Bauskā talcinieki labiekārto Ķirbaksalu un Sv. Gara luterāņu baznīcas dārzu

Bauskas novada pagastos sestdien, 27. aprīlī, kopti parki, atpūtas vietas, kapi. Pilsētā rīta pusē talcinieki strādāja Ķirbaksalā, tīrīja teritoriju Rūpniecības ielā 9 – īpašumu, kas atrodas blakus pašvaldības sociālā dienesta ēkai, savukārt biedrība «Bauskas vecpilsēta» kopā ar atbalstītājiem sāka īstenot Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīcas dārza labiekārtošanas projektu.
Talkā Bauskā šopavasar vairāk uzmanības veltīts vides labiekārtojumam, nevis, piemēram, drazu vākšanai. Ķirbaksalā krūmu tīrīšanā, veidojot estētiskāku ainavu, strādāja Zemessardzes 53. Bauskas kājnieku bataljona puiši un jaunietes, kā arī novada domes administrācijas darbinieki.
Par vides sakārtošanu rūpējās arī talcinieku grupa pie Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīcas. Novada pašvaldības projektu konkursā «Mēs savam novadam» biedrība «Bauskas vecpilsēta» guvusi līdzfinansējumu, lai labiekārtotu Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīcas dārzu. Pirmie darbi veikti jau 27. aprīlī – izcelti liekie krūmi un to saknes, aizvāktas zemē saglabājušās vecu betona konstrukciju atliekas. Tas padarīts ar SIA «Kvēle» atbalstu, uzņēmums nodrošināja nepieciešamo tehniku krūmu saudzīgai izņemšanai un augsnes izlīdzināšanai.
Talcinieku pulkā bija baznīcas dārzam kaimiņos esošā Bauskas bērnu un jauniešu centra direktore Benita Svareniece un centra darbinieki. Tā sauktajā Dzeltenajā mājā atrodas arī Latvijas Universitātes filiāles telpas, B. Svareniece ieinteresēta šīs vecpilsētas daļas sakopšanā, kā viņa atklāja «Bauskas Dzīvei», – iepriekš rosinājusi sarunas ar Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ainavu arhitekti Ingu Langenfeldi par viņas līdzdalību baznīcas dārza labiekārtošanā. Sestdien liekie krūmi tika izrakti plānveidīgi pēc I. Langenfeldes ieteikumiem.
Kā skaidro talkas laikā sastaptā biedrības «Bauskas vecpilsēta» vadītāja Ieva Bronko-Pastore, Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīca ir viena no pilsētas vēsturiskā centra vērtībām, kas celta 16. gadsimtā. Tā ir arī populārs pilsētas apskates objekts un nozīmīga pilsētas identitātes nodrošinātāja. Savukārt dārzs ir viena no Bauskas publiski pieejamām un senākajām ārtelpām, kas iekļaujas pilsētas zaļajā struktūrā ar nozīmīgu funkciju harmoniskas ainavas nodrošināšanai pilsētā. Taču infrastruktūra – sēta, celiņu segums, būvelementi – laika gaitā ir stipri nolietojusies, un to ir nepieciešams atjaunot un vietām arī pārplānot.
Ieva Bronko-Pastore pamato nepieciešamību veikt pārmaiņas baznīcas dārzā: «Padomju gados bērnudārza «Pienenīte» (Rīgas ielā 8) vajadzībām bija iedalīta daļa baznīcas dārza teritorijas. No tā laika joprojām ir saglabājušies krūmi un būvelementi, kas ir likvidējami, veidojot vienotu parka kopskatu. Nepieciešama visu kokaugu inventarizācija, lai noskaidrotu saglabājamos un atjaunojamos augus. Atjaunojams ir arī parka zāliens, augsne ir nelīdzena, vietām izmīdīta, bedraina, arī noēnota. Pilsētnieki izmanto parku pastaigām ar suņiem, bet to izkārnījumus nesavāc. Apkaimes iedzīvotāji parku tumšajā diennakts laikā iecienījuši nevēlamai piknikošanai, kas ietver arī publisku alkohola lietošanu. Dārzā apkārt baznīcai kopš 16. gs. atradās kapsēta, kurā apbedījumi vairs nav vizuāli uztverami, bet ir saglabājušies zemē. 20. gs. beigās izveidota piemiņas vieta latviešu leģionāriem, uz kuru iedzīvotāji nāk nolikt ziedus, aizdegt svecītes. Tā kā piemiņas vietai nav saistības ar apbedījumiem, bet tās ir svarīgas baušķeniekiem, nepieciešams rast tādu risinājumu, kas neaizvaino ieinteresētās puses, vienlaicīgi veidojot estētisku parka ainavu.»
Projektā paredzēts nojaukt daļēji sagāzušos koka sētu, kas atdala baznīcas dārza teritoriju no privātmāju teritorijas, izveidot jaunu koka sētu, nodrošinot vietējiem iedzīvotājiem nepieciešamo privātuma izjūtu un estētisku vidi. Par materiālu iegādi un žoga atjaunošanas darbu talkas organizēšanu būs atbildīgi teritorijai piegulošo namu īpašnieki. Viena ir Veinbergu ģimene, kas uz dzīvi Bauskas vecpilsētā pārcēlusies no Rīgas, iegādājoties šeit mājas daļu. Lielajā talkā baznīcas dārzā sestdien strādāja Dace Krauze-Veinberga kopā ar meitiņām, jo ģimenei rūp vide, kādā dzīvot un audzināt bērnus.
Biedrība «Bauskas vecpilsēta» šajā darbā iesaistījusi gan iedzīvotājus un sadarbības partnerus, gan tai atbalstu projekta sagatavošanā sniegusi vecpilsētas atdzīvināšanas idejas aizstāve un attīstītāja Egija Stapkeviča, kura veikusi arī pētījumu «Mazpilsētu vēsturisko centru dzīvināšana: Bauskas vecpilsētas piemērs». Egiju sestdien «Bauskas Dzīve» sastapa baznīcas dārzā strādājam, kaut arī viņa pati ir īslīciete, kuras darba vieta ir Rīgā.
Biedrības projektā nākamā aktivitāte plānota 15. maijā Bērnu un jauniešu centra Dzeltenajā mājā un baznīcas dārzā, lai radošajās darbnīcās kopīgi ar ainavu arhitekti, arboristu, Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīcas draudzi, sadarbības partneriem un iedzīvotājiem izstrādātu baznīcas dārza teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu koncepciju.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»