Pašķirt vēstures dūmaku, saglabāt nākotnes skaidrību

2019. gada 7. maijs 00:00

Valsts svētku noskaņā Bauskā rīko tikšanos ar Annu Žīguri un Juku Rislaki.

Bauskas kultūras centrā 3. maijā Centrālā bibliotēka aicināja uz tikšanos ar rakstniekiem un sabiedriskajiem darbiniekiem Annu Žīguri un Juku Rislaki.

Tikšanās bija rīkota Latvijas neatkarības atjaunošanas dienas un Baltā galdauta svētku tradīcijas noskaņā. Viesus aicināja atcerēties gan 1990., gan 1991. gada notikumus un plašāk pastāstīt par mūsu novadnieku, izcilo Latvijas valstsvīru, ģenerāli Krišjāni Berķi, kuram šogad 26. aprīlī apritēja 135. gadskārta.

Grāmata par novadnieku Krišjāni Berķi
Juka Rislaki iepazīstināja ar darbu pie grāmatas «Kur beidzas varavīksne» (2004. gads, «Jumava»). Tas ir stāsts par Krišjāni Berķi un viņa sievu somieti Hilmu Lehtonenu. Autors atklāja, kā personīgās dzīves peripetijas savijas ar notikumiem valstī un pasaulē un kāda loma tajā ir mīlestībai uz savu tuvāko un pienākuma apziņai pret Tēvzemi. «No varas virsotnēm un starptautiskās sabiedrības atzinības šīs ģimenes ceļš aizveda līdz cietumam un darba nometnēm (..), ģimene tika iznīcināta...» vēstīts grāmatas anotācijā. J. Rislaki izpētījis triju valstu arhīvu materiālus, K. Berķa dienasgrāmatas, intervijas tā laika presē utt., atklājot arī nezināmus faktus Latvijas un Somijas valstu attiecībās.

Vēsturiskā biogrāfija sarakstīta somu valodā, latviski to tulkojusi Anna Žīgure. Bauskas Centrālās bibliotēkas speciāliste Laimdota Ozoliņa uzskata, ka šī grāmata pagaidām ir labākais, kas par šo valstsvīru uzrakstīts. K. Berķis sen ir pelnījis pieminekli Bauskā.

Edvarta Virzas «Baiga vasara» un priekšnojautas
Uzrunājot klātesošos, A. Žīgure atgādināja arī 1991. gada vēsturisko nozīmi Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas ceļā un uzsvēra, ka augusta puča laiks bijis daudz riskantāks. Tikai pēc 21. augusta notikumiem beidza eksistēt «padomju Latvija» un mūsu neatkarības atjaunošanu sāka atzīt starptautiski – pirmā šo nozīmīgo soli spēra Islande.

A. Žīgure pieder izcilai latviešu literātu dzimtai – viņa ir Edvarta Virzas mazmeita. Anna Žīgure atzīst – lai gan liela daļa radošās darbības pagāja padomju režīmā, tas tikai stiprināja apziņu, ka taisnīgums atdzims. Rakstniece vērsa klātesošo uzmanību uz 30. gadu latviešu inteliģences savstarpējo dialogu un kontaktiem starp visdažādākajām mākslas jomām – dzejnieki, mākslinieki, karavīri, ārsti, mūziķi bija daudz vienotāki savā izpratnē par Latvijas valsts attīstību un nākotni, nekā tas ir pašlaik. Pasaule šodien ir bīstamāka nekā pirms 30 gadiem. Latvijai jābūt daudz vienotākai un gatavai sevi aizstāvēt.

Annas Žīgures lasījumā dzirdējām E. Virzas dzejoli «Baiga vasara» (1939) un viņas atgādinājumu, ka dzejnieki neapzināti daudz ko jūt priekšlaikus un redz tālāk, tāpēc vērts viņos ieklausīties. Arī E. Virzas pravietisko dzejoli patiesi saprata tikai pēc 40. gada okupācijas.

Skolēnu stāstu konkurss
Īpaši Baltā galdauta svētkiem bija gatavojušies Bauskas novada skolēni. Kā pastāstīja Bauskas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja un Bauskas un Rundāles novada sociālās un pilsoniskās mācību jomas konsultante Daiga Telnere, izglītības iestādēs pirmo reizi tika organizēts stāstnieku konkurss, kas notiks arī turpmāk. Dalībnieku uzdevums bija izzināt un atklāt savas dzimtas, pagasta vai valsts dzīvē vēsturiskus notikumus. Par konkursa moto bija izvēlētas Imanta Ziedoņa dzejas rindas: «Ir tāda vieta pasaulē, kas mums jāzina vislabāk...» Konkursā piedalījās 14 skolēnu no četrām novada skolām, un stāsti bija par senču gaitām vairākās paaudzēs, uzvārda izcelsmi un Sibīrijas moku ceļiem. Vērtēts arī vizuālais noformējums, kurā audzēkņi bija iekļāvuši fotomateriālu, kas atspoguļo dārgas ģimenes relikvijas un piemiņas lietas.

Vērtējuma rezultātus paziņoja sarīkojuma noslēgumā un apbalvoja labākos. Vidusskolu grupā trešo vietu ieguva Monika Šovgeņuka. 8. – 9. klašu grupā pirmā un otrā vieta Lindai Rūtai Šteinbergai un Ditai Dārzniecei no Codes pamatskolas, trešā – Sandijai Spundiņai no Bauskas Valsts ģimnāzijas. Savukārt 5. – 7. klašu dalībnieku vidū vislabākais bija Dārtas Purvas stāstījums, otrā vieta – Danielam Jemeļjanovam no Bauskas 2. vidusskolas, trešā – Dārtai Esītei no Īslīces pamatskolas.

Dziļi izjustus stāstus sniedza Linda Rūta Šteinberga, vēstot par Kārļa Bērziņa Sibīrijas gaitām, un Dārta Purva, stāstot par dzimtas uzvārda vēsturi un saikni ar dzejnieku Ziedoni Purvu. Dārta pauda atziņu, ka arī viņai jācenšas dzīvot tā, lai dzimta var ar viņu lepoties.
Daiga Telnere uzsvēra, ka konkursa idejas autore, organizatore un «krustmāte» ir Vija Cerusa. Viņas radošais un bagātais ieguldījums jauniešu izglītībā guvis augstu novērtējumu arī valsts mērogā – V. Cerusa 3. maijā saņēma Atzinības krusta ordeni.

Sarīkojuma dalībniekus un viesus priecēja Bauskas 2. vidusskolas 5. – 12. klašu kora skanīgās balsis diriģentes Diānas Siliņas vadībā, koncertmeistare – Evija Bonāte.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pašķirt vēstures dūmaku, saglabāt nākotnes skaidrību

Kategorijas