● Atbalstījis ES civilās aizsardzības mehānisma modernizāciju, izveidojot īpašu resursu rezervi «RescEU», lai palīdzētu ES valstīm situācijās, kad tās nespēs patstāvīgi reaģēt uz dažādām dabas katastrofām vai cilvēku izraisītām nelaimēm.
● Balsojis par vienotiem ES dabasgāzes tirgus noteikumiem, kas attieksies arī uz gāzes infrastruktūru no trešajām valstīm. Jaunais regulējums ir solis tuvāk, lai ierobežotu Krievijas enerģētikas projekta «Nord Stream 2» virzību.
● Stingri iestājies par vairākiem likumiem vides uzlabošanai, piemēram, balsojis pret bitēm bīstamā pesticīda tiakloprīda izmantošanu lauksaimniecībā un noteiktu vienreizlietojamās plastmasas priekšmetu izmantošanu.

Ieguvumi Latvijai:
● Uzlabotais mehānisms sniegs praktisku ieguldījumu arī Latvijas cilvēku un vides drošībā, ļaujot ātrāk un efektīvāk reaģēt uz dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām.
● Vienotie ES iekšējā gāzes tirgus noteikumi sniedz EK likumīgu ieroci cīņai pret «Nord Stream 2» – projektu, kas ir uzskatāms par politisku, nevis ekonomisku, jo tā mērķis ir graut pašlaik jau tā vājo Ukrainas ekonomiku.
● Lēmumi, kas uztur Latvijas dabas daudzveidību, ilgtspējīgu lauksaimniecības un vides politiku, t. sk. gādā par bitēm kā ekoloģiskās sistēmas neatņemamu sastāvdaļu.

Andrejs Mamikins, EP Ārlietu (AFET) un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komiteja. EP strādā visu šī sasaukuma termiņu.

Veikums:
● EP ziņojumā par ES un Gruzijas
asociatīvo līgumu iekļāva ievērojamu rekomendāciju apjomu.
● Strādāja pie ziņojuma par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu. Rezultātā ir apstiprināta jauna iegādes un izmantošanas kārtība tām vielām, kuras var tikt izmantotas sprāgstvielu ražošanā.
● Iesniedza labojumus un papildinājumus EP ziņojumā par mazākumtautību tiesību standarta minimumu ES, kas pieprasa no Eiropas Komisijas un Eiropadomes aizstāvēt mazākumtautību tiesības uz valodu, kultūru un izglītību dzimtajā valodā.
● 2019. gada ES budžetā pieprasīja piešķirt finansējumu pētnieciskās žurnālistikas atbalstīšanai ES.
● Iesniedza labojumu par to, ka Eiropadomei ir jāatskaitās EP par aktivitātēm paplašinātās sadarbības programmas ietvaros.

Ieguvumi Latvijai:
● Veicināja ekonomisko, sociālo un kultūras sadarbību starp ES un Gruziju.
● Terorisma draudu mazināšana ES.
● Mazākumtautību tiesību aizsardzības stiprināšana Eiropas Savienībā.
● Pētnieciskā žurnālistika Latvijā saņems finansiālu ES atbalstu saviem projektiem.
● Eiropas prokurora un līdzīgu projektu darbība kļūs caurskatāmāka un atvērtāka.

Miroslavs Mitrofanovs, EP Nodarbinātības un sociālo lietu (EMPL) un Lūgumrakstu (PETI) komiteja. EP strādā no 2018. gada 5. marta.

Veikums:
● Strādāja pie direktīvas Par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm.
● Strādāja pie direktīvas par darba un privātās dzīves līdzsvaru.
● Strādājis pie direktīvas par produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām.

