Kultūras iestādēm nosaukumu dod pašvaldība

2019. gada 26. aprīlis 00:00

Pašvaldībās ir vairāku veidu kultūras iestādes – kultūras nami, tautas nami un saieta nami. Vai un kāda starp tiem ir atšķirība, ja nosaukumi dažādi, bet uzdevumi – vienādi?

Atbild Latvijas Nacionālā kultūras centra sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Ertmane.

– Šie nosaukumi radušies dažādos Latvijas vēstures periodos un nenorāda uz kultūras iestāžu funkcionālām atšķirībām. Līdzīgi ir ar nosaukumiem: tautas deju ansamblis, tautas deju kolektīvs un tautas deju kopa.

Nosaukumu piešķiršana kultūras iestādēm ir katras pašvaldības individuāls lēmums, nav noteikumu, kas nosaka, kā saukt kultūras iestādi. Kultūras institūciju darbības pamatmērķis ir kultūras vērtību radīšana, izplatīšana vai saglabāšana.

Kultūras nams ir padomju laikā ieviests apzīmējums valsts, arodbiedrību, uzņēmumu, pašvaldību paspārnē esošām daudzfunkcionālām kultūras amatiermākslas iestādēm. Pirmskara Latvijā līdzīgas iestādes visbiežāk tika dēvētas par tautas vai saieta namiem un visbiežāk bija dažādu biedrību veidotas un uzturētas.

Mūsdienu Latvijas Republikā par dominējošo (un apkopojošo) šāda tipa iestāžu nosaukumu tiek lietots kultūras centrs, lai gan līdztekus tiek izmantots ne tikai kultūras nams, bet arī tautas nams, klubs, saieta nams u. c. modifikācijas, vēstīts Latvijas digitālajā kultūras kartē. Vēsturiski kultūras centri ir veidojušies kā vietējās sabiedrības saieta vietas un nacionālo un vietējo kultūras tradīciju uzturēšanas centri. Šo funkciju kultūras centri ir saglabājuši arī mūsdienās, taču, vēsturiskās attīstības gaitā reaģējot uz dažādām sabiedrības vajadzībām, uzņēmušies arī jaunas funkcijas, nereti paplašinot kultūras nozarei raksturīgās tradicionālās funkcijas.

Bieži kultūras namu (centru) ēkās izvietotas arī bibliotēkas, muzeji, mūzikas un mākslas skolas.

Latvijā ir vairāk nekā 500 kultūras namu, tautas namu, saieta namu un kultūras centru.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kultūras iestādēm nosaukumu dod pašvaldība

Kategorijas