Lielajā talkā čakli strādā visos novados

Indra Vētra, Ruta Keiša, Žanna Zālīte, Anita Rozentāle

2019. gada 30. aprīlis 00:00

Lielajā talkā čakli strādā visos novados

Iecavas novadā savāktas divpadsmit tonnas atkritumu

Iecavas novadā Lielās talkas gaitā tika savāktas divpadsmit tonnas atkritumu, no tiem 500 bijuši plastmasas maisi.

27. aprīlī tika uzkopta sporta skolas «Dartija» apkārtne, Dievdārziņš, atpūtas vieta «Dambis», Zorģu, Zālītes, Rosmes, Dimzukalna teritorija, Sila parks, Latvijas Reģionu apvienības Iecavas nodaļa satīrīja saliņu un atjaunoja tiltiņu Iecavas parkā, PII «Dartija» palīdzēja stādīt mežu sadarbībā ar SIA «R Grupa», kā arī tika iztīrīts Iecavas upes krasts no Rīgas līdz Baldones ielas tiltam.

Vairāki iedzīvotāji speciāli negaidīja Lielo talkas dienu un savu teritoriju sakopa jau iepriekš. «Ko tik neatradām mežos un grāvjos – gan televizorus, gan bērnu ratiņus – gandrīz visu, ko var iedomāties! Īpaši vēlos uzteikt Zorģu ciemata, Dievdārziņa, Ozolu ielas talkotājus, visi pastrādāja patiesi čakli un aktīvi,» teic pašvaldības dārzkopības speciāliste Sarmīte Avota.

«Mums ir svarīgi, kādā vidē dzīvojam. Mēs esam bariņš – apmēram desmit cilvēku, kas regulāri jau padsmit gadus aktīvi piedalās katrā talkā. Ne tikai reizi gadā kaut ko izdarām, katrs kopjam savu teritoriju ik pa laikam visu gadu. Šodien iestādījām puķes, uzkopām puķu dobi, nozāģējām lielo koku pie bibliotēkas, jo tas vairs nebija drošs apkārtējiem. Visi papīri tika salasīti, ceļmalas sakoptas, sagrābti vecie zari un lapas. Kādreiz talkās bija lielāka atsaucība, bet kopumā nevaram sūdzēties par aktivitāti. Visus te redzamos kokus un krūmus paši iedzīvotāji ir sastādījuši. Šodien noskaņojums ir saulains un lielisks, vienu gadu talkā gan pamatīgi izmirkām lietū, bet tas tomēr netraucēja darboties,» stāsta Zorģu bibliotēkas vadītāja Aina Ezergaile.

Rundāles novada ciemos veido zaļu vidi veselīgam un izzinošam dzīvesveidam

Rundāles novada pagastos un ciemos sestdien vairākos objektos talkoja ap 160 iedzīvotāju.

Ziedoņos, Bornsmindes muižas parkā un apkārtnē, 27. aprīlī strādāja nedaudz cilvēku. Tuvējās zemnieku saimniecības «Ziedoņi-2» vadītājs Uldis Kreigers kopā ar dažiem vīriem attīrīja parku no veco koku zaru atlūzām. Tādas arvien atrodamas pēc lielākiem vējiem arī vasarā, teic Uldis Kreigers. Tālāk darbojās Dace Čapa, Marta Ķigule un Anita Kreigere kopā ar trīs gadus veco meitiņu Madaru. Talkas dalībnieces atzīst, ka atkritumu tomēr mazāk, apkārtne turoties tīrāka. Vienīgi Lielupes krastā makšķerniekiem reizēm esot «grūtības» savākt to, kas paņemts līdzi izklaides braucienā... Varbūt uzlabosies situācija, ja tur izvietos atkritumu maisus.

Mežotnes baznīcas un Vīna kalna apkārtnē kopā ar palīgiem saimniekoja Kaspars Beinarovičš. No Bauskas te ieradusies Gunta Meija ar savu meitu. Darītāju ne cik daudz nav, svētku gaisotne un dārza darbi daudzus atturējuši no talkošanas. Bet Kaspars novērojis, ka apmeklētāji uzvedas labāk, tīši nomētātu atkritumu nav tik daudz kā agrāk. Atpūtas vietu tuvumā vairāk darba ar vecajām lapām.

Pilsrundālē pie Dzirnavu dīķa un upītes krastos krietns pulciņš talkotāju, pārsvarā jaunieši. Peldvietā pagājušajā gadā izgatavota glīta, stabila laipa. Tās autors ir biedrības «Jauniešu EUREKA» vadītājs Gatis Augstkalns un viņa tēvs. Atpūtas laukumā Gatis vasarā nopļauj arī zāli. Šeit uzturas daudzi tuvējo māju iedzīvotāji, tāpēc talkā arī vairāk rūpju par peldvietas krastu. Draudzīgā, neformālā sabiedrībā jaunieši te pulcējas kopā brīvos brīžos visu vasaru. Viens no šīs jauniešu organizācijas mērķiem ir nodrošināt novada iedzīvotājiem veselīgas un aktīvas atpūtas iespējas. Santa Švāģere, novada pašvaldības speciāliste, pastāstīja, ka SIA «Rundāles dzirnavas» saimnieki, kam pieder šī teritorija, ir ļoti atsaucīgi un izpalīdzīgi. Pašlaik topot projekts laivu bāzei, bet rudenī dzirnavās vēršot durvis muzejs. Talciniekiem lielo zupas katlu gatavoja Inese Skujiņa.

Pirmsskolas izglītības iestādes «Mārpuķīte» talcinieki jau gadus piecus strādā nelielajā teritorijā, kas atrodas starp bērnudārzu un Bauskas–Elejas šoseju. Pa šiem gadiem iztīrīti īsti džungļi. Kā pastāstīja bērnudārza vadītāja Judīte Zeltiņa, stratēģiskais plāns ir šajā vietā izveidot «zaļo klasi», protams, atbilstoši iekārtojot teritoriju. Tas dos iespēju bērniem atrasties svaigā gaisā, tuvināt viņus dabai un veidot apziņu par saudzīgu attieksmi pret visu dzīvo savā apkārtnē. Šopavasar te talko ap 30 pedagogu un vecāku. Daudzi atzīst, ka strādāt tādā objektā ar konkrētu mērķi ir vieglāk nekā uzlasīt citu atstātos gružus. «Zaļās klases» projektu atbalsta Rundāles novada dome, un to īstenos jau šogad.

Vecumnieku pusē šogad atkritumu mazāk nekā iepriekš

Vecumnieku novadā sestdien, 27. aprīlī, čaklo talcinieku rokām tīrīta, posta un labiekārtota teritorija visos sešos pagastos – Bārbelē, Kurmenē, Skaistkalnē, Stelpē, Vallē un Vecumniekos.

Kā «Bauskas Dzīvei» atzina sastaptie entuziasti, šogad atkritumu ir mazāk nekā citkārt, daudz paveikts jau iepriekš, tāpēc Lielās talkas dienā varējuši pievērsties ierastajiem pavasara sakopšanas darbiem, kā arī veikt dažādus vides uzlabojumus.

«Iedzīvotāji sākuši apzināties tīras dabas nozīmi un cenšas netaisīt šmuci, metot visu lieko, kur pagadās. Daudziem jau par ieradumu kļuvis nepiesārņot apkārtni. Arvien vairāk ir iespēju produktu iepakojumu un savu laiku nokalpojušas lietas nodot pārstrādei. Bieži par to atgādina atkritumu apsaimniekotāji, un, pieļauju, tas sabiedrību izglīto un audzina,» sacīja kāda talkas dalībniece Vecumniekos.

Vēl nav zināms, cik no Vecumnieku novadā izdalītajiem apmēram tūkstoš maisiem ir piepildīti, jo atkritumu apjomu varēs aplēst pēc tam, kad tie tiks savākti.

Guntars Veismanis, pašvaldības izpilddirektores vietnieks, piekrīt, ka šogad atkritumu ir mazāk, taču joprojām «sāpīgs punkts» esot Rīgas šoseja, jo īpaši ceļa posms no Zvirgzdes līdz Vecumniekiem. Neapzinīgi šoferi un pasažieri pa automašīnu logiem aizvien turpina izmest visu lieko, ko citi pēc tam talkas dienā vāc maisiem.

Uzpoš Klīvu kapus
Talkas dienas rītā pie 1889. gadā celtās Sarkanās skolas Vecumniekos, kur vienā telpā iekārtots muzejs, dūca motorzāģis un ar grābekļiem rokās rosījās pulciņš novada pašvaldības darbinieku, arī ēkā esošā dzīvokļa iemītnieki Teseļsku ģimene. Izkopjot un no nokaltušajiem zariem atbrīvojot vismaz 50 gadu veco tūju audzi ēkas priekšpusē, vairāki talkas dalībnieki, kuri te mācījušies, atcerējās savas skolas gaitas, pārrunāja vēsturi.

Savas bijušās skolas apkārtni uzposa Ina Jankeviča, novada sociālā dienesta vadītāja. «Ceru, ka senajā ēkā atkal reiz būs dzīvība un mans sapnis par daudzfunkcionāla sociālo pakalpojumu centra izveidi piepildīsies,» viņa sacīja, piebilstot, ka pašlaik projekts ir procesā.

Muzeja vadītāja Rita Kovala «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka ēkas apkārtnē vienmēr ir, ko darīt. Teritorijā ir daudz koku, līdz ar to netrūkst lapu ne rudeņos, ne pavasaros. Viņa pauda gandarījumu par to, ka šī vieta priecē vietējos iedzīvotājus un ciemiņus.

Vecumnieku pagasta Klīvu kapsētas sakopšanas talku jau daudzus gadus organizē Umpārtes bibliotēkas vadītāja Inese Dātava. Arī 27. aprīlī pulciņš darītāju vāca zarus, uzposa teritorijas priekšpusi un grāba lapas otrpus kapu kalniņa. «Citus gadus talcinieku ir divreiz vairāk, šoreiz daudzi labvēlīgos laikapstākļus izmanto dārza darbiem, stāda kartupeļus vai aizņemti ar ko citu. Cik esam, tik esam!» teic Inese. Pēc talkas visi cienājās ar maizītēm un cepa šašliku, jo tāds tradicionāli esot darbīgā cēliena noslēgums.

Pirms saulrieta Vecumniekos, parkā aiz tautas nama, ikviens tika aicināts uz «Pēctalkas vakaru pie ugunskura». Terasē uz lielā ekrāna varēja noskatīties dokumentālo filmu «No Ghetto līdz olimpiādei», koncertu sniedza jauniešu mūzikas grupa «Konuss» no Skaistkalnes. Tautas nama mākslinieciskās daļas vadītāja Vita Vēvere sacīja, ka vakars ir novada jauniešu domes organizēts. Pašvaldība un tautas nams palīdzējis ar padomu un iespējām.

Stelpē sakārto rotaļu laukumu
Stelpes pagastā talcinieki rosījās vairākos objektos.

Karjera peldvietu un teritoriju ap to sakārtoja Bārbeles pagasta Gaismas ciema iedzīvotāja Ruta Garklāva kopā ar ģimeni un domubiedriem. Strādājuši līdz vēlai pēcpusdienai, ar drazu piepildot teju 20 maisu. «Bijām septiņi pieaugušie un pieci bērni. Savācām blāķi netīru, slapju atkritumu – pārsvarā plastmasu un stikla pudeles,» stāsta R. Garklāva un piebilst: «Mūsu motivācija – sakopt vietu, kur uzturamies.»

«Bauskas Dzīve» rotaļu laukumā pretī Kalna ielas 3. namam sastapa pulciņu enerģisku ļaužu. Vīri, liekot lietā iemaņas un profesionālus darbarīkus, atjaunoja laika zoba skartās koka konstrukcijas, bet māmiņas kopā ar bērniem rušinājās aktivitātēm paredzētajā zonā.

«Ieplānots atjaunot jumtiņus, margas, pašlaik tiek gatavots smilš-kastes rāmis. Man te dzīvo mazbērni, tāpēc esmu atbraucis, lai palīdzētu,» sacīja bārbelietis Andris Pelūde, kurš darbojās kopā ar znotu Pauli Šatu. Kopā ar citiem rotaļu laukumā talkoja Ingars Štelfs, pagasta pārvaldes vadītājs, ik pa brīdim piemērotos darbiņos iesaistot savu meitiņu Sindiju. «Gribēt strādāt – tas ir ļoti svarīgi, bet tikpat nozīmīgi – lai būtu labi instrumenti, un šodien vīriem tādi ir,» sacīja I. Štelfs.

No Stelpes pagrieziena līdz pagasta pārvaldei atkritumus gar ceļa malām lasīja un maisos šķiroja vietējās pamatskolas skolotāja Inese Freiberga kopā ar trim savas audzināmās 6. klases puišiem Deividu, Markusu un Dairi. «Man ir braši palīgi. Cepuri nost!» zēnus slavē skolotāja. «Jau trešo gadu vācam atkritumus un darām, kā likts, – šķirojam. Man nepatīk piecūkotas ceļmalas. Lapas var nenogrābt, tās satrūdēs, bet bleķi, papīri, plastmasa un citi mēsli dabā nesadalās.»

Bārbelē sakopj sēravotu
Bārbeles pagastā «Bauskas Dzīve» pie sēravota sastapa vēstures entuziastu un mazpulka vadītāju, skolotāju Voldemāru Barenu. Viņš kopā ar mazpulcēniem izkopa senā sērūdeņraža avota gultni, vilka laukā no dziednieciskā ūdens lapas un koku zarus.
«Šodien strādāšanu apvienosim ar nodarbību. Ir sagatavots viss nepieciešamais šaušanai, būs arī jārod atbildes uz vairākiem jautājumiem. Kaut kā taču ir «jāiemāna» bērniem vēsture!» smejas mazpulka vadītājs.

Stumjot pie rokas velosipēdus, atkritumus gar Avotkroga ceļa malām vāca un šķiroja biedrības «Zemgales mantojums» un Bārbeles folkloras kopas «Tīrums» pārstāves. Pēc tam bārbelietes devās palīgā mazpulcēniem sakopt sēravota apkārtni. «Telefonus šodien atstājām mājās, lai varētu labā kompānijā baudīt dabu. Būtu muļķīgi lasīt atkritumus un skatīties telefonā,» pauž Kristiāna Jirjena.

Kurmenē atjaunots skatu laukums
Kurmenes pagastā Lielā talka vienoja ap 30 čaklu roku pāru, kas sakopa parka teritoriju pie baznīcas un estrādes, labiekārtoja apkārtni. Kopā ar vecākiem strādāja bērni.

Ļaudis vairākos pulciņos vāca pērnās lapas, krāva kaudzē zarus, bet vīri, izmantojot frontālā iekrāvēja iespējas, piekļuva seno koku vainagam, lai izzāģētu aizlūzušos zarus. «Vērtīgi, ka talkā nāca vietējie uzņēmēji Edgars Gulbis un Edgars Bričs ar tehniku un materiāliem, citādi tik daudz nevarētu paveikt. Paldies, protams, ikvienam, kurš palīdzēja un piedalījās,» uzsver Jānis Sils, Kurmenes pagasta pārvaldes vadītājs.

«Bauskas Dzīve» novēroja, ka vislielākā rosība valdīja pie estrādes, kur pieaugušie frontālā iekrāvēja kausā bēra lapas, bet bērni ar milzīgu aizrautību tās piemeņģēja. Ap pusdienas laiku bija savāktas un aizvestas jau divas trīs kubikmetru lielas kravas, bet pavisam kopā – sešas.

Sarmīte Ķīse, tautas nama vadītāja, kopā ar citiem grāba lapas. «Neredzu jauniešus. Kur šodien ir puiši, kuri vēlas, lai parkā tiktu rīkotas zaļumballes? Kad jāstrādā, nav neviena. Palīdziet sakopt, tad būs arī balle!» viņa sacīja.
Skatu laukumiņā pie Mēmeles upes darbojās amatnieks Andris Ķīsis. Viņš pacietīgi atjaunoja savulaik paša būvēto atpūtas vietu, ko skārusi uguns. J. Sils pauž nožēlu, ka citu gādāto kāds nekrietni sabojājis, un cer, ka jaunieši tomēr pratīs saudzēt to, kas izveidots.

Pēc talkas vēlā pēcpusdienā visi pulcējās pie ugunskura, pārrunāja paveikto un cepa desiņas. Kopīgi tika plānots, kur vēl būtu nepieciešams kuplākā pulkā pastrādāt.

Bauskā labiekārto Ķirbaksalu un Sv. Gara luterāņu baznīcas dārzu

Bauskas novada pagastos sestdien, 27. aprīlī, kopti parki, atpūtas vietas, kapi. Pilsētā rīta pusē talcinieki strādāja Ķirbaksalā, tīrīja teritoriju Rūpniecības ielā 9 – īpašumu, kas atrodas blakus pašvaldības sociālā dienesta ēkai, savukārt biedrība «Bauskas vecpilsēta» kopā ar atbalstītājiem sāka īstenot Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīcas dārza labiekārtošanas projektu.

Talkā Bauskā šopavasar vairāk uzmanības veltīts vides labiekārtojumam, nevis, piemēram, drazu vākšanai.

Zemesssargi un administrācija
Ķirbaksalā krūmu tīrīšanā, veidojot estētiskāku ainavu, strādāja Zemessardzes 53. Bauskas kājnieku bataljona puiši un jaunietes, kā arī novada domes administrācijas darbinieki.

Apstājoties uz tiltiņa pār strautu, kas savieno Mūsu un Mēmeli un atdala «Ķirbaceni» no sauszemes, sestdienas saulē varēja vērot vimbu bariņus, kas sparīgi cīnījās pret straumi, lai dotos uz nārsta vietām. Tāda neatlaidība! Līdzīgi kā talciniekiem, kas ar katru gadu aizvien skaistāku padara šejienes apkārtni. Profesionāli pienācīgā ekipējumā aizaugumu saliņas «džungļos» zāģēja domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks, kā arī izpilddirektors Jānis Kalinka. Citi talkotāji to visu vāca, krāva kaudzēs, aiz sevis atstājot acij tīkamu sakārtotību.

Pēc ainavu arhitektes ieteikumiem
Par vides skaistumu rūpējās arī talcinieku grupa pie Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīcas. Novada pašvaldības projektu konkursā «Mēs savam novadam» biedrība «Bauskas vecpilsēta» guvusi līdzfinansējumu, lai labiekārtotu Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīcas dārzu. Pirmie darbi veikti jau 27. aprīlī – izcelti liekie krūmi un to saknes, aizvāktas zemē saglabājušās vecu betona konstrukciju atliekas. Tas padarīts ar SIA «Kvēle» atbalstu, uzņēmums nodrošināja nepieciešamo tehniku krūmu saudzīgai izņemšanai un augsnes izlīdzināšanai.

Talcinieku pulkā bija baznīcas dārzam kaimiņos esošā Bauskas bērnu un jauniešu centra direktore Benita Svareniece un centra darbinieki. Tā sauktajā Dzeltenajā mājā atrodas arī Latvijas Universitātes filiāles telpas, B. Svareniece ieinteresēta šīs vecpilsētas daļas sakopšanā, kā viņa atklāja «Bauskas Dzīvei», – iepriekš rosinājusi sarunas ar Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ainavu arhitekti Ingu Langenfeldi par viņas līdzdalību baznīcas dārza labiekārtošanā. Sestdien liekie krūmi tika izrakti plānveidīgi pēc I. Langenfeldes ieteikumiem.

Infrastruktūra stipri nolietojusies
Kā skaidro talkas laikā sastaptā biedrības «Bauskas vecpilsēta» vadītāja Ieva Bronko-Pastore, Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīca ir viena no pilsētas vēsturiskā centra vērtībām, kas celta 16. gadsimtā. Tā ir arī populārs pilsētas apskates objekts un nozīmīga pilsētas identitātes nodrošinātāja. Savukārt dārzs ir viena no Bauskas publiski pieejamām un senākajām ārtelpām, kas iekļaujas pilsētas zaļajā struktūrā ar nozīmīgu funkciju harmoniskas ainavas nodrošināšanai pilsētā. Taču infrastruktūra – sēta, celiņu segums, būvelementi – laika gaitā ir stipri nolietojusies, un to ir nepieciešams atjaunot un vietām arī pārplānot.

Ieva Bronko-Pastore pamato nepieciešamību veikt pārmaiņas baznīcas dārzā: «Padomju gados bērnudārza «Pienenīte» (Rīgas ielā 8) vajadzībām bija iedalīta daļa baznīcas dārza teritorijas. No tā laika joprojām ir saglabājušies krūmi un būvelementi, kas ir likvidējami, veidojot vienotu parka kopskatu. Nepieciešama visu kokaugu inventarizācija, lai noskaidrotu saglabājamos un atjaunojamos augus. Atjaunojams ir arī parka zāliens, augsne ir nelīdzena, vietām izmīdīta, bedraina, arī noēnota.

Pilsētnieki izmanto parku pastaigām ar suņiem, bet to izkārnījumus nesavāc. Apkaimes iedzīvotāji parku tumšajā diennakts laikā iecienījuši nevēlamai piknikošanai, kas ietver arī publisku alkohola lietošanu. Dārzā apkārt baznīcai kopš 16. gs. atradās kapsēta, kurā apbedījumi vairs nav vizuāli uztverami, bet ir saglabājušies zemē. 20. gs. beigās izveidota piemiņas vieta latviešu leģionāriem, uz kuru iedzīvotāji nāk nolikt ziedus, aizdegt svecītes. Tā kā piemiņas vietai nav saistības ar apbedījumiem, bet tās ir svarīgas baušķeniekiem, nepieciešams rast tādu risinājumu, kas neaizvaino ieinteresētās puses, vienlaicīgi veidojot estētisku parka ainavu.»

Nākamā aktivitāte – 15. maijā
Projektā paredzēts nojaukt daļēji sagāzušos koka sētu, kas atdala baznīcas dārza teritoriju no privātmāju teritorijas, izveidot jaunu koka sētu, nodrošinot vietējiem iedzīvotājiem nepieciešamo privātuma izjūtu un estētisku vidi. Par materiālu iegādi un žoga atjaunošanas darbu talkas organizēšanu būs atbildīgi teritorijai piegulošo namu īpašnieki. Viena no viņiem ir Veinbergu ģimene, kas uz dzīvi Bauskas vecpilsētā pārcēlusies no Rīgas, iegādājoties šeit mājas daļu. Lielajā talkā baznīcas dārzā sestdien strādāja Dace Krauze-Veinberga kopā ar meitiņām, jo ģimenei rūp vide, kādā dzīvot un audzināt bērnus.

Biedrība «Bauskas vecpilsēta» šajā darbā iesaistījusi gan iedzīvotājus un sadarbības partnerus, gan tai atbalstu projekta sagatavošanā sniegusi vecpilsētas atdzīvināšanas idejas aizstāve un attīstītāja Egija Stapkeviča, kura veikusi arī pētījumu «Mazpilsētu vēsturisko centru dzīvināšana: Bauskas vecpilsētas piemērs». Egiju sestdien «Bauskas Dzīve» sastapa baznīcas dārzā strādājam, kaut arī viņa pati ir īslīciete, kuras darbavieta ir Rīgā.

Biedrības projektā nākamā aktivitāte plānota 15. maijā Bērnu un jauniešu centra Dzeltenajā mājā un baznīcas dārzā, lai radošajās darbnīcās kopīgi ar ainavu arhitekti, arboristu, Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīcas draudzi, sadarbības partneriem un iedzīvotājiem izstrādātu baznīcas dārza teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu koncepciju.

+ 4

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lielajā talkā čakli strādā visos novados

Kategorijas