Ieguvumi Latvijai:
● Izstrādāti nodarbinātības pamatprincipi visiem ES strādājošajiem iedzīvotājiem, t. sk. Latvijā, lai nodrošinātu privātās un darba dzīves līdzsvaru, tiesības uz pienācīgu atalgojumu par darbu, sociālajām garantijām un pensiju cienīgai dzīvei vecumdienās.
● ES līmenī oficiāli ir ieviests jauns atvaļinājuma veids – aprūpētāja atvaļinājums. Tas ļauj nodarbinātajiem veikt jebkura savas ģimenes locekļa aprūpi, kam tā ir nepieciešama.
● Svarīgs dokuments personām ar kustības traucējumiem, kas garantē gan finansiālo, gan fizisko produktu un pakalpojumu pieejamību.

Roberts Zīle, EP Transporta un tūrisma (TRAN), Ekonomikas un monetārā (ECON) komiteja un īpašā komiteja finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3). EP strādā visu šī sasaukuma termiņu.

Veikums:
● Virzījis likumprojektu par ciešāku ES sadarbību cīņā pret pārrobežu PVN krāpniecību.
● Kā ziņotājs vadīja darbu pie likumprojekta ar mērķi atvērt starppilsētu autobusu pārvadājumu tirgu, tā sekmējot ES Vienotā tirgus attīstību arī pakalpojumu jomā.
● Kā TAX3 pirmais viceprezidents un ēnu ziņotājs panāca, ka bankām rūpīgāk jāpārbauda nerezidentu noguldījumi, kuru izcelsmes valstis rada apdraudējumu ES.
● Vadījis atzinumu, kas paredz ietvaru ES ieguldīto ārējo tiešo investīciju, piemēram, no Ķīnas vai Krievijas, kontrolei. Individuāli panācis, ka mediji ir iekļauti kritiskās infrastruktūras sarakstā.
● Kā EP deputātu grupas ««Rail Baltica» draugi» vadītājs organizējis kopīgas tikšanās ar atbildīgo Eiropas komisāri un iesaistīto valstu atbildīgajām amatpersonām.

Ieguvumi Latvijai:
● Ierobežota krāpniecība, īpaši lietoto auto tirgū un starp «PVN karuseļa shēmu» īstenotājiem. Paredzami papildu ienākumi Latvijas budžetā.
● Plašākas iespējas Latvijas starppilsētu autobusu pārvadātājiem konkurēt citu valstu tirgos, bet iedzīvotājiem – augstāka autobusu satiksmes pakalpojumu kvalitāte, izdevīgāka cena.
● Atbildīgās EP komitejas ziņojumā iekļauta pozīcija par Krievijas naudas ietekmes bīstamību, kā arī atzīta «zelta vīzu» un pilsonības tirgošanas problēma kā Eiropas mēroga risks, kas veicina organizēto noziedzību un naudas atmazgāšanu, t. sk. Latvijā.
● Ņemot vērā dezinformācijas kanālu draudus Latvijā, investīciju kontroles ietvarā noteikta papildu kontrole investīcijām mediju tirgū, t. sk. medijos, kas reģistrēti vienā, bet ietekmē informatīvo telpu citā ES valstī.
● «Rail Baltica» kā uzskatāms piemērs transporta projektu īstenošanai Eiropā, palielinot iespējas to nodrošināt ar ES budžeta resursiem, kas tiks ieguldīti arī Latvijā.

Artis Pabriks, EP Starptautiskās tirdzniecības (INTA) un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komiteja, un īpašā komiteja terorisma jautājumos (TERR). EP strādāja pilnus četrus sasaukuma gadus, nepilnu piekto gadu – līdz 2018. gada 5. novembrim.

Veikums:
● Uzraudzīja ES-Kanādas starptautiskā tirdzniecības nolīguma (CETA) ieviešanu ES.

Ieguvumi Latvijai:
● Sekmēta CETA ieviešana, praktiski veicinot līguma sniegto priekšrocību izmantošanu, t. sk. Latvijas uzņēmējiem vienkāršoto iekļūšanu Kanādas tirgū.

Kārlis Šadurskis, EP Starptautiskās tirdzniecības (INTA) un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komiteja.
EP sāka strādāt šī sasaukuma beigu posmā – no 2018. gada 28. novembra.

Veikums:
● Atbalstījis ES mēroga mehānismu ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanas nolūkā.
● Atbalstījis ES tirdzniecības līgumu spēkā stāšanos ar Japānu un Singapūru.
● Aktīvs darbs LIBE un PETI komitejās, skaidrojot nepilsoņu un mazākumtautību tiesības apgūt dzimto valodu, kultūras un tradīciju kopšanas iespējas Latvijas izglītības sistēmā.

Ieguvumi Latvijai:
● Mehānisms nodrošinās, lai arī Latvijā veiktie ārvalstu ieguldījumi slēptā veidā neapdraud mūsu valsts un iedzīvotāju drošību ilgtermiņā.
l Iespējas uzņēmējiem paplašināt eksporta ģeogrāfiju, tā stiprinot mūsu valsts ekonomiku un iedzīvotāju labklājību.
● Novērsta nepatiesas informācijas izplatīšana par nepilsoņu un mazākumtautību situāciju Latvijā un valsts valodas nostiprināšanu Latvijas izglītības sistēmā.

Inese Vaidere, EP Budžeta (BUDG) un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības (IMCO) komiteja. EP strādā visu šī sasaukuma termiņu.

Veikums:
● Izstrādāja Vienotā tirgus programmu nākamajam daudzgadu budžetam 2021. –
2027. gadam.
● Panāca Latvijai finansējumu no ES Solidaritātes fonda.
● Aizstāvēja Latvijas intereses par lielāku finansējumu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam «Rail Baltica».
● Izstrādāja likumdošanas grozījumus, kas aizliedz Austrumeiropas patērētāju diskrimināciju.
● Panāca, ka viltus ziņu atpazīšana un novēršana ir noteikta par Eiropas līmeņa prioritāti.

Ieguvumi Latvijai:
● 6,5 miljardi eiro uzņēmējdarbības sākšanai un attīstībai, patērētāju aizsardzībai, kā arī vienotā tirgus darbības labākai kontrolei.
● 17,7 miljoni eiro 2017. gada plūdu seku likvidācijai Latvijā.
● ES līdzfinansējums bez pārrāvumiem «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas izbūvei Latvijā.
● Rietumeiropai līdzvērtīgas kvalitātes produkti Latvijas iedzīvotājiem.
● Gandrīz 5 milj. eiro nepatiesu ziņu un Krievijas propagandas apkarošanai.

EP deputāte Iveta Grigule-Pēterse informāciju par darbu šī sasaukuma 5. gadā nesniedza.

Bijusī Latvijas EP deputāte Tatjana Ždanoka EP strādāja līdz 2018. gada 4. martam, t. i., nepilnus četrus šī sasaukuma gadus.

Avots: Latvijas EP deputātu sniegtā informācija, apkopojis Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā. Atskaites periods ir šī (astotā) EP sasaukuma 5. gads.
EP deputāti arī norādījuši, ko viņu padarītais dos Latvijai.

FAKTI

● Patlaban EP ir 23 komitejas: 22 pastāvīgās un 1 īpaši izveidotā (EP īpašā komiteja finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3)). Latvijas 8 eiroparlamentārieši strādā 12 no tām.

● Pašlaik EP ir 8 politiskās grupas, un Latvijas eiroparlamentārieši pārstāv 5 no tām.

● Katra sasaukuma pilnvaru termiņš ir 5 gadi. Nākamajā EP sasaukumā no Latvijas strādās 8 deputāti, kurus ievēlēsim Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas Latvijā notiks 25. maijā. IEPLĀNO! www.soreizesbalsosu.eu | #EiropasVēlēšanas2019 | #EE2019 | www.eiropas-velesanas.eu

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Latvijas EP deputātu pārskats par darbu Eiroparlamenta komitejās 5. gadā

Kategorijas