BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīves lielākā vērtība – veselība

Indra Vētra

2019. gada 26. aprīlis 00:00

461
Dzīves lielākā vērtība – veselība

50 gadu jubileju svin Laima Tamule Iecavā.

Vakar, 25. aprīlī, 50 gadu jubileju svinēja Laima Tamule. Viņas lielākā dzīves vērtība ir laba veselība. Kā jubilāre apgalvo, – ja tās nav, tad nebūs arī pārējā. Gaviļniece sevi raksturo kā atsaucīgu, izpalīdzīgu un pieklājīgu personu, kas ilgi netur dusmas.

Apguvusi pavārmākslu
Laimas bērnība un jaunība pavadīta Iecavā. Mamma strādājusi par pavāri, un tēvs bijis armijnieks. Ģimenē uzaugušas trīs meitas. Laima ir pati jaunākā, vidējā māsa Iveta strādā par šuvēju, savukārt vecākā – Jolanta – Valles vidusskolā pasniedz angļu valodu. «Ar Ivetu mēs biežāk satiekamies, visiem kopā reti iznāk sanākt, pārsvarā sazvanāmies. Bērnība pavadīta lielākoties lauku mājās, ciemojoties pie vecvecākiem un palīdzot vecākiem saimnieciskajos darbos. Viss atmiņā palicis jauks un gaišs,» atzīst jubilāre.

Līdz astotajai klasei mācījusies Iecavas vidusskolā. 1988. gadā pabeigusi Rīgas 8. vakara maiņu vidusskolu, specializējoties pavāres profesijā. «Ļoti ilgi domāju, par ko iet tālāk izglītoties. Tad mamma ieteica, vai negribu iet viņas pēdās, tāpēc izvēlējos izmēģināt, kā tas ir, – strādāt par pavāru. No sākuma gāja ne visai viegli, bet, kad sāku visu apgūt, pati gatavot, ar laiku šī nodarbe iepatikās. Salīdzinoši, kā ir tagad, agrākos laikos pavārmākslu mācīja citādāk. Tagad viss ir modernizēts – citi trauki, tehnika – viss kā diena pret nakti,» uzskata Laima. Pēc skolas gaitām 13 gadi nostrādāti pavāres profesijā, bet, vai to tagad vēlētos darīt, jubilāre šaubās. Tad jau labāk kaut ko citu pamēģināt. Tomēr tas nenozīmē, ka gaviļniecei netīk izpausties virtuvē mājās. Vislabāk patīkot gatavot saldos ēdienus, un nav vajadzīgas īpašas ēdiena sastāvdaļas – kas mājās ir pieejams, no tā paša varot kaut ko uzmeistarot. Un beigās sanākot tīri gardi.

Pārceļas uz Olaini

Desmit gadus Iecavā strādājusi arī olu ražotnē «Balticovo» par putnkopi, pāris gadus noliktavā «Dominante», kādu laiku kosmētikas zīmolā «Stenders». Pašlaik Laima darbojas ražotnē «Polipaks». Pēdējos sešus gadus jubilāre mitinās Olainē. Uz turieni pārvākusies, kad iepazinusies ar dzīvesbiedru Valēriju. «Uz dzimto pusi pie vecākiem braukāju katru nedēļu, tāpēc Iecavas man vēl nav pietrūcis. Man patīk arī Olainē, te viss attīstās, manuprāt, cilvēki ir saliedētāki, pieejami vairāk pasākumu,» vērtē bijusī iecavniece.

No divdesmit gadu vecuma nodarbojusies ar biškopību, bet, kopš mitinās Olainē, nodarbi nācies pamest. Tagad ar to nodarbojas māsa. Tas nācis mantojumā no vectēva. Sākuši uzturēt divus stropus, tagad to ir seši. «No mazotnes vēroju, kā par bitēm rūpējas citi, kad sāku pati to darīt, tā lieta ieinteresēja. Visu apguvu pašmācības ceļā. Lasīju biškopības grāmatas un žurnālus, daudz ko deva internets. Ja grib, tad nav grūti to visu iemācīties un apgūt. Ja tagad man vajadzētu to sākt no jauna, neatteiktos. Visu atminos, kas jādara. Pat tagad ar plikām rokām varu pieiet pie bitēm un pacilāt rāmīšus, un, ja kāda iekož, tas nav nekas. Tieši otrādi – tas pat ir veselīgi.»

Sapnis par savu mājiņu
Tā kā Laimas dzīvesbiedrs ir tālbraucējs, kopā ar viņu pabūts Šveicē, Bavārijas kalnos, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Čehijā, Itālijā, Nīderlandē un Beļģijā. «To visu redzēt un izbaudīt ir neizsakāmi vienreizēji un fantastiski. Vislabāk no ārzemēm man patīk Šveice, lai gan tā ir ļoti dārga valsts. Vēlējos dikti aizceļot uz Spāniju, bet nesanāca, cerams, tas vēl izdosies. Vācija gan izbraukāta krustām šķērsām,» stāsta L. Tamule. Viņas nelielais sapnis ir paceļot ar prāmi, izlēkt ar gumiju vai izmēģināt kaut ko citu ekstrēmu. Kad otrā pusīte ir mājās, abi parasti braukā tepat pa Latviju. Visskaistākās vietas esot Ventspils un Kolkas rags.

Laima par savu iedvesmas avotu sauc dabu un gribasspēku. Ja kaut ko vajag izdarīt, tad tas arī tiks īstenots. «Esmu tāds cilvēks, kuram divreiz nav jāsaka. Vēl viens no maniem sapņiem, kā vēlētos pavadīt savu dzīves otro pusi, ir pašai sava lauku māja ar vistiņām un dārzu. Noteikti ne šeit, bet kādā citā Latvijas malā,» teic jubilāre.
Īstā svinību diena tika pavadīta, vispirms kārtīgi izguļoties. Pēcāk tā tika svinēta Iecavā, ciemojoties pie vecākiem. Laimai ir doma pārsteigt dzīvesbiedru, aizbraucot pie viņa ciemos uz Vāciju un savu dzimšanas dienu atzīmēt arī tur, bet tas vēl neesot īsti zināms.