BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Konkurss noslēdzies, divas veiksminieces brauc uz Briseli

Sandra Danosa
Vietējās ziņas

2009. gada 25. janvāris 19:00

873
Konkurss noslēdzies, divas veiksminieces brauc uz Briseli

Laikraksta «Bauskas Dzīve» un Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Riharda Pīka kopīgi rīkotā konkursā par uzvarētājiem tika atzīti divpadsmit dalībnieki, tikpat, cik dzelteno zvaigžņu Eiropas Savienības (ES) zilajā karogā.Visi divpadsmit 25. janvārī bija ieradušies uz konkursa rezumējumu laikraksta redakcijā. Taču tikai diviem no viņiem sarūpēta iespēja doties uz Briseli iepazīt ES institūciju darbu, kā arī Beļģijas galvaspilsētu, tā teikt - uzzināt, kas lācītim, tas ir - Eiropas Savienības institūcijām - «vēderā». 25. janvāra pēcpusdienā «Bauskas Dzīves» redakcijā ar eiroparlamentārieša Riharda Pīka un viņa padomnieka Mārtiņa Zemīša rokas gādību tapa zināmi šo divu veiksminieku vārdi - baušķeniece Daiga Vilne un īslīciete Gaida Bērziņa. Daiga paziņoja, ka par uzvaru konkursā bijusi pārliecināta, citādi nemaz nebūtu piedalījusies. Izkoptā intuīcija vēl ne reizi neesot pievīlusi. Tikai ar tās gādību jau divas reizes viņa stājusies spēles «Superbingo» laimes rata priekšā, Fortūna klāt stāvējusi arī citos laimestos. Meklējot atbildes uz «Bauskas Dzīves» konkursa jautājumiem, Daiga sapratusi, cik gan niecīgas ir viņas zināšanas par ES un to institūciju darbu. Pagājušas teju četras stundas, līdz pareizās atbildes bijušas rokā. Pretēji klājies īslīcietei Gaidai Bērziņai, kuras doktores grāds nav maldinājis. Jautājumi grūtības nesagādāja, drīzāk «dilemma» bijusi piedalīties vai ne, līdz mājinieki pārliecinājuši, lai pareizās atbildes met pastkastītē, nekas jau zaudēts netiks. EP deputāts Rihards Pīks (Eiropas Tautas partijas - Eiropas demokrātu grupa Eiroparlamentā) atzina, ka ir gandarīts, ka tik daudz interesantu un gudru cilvēku piedalījušies konkursā. Viņš sacīja, ka šādi sabiedrība izglītojas un iegūst informāciju, kuru var nodot tālāk. Vēl joprojām Latvijā ir vāja sapratne, kas ir kas un kas ko nosaka Eiropas Savienībā. Līdz ar to, ja nav sapratnes, tad arī ir vāja interese. R. Pīks piebilst, ka līdzīgi ir arī citās valstīs, Latvija nav izņēmums. Ko reāli esam ieguvuši no dalības ES, kas notiks ar mūsu lauksaimniecību, ko dos eiro ieviešana, kuras būs nākamās ES dalībvalstis - tie ir tikai daži jautājumi, kurus konkursa dalībnieki uzdeva «briseliešiem». Pēdējās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas dalību Eiropas Savienībā pozitīvi vērtē tikai 27% Latvijas iedzīvotāju. EP deputāta Riharda Pīka padomnieks Mārtiņš Zemītis šo faktu skaidro ar vispārējo krīzi valstī, kad iedzīvotāji visas lietas uztver pārāk skeptiski, «skatoties caur tumšākām brillēm». Šāda tendence nav Latvijā vien, tā ir arī citviet Eiropā, arī «vecajās» ES dalībvalstīs. M. Zemītis uzsver, ka cilvēkiem vajadzētu spēt nodalīt un saprast, ka Brisele pensijas un algas nepaaugstinās. Šie jautājumi ir vietējās varas rūpju lokā.  Mārtiņš Zemītis pieļauj, ka, iespējams, Latvijas kļūda bija, ka tā nenoteica prioritāti, bet līdzekļus iepludināja dažādās nozarēs. Nauda tikusi mazliet uzņēmējiem, lauksaimniekiem, nedaudz ceļiem. Ja būtu ielikuši vienā lielā prioritātē, tad redzētu rezultātu. Tagad tā nauda izšķīst, viss notiek lēnām un birokrātiski. Daudzi uzņēmēji teikuši, ka izdevīgāk Eiropas naudu neņemt, jo līdz ar to nākot arī visādas pārbaudes, papīru kalni, kas neesot to vērti. «Kāpēc mēs paši sev kaitējam? Eiropa neprasa visu tā sarežģīt. Lielākās Latvijas bailes bija korupcija, tad nu visu uztaisījām deviņos līmeņos, ka pie tās naudas nemaz nevar normāli tikt. Piemēram, Spānija, Portugāle par galveno noteica infrastruktūras sakārtošanu, un ES līdzekļi tika tērēti ceļu, ostu, lidostu sakārtošanai, rezultāts tur ir tik acīmredzams,» pauž M. Zemītis. Lai vai kā, divas lietas mums devusi iestāšanās ES - tā ir drošība un nauda. Drošība, ka «lielais kaimiņš nevar bombardēt, kad tam ienāk prātā, kā tas bijis pagājušos gadsimtus», un nauda, kuru mēs saņemam vairāk nekā iemaksājam ES kopējā budžetā, kuras izmantošana lielā mērā ir mūsu pašu rokās.  Visticamāk, Latvijas pievienošanās eirozonai tik drīz nebūs. R. Pīks sacīja, ka pašlaik tajā ir 17 valstis, ārpus tās ir Lielbritānija, Zviedrija un Dānija. Taču visas lietas mainās, pašlaik, kad Lielbritānijas mārciņa ir pietuvojusies eiro, briti sāk domāt par ES valūtas ieviešanu. Līdzīgi signāli nākot arī no Norvēģijas. Eiroparlamentārietis domā, ka eiro nekādā mērā nekaitētu Latvijas ekonomikai. Taču pirms tam Latvijai ir jāizpilda kritēriji - budžeta deficīts, ārējais parāds, inflācija, lai viss būtu mērenā līmenī. Pašlaik mēs kritērijus izpildīt nevaram. Latvijas centrālā banka saka, ka tas būs 2011. vai 2012. gads, taču, visticamāk, tas būšot otrs variants vai arī vēlāks laiks. «Pašlaik mēs faktiski esam eirozonā, jo mūsu valūta ir piesaistīta eiro ar noteiktu paritāti, līdz ar to, ja nenotiek kādas korekcijas, piemēram, devalvācija, tad tur arī paliksim.» Izmisums, kas pārņēmis laukus, ganāmpulka govju žēlīgais skatiens, piena pilnie gaņģi - Latvijas eiroparlamentāriešiem tas zināms, taču ietekmēt šo procesu var minimāli. Kritēriji tika noteikti iestāšanās sarunu laikā. «Līdz 2013. gadam viss ir izlemts. Latvija ir pārāk sīka vienība, lai tās priekšlikumi tiktu uzklausīti, tāpēc aktīvi jāmeklē sabiedrotie. Nav teikts, ka arī pēc pieciem gadiem viss ies gludi. Latvijai būs jāstāv kā mūrim par savas lauksaimniecības politikas atbalstīšanu. Pašlaik esam deviņas galviņas 785 deputātu vidū. Nākamgad būs par vienu mazāk, tāpēc svarīgi sabiedrībai izvēlēties pareizos cilvēkus, kas aktīvi un prasmīgi pārstāvētu viņu intereses,» uzsver R. Pīks. Iecavas novada zemnieks Jānis Pastars bija saprotošs un vēlēja, lai zemniekiem būtu spēks izdzīvot šo laiku. «Tas, ko Roze rīt sacīs lauku uzņēmējiem, būs vien tukši solījumi. Par to esmu pārliecināts. Taisnība jau ir maniem kolēģiem Grieķijā, kuri saka - ko jūs gan gribat, ja kopējā katlā maksājat tik maz?» Krīze kaut kā jāpārvar, kaut pašu spēkiem, un jācer, ka līdz 2014. gadam būsim atveseļojušies.

Kategorijas

Kategorijas