Iecava gatavojas pārtapt par pilsētu

2019. gada 26. aprīlis 00:00

387

No 765 saņemtajām aptaujas anketām noliegums statusa maiņai pausts 93 atbildēs.

Trešdien, 24. aprīlī, Iecavas kultūras namā norisinājās publiskās apspriešanas sapulce «Par Iecavas novada pilsētas statusa noteikšanu Iecavas ciemam».

Vairāk nekā 5700 iedzīvotāju
Pirms plašās diskusijas Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks iedzīvotājus iepazīstināja ar nelielu prezentāciju, pastāstīja par pašreizējo situāciju, sniedza nelielu ieskatu vēsturē, izklāstīja ieguvumus un zaudējumus, kas būs, ja ciems pārtaps par pilsētu.

Vērtējot pēc Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajiem kritērijiem, Iecava atbilst pilsētas statusam. Ciemā jābūt vismaz 2000 iedzīvotāju. Pēc nesen iegūtajiem datiem, ciemā mitinās vairāk nekā 5700 iedzīvotāju. Iecava ir kultūras un komercdarbības centrs ar attīstītu inženierinfrastruktūru un ielu tīklu. Tajā ir kultūras nams, estrāde, norisinās tradicionāli pasākumi, ir stadions, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, vienotais klientu apkalpošanas centrs, plašs pieejamo pakalpojumu klāsts (veikali, skaistumkopšanas saloni utt.). Ciemā ir arī centralizēta siltumapgāde, ūdensapgāde, kanalizācija, divi komunālo pakalpojumu sniedzēji, sešas izglītības iestādes, veselības un sociālo pakalpojumu sniedzēji, kā arī iespēja saņemt noteiktus valsts un pašvaldības pakalpojumus.

Pašvaldības pārziņā – Rīgas iela
Iedzīvotāju skaita ziņā Iecava ir trešais lielākais ciems, pirms tās – Mārupe ar 12 000 iedzīvotāju un Ādaži ar sešiem tūkstošiem iedzīvotāju. Iecava statusa maiņas gadījumā 77 Latvijas pilsētu vidū varētu ierindoties 30. – 35. vietā, kā pozitīvu ieguvumu min pašvaldības priekšsēdētājs. Tāpat, mainoties statusam, pašvaldība savā pārvaldībā iegūtu Sila parku, kurā varētu veidot aktīvās atpūtas zonu. Pilsēta varētu stimulēt uzņēmējdarbību un jaunu darba vietu rašanos. Lielākas izredzes būtu saglabāt pašreizējo situāciju, ka pakalpojuma centrs ir vistuvākajā pilsētā. Pastāv iespēja arī saglabāt pašvaldības administratīvā centra funkcijas. Pilsētas statuss rada iespēju celt iecavnieku pašapziņu, veicināt sadarbību un līdzdarbošanos. Novadu pilsētās jānodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības un glābšanas dienestu palīdzība, tā tiktu saņemta 15 minūšu laikā, kas ir ātrāk nekā ciema gadījumā – 25 minūtes.

Runājot par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, saskaņā ar Valsts zemes dienesta sniegto atbildi, tā paliks nemainīga. Pilsētā esošās lauksaimniecības zemes īpašnieki arī turpmāk varēs pieteikties platību maksājumiem. Nemainīgs paliks arī Iecavas novada attīstības indekss, ko ņem vērā, izvērtējot Eiropas Savienības projektus. Pilsētas statuss neliedz iespēju piesaistīt ES finansējumu, jo Iecavas kā pilsētas statuss atbilst lauku attīstības programmas mērķiem.

Kādi tad ir zaudējumi, ciemam pārtopot par pilsētu? Īpašumiem varētu pieaugt vērtība. Uz pašvaldības «pleciem» varētu gulties Rīgas ielas uzturēšana un remonts. Pagaidām ir neskaidrība par administratīvajām robežām. «Ne vienmēr visu var vinnēt, kaut kas arī tiks zaudēts. Nav runa par kaut ko citu, mērķis ir saglabāt savu indentitāti un to, lai iedzīvotājiem tepat būtu vairāk pakalpojumu,» teic A. Mačeks.

Kategoriski pret reformu
Zināms, ka jaunajā teritoriālās reformas projektā Iecavas novadu plānots pievienot Bauskas novadam, tāpēc, lai saglabātu savu identitāti, Iecavas novada iedzīvotāji gatavi cīnīties. «Mēs ar savu novadu esam apmierināti un nevēlamies kādam pievienoties. Mēs esam pašpietiekami. Ja mēs paliksim par ciemu un pievienosimies citam novadam, daudzas funkcijas būs izolētas. Tāpēc esmu par pilsētas statusu, mums ir jādomā, kā cīnīties par mūsu novada saglabāšanu. Ja mums atņems novadu, tad vismaz pilsēta paliks,» statusa maiņu aicina atbalstīt zorģenieks Uģis Zāģers. «Kāds novadu reformai ir mērķis? Attālināt pilsoņus no savas pašvaldības. Ja mums būs pilsēta, tad lielākas izredzes, ka Iecavas novads paliek. Mums ir jācīnās pašiem par sevi, neviens cits to nedarīs,» piemetina vietējais iedzīvotājs Imants Sūna. Sapulcē klātesošie pašvaldībai ierosināja sagatavot dokumentu, lai varētu vākt parakstus par to, ka iedzīvotāji nevēlas būt pievienoti Bauskas novadam.

Kopš aprīļa sākuma vēl līdz 30. aprīlim pašvaldībā norisinās aptauja, lai uzzinātu iedzīvotāju viedokli par novada pilsētas statusa noteikšanu Iecavas ciemam. Aptaujas anketā aprakstīta ciema vēsture, galvenie ieguvumi no statusa maiņas, izklāstīts, kas paliks bez izmaiņām, bet zaudējumi šajā anketas lapā neparādās.

Līdz 24. aprīļa darbdienas beigām bija iesniegtas 765 aizpildītas anketas, no kurām 93 ir sniegts negatīvs vērtējums Iecavas statusa maiņai. Ja viss ritēs veiksmīgi, lēmums par statusa maiņu Iecavai tiks pieņemts nākamā mēneša beigās, bet galavārds pieder Saeimai, pamatojoties uz Ministru kabineta atzinumu.

Neliels ieskats vēsturē

Pirmo reizi Iecavas vārds vēstures avotos minēts 1492. gadā.

1920. gadā Iecavā bija 43 mājas un 139 iedzīvotāji. Piecpadsmit gadus vēlāk Iecavā bija 709 iedzīvotāji.

1963. gadā Iecava tika pārdēvēta par pilsētciematu.

90. gadu sākumā Iecavas Tautas deputātu padomei bija iespēja Iecavai piešķirt pilsētas vai ciema statusu. Tika izvēlēts ciema statuss.

2004. gada sākumā Iecavas pagasts pārtapa par Iecavas novadu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iecava gatavojas pārtapt par pilsētu

Kategorijas