Iedzīvotāji apstrīd teritoriālo reformu

Šodien, 27. janvārī, 39 iedzīvotāji no 18 Latvijas pašvaldībām, tostarp Codes, Īslīces un Vecsaules pagasta, Satversmes tiesā iesnieguši konstitucionālās sūdzības. Viņi lūdz izvērtēt jaunā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām. To «Bauskas Dzīvei» pastāstīja Satversmes tiesas (ST) preses sekretāre Līna Kovalevska. Nākamo trīs dienu laikā iestādes priekšsēdētājs pieņems lēmumu, vai iesniegumi virzāmi izskatīšanai tiesnešu kolēģijām. Vadītājs vērtēs sūdzību atbilstību ST kompetencei un to, vai ievērotas dokumentu noformējuma formālās prasības. Ja to nebūs, iesniedzējiem dos atbildi, kur vērsties vai kuras sūdzību satura normas nav ņemtas vērā.Ja ST priekšsēdētājs dos norīkojumu vienai no kolēģijām izskatīt iesniegumus, tiesneši mēneša laikā, proti, līdz 27. februārim, spriedīs, vai ierosināma lieta. Kolēģija vētīs, vai personas juridiski pamato un pierāda tiesību aizskārumu. «Bauskas Dzīve» uzrunāja vienu no divām Codes pagasta iedzīvotājām, kura vērsusies ST. Viņa lūdza nesaukt vārdu: «Es pašlaik atturos komentēt, jo neticu nekādam iznākