BauskasDzive.lv ARHĪVS

Valsts augstākie apbalvojumi – godaprāta ļaudīm

Uldis Varnevičs

2019. gada 7. maijs 00:00

1819
Valsts augstākie apbalvojumi – godaprāta ļaudīm

Bauskas novada iedzīvotāji saņem Triju Zvaigžņu ordeņus un Atzinības krustus.

Rīgas pilī īpašā svinīgajā pasākumā Triju Zvaigžņu ordeni saņēma Īslīces SOS bērnu ciemata sociālās audzinātājas Ligita Insberga, Anita Ozola un Jadviga Švabe. Atzinības krustu pasniedza lauksaimniekam Jānim Dzelzkalējam un pedagoģei Vijai Cerusai.

Ceremoniju Rīgas pilī, kas notika 3. maijā, vadīja aktieris Juris Kalniņš. Sanākušos ar dziesmām sveica Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris «Sola», diriģents Kaspars Ādamsons, spēlēja zvanu ansamblis «Primus». Vairākus skaņdarbus atskaņoja komponists Jānis Lūsēns, uzstājās duets Daumants Kalniņš un operdziedātāja Kristīne Zadovska, kura arī šajā dienā saņēma Triju Zvaigžņu ordeni kopā ar vēl vienu operas zvaigzni – Sonoru Vaici.

Prieks veikt tīkamu darbu

«Valsts augstāko apbalvojumu vēsturē 2019. gads ir īpašs, jo pirms 95 gadiem 1924. gadā pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu par Triju Zvaigžņu ordeni. Valsts augstākie apbalvojumi ir mūsu valsts cieņas apliecinājums darbam Latvijā un Latvijai,» pirms ceremonijas sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Pirmos pasniedza Triju Zvaigžņu ordeņus. Ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru apbalvoja un par ordeņa kavalierēm iecēla Īslīces SOS bērnu ciemata sociālās audzinātājas Ligitu Insbergu, Anitu Ozolu un Jadvigu Švabi – par ieguldījumu bērnu bāreņu audzināšanā. «Paldies kolēģiem, ģimenei un visiem tiem, kas mani atbalsta, jo šis apbalvojums ir arī viņiem. Paldies – prieks darīt darbu, kas pašai patīk,» saņemot apbalvojumu, pauda L. Insberga.

Audzinātājas sveica arī valsts pirmā lēdija – Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone, SOS bērnu ciematu patronese. Īslīces SOS bērnu ciemata vadītājs Gatis Matulevičs atzina, ka kaut kas tāds viņa karjerā notiek pirmo reizi, kad sociālās audzinātājas saņem valsts augstāko apbalvojumu.

Īpašs mirklis šoreiz bija Viestura ordeņa piešķiršana 30 gadus pēc nāves Latvijas brīvības cīnītājam Gunāram Astram. «Mēs godinām tos cilvēkus, kas ir veicinājuši brīvestību, pat upurējot sevi, kā Latvijas brīvības cīnītājs Gunārs Astra,» pauda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Par Tēvijas mīlestību
Atzinības krusts nav tik labi zināms kā Triju Zvaigžņu vai Viestura ordenis, bet tas ir pat ar senāku vēsturi. Atzinības krusts dibināts 1710. gadā Liepājā Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā. Latvijas Republikā nodibināts 1938. gadā, atjaunots ar Valsts apbalvojumu likumu 2004. gadā. Ar Atzinības krustu apbalvo par Tēvijas mīlestību un nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā.

Ar Atzinības krusta IV šķiru apbalvoja un par ordeņa virsnieku iecēla Bauskas novada agronomu, zemnieku un uzņēmēju Jāni Dzelzkalēju. «Pateicos par mana darba augsto novērtējumu,» saņemot ordeni, pauda J. Dzelzkalējs. Ar Atzinības krusta V šķiru apbalvoja un par ordeņa kavalieri iecēla pazīstamo Bauskas Valsts ģimnāzijas un Bauskas sākumskolas latviešu valodas un literatūras skolotāju Viju Cerusu. «No sirds pateicos Ordeņa kapitulam par parādīto godu vienkāršam skolotāja darbam. Man ir gods kalpot Latvijai, manai Bauskai un mūsu bagātajai latviešu valodai. Paldies!» teica V. Cerusa.

Sveikt abus Atzinības krusta saņēmējus bija ieradies arī Bauskas novada domes deputāts, Bauskas muzeja speciālists Raitis Ābelnieks kopā ar kundzi Ligitu. Apbalvotos pavadīja arī radinieki, un kopā ar V. Cerusu bija mazdēls Roberts Ceruss. «Tas ir ārkārtīgs prieks ģimenei, ka mūsu vecmāmiņai ir parādīts tāds gods. Man ir personisks saviļņojums. Kopš sevi atceros, vecmāmiņa strādājusi un veltījusi savu laiku Latvijas kultūrai un Bauskas novadam. Lielāku Bauskas patrioti neatrast,» vērtē jaunietis.

Skatot piešķirto ordeni, V. Cerusa izlasīja tā devīzi «Godaprāta ļaudīm». «Man šis vārds patīk – par godprātīgu darbu,» teic V. Cerusa.

Dāvāt sevi
Bauskas un Rundāles novada latviešu valodas un literatūras pedagogu metodiskās apvienības vadītāja Vija Cerusa Latvijas augstā apbalvojuma saņemšanai bija izvirzīta no Bauskas novada vadības puses vēl iepriekšējā Bauskas novada domes priekšsēdētāja Raita Ābelnieka laikā. Kā viņš pats atzina – godinot pedagoģes paveikto sabiedriskā darba jomā. V. Cerusa ir daudzu kultūras pasākumu iniciatore un vadītāja Bauskas novadā, dažādu ideju autore un Bauskas novada mācības izveides vadītāja.

«Es nevaru savu skolotāja darbu iedomāties bez sabiedriskā darba, ko es daru. Tā radu interesi par savu mācību priekšmetu, palīdzu bērniem iepazīt kultūru. Tas manu smago darba ikdienu padara gaišu, svētki rada možumu. Nevaru iedomāties bez šādām aktivitātēm savu dzīvi. Jūtu gandarījumu, ka tik daudz brīnišķīga ir paveikts. Visu mūžu mācu un visu mūžu mācīšos pati. Un bērni pēc tam bieži vien atceras nevis mācību stundas, bet gan tieši šos pasākumus,» atklāj V. Cerusa.

Pedagoģe atzīst, ka, uzzinot par apbalvojumu, bija ļoti apjukusi un pārsteigta. «Nemūžam nevarētu iedomāties, ka mani kāds pieteiktu valsts augstākajam apbalvojumam,» teic skolotāja. Viņa jau 37 gadus vada Bauskas rajona un tagad Bauskas novada latviešu valodas un literatūras skolotāju metodisko apvienību. Tās nav tikai tikšanās – tie ir dzejas pasākumi un līdzīgi notikumi. Pa visiem šiem gadiem ir sarakstītas vismaz 25 dienasgrāmatas ar iecerēto un īstenoto – tur plānotas arī ekskursijas, kursi, radošas nometnes.

«Visu savu mūžu esmu sevi dāvājusi – saviem bērniem, mazbērniem, draugiem, skolotājiem, skolēniem un sabiedrībai. Un man šis dāvināšanas prieks ir patīkams,» pārliecināti teic V. Cerusa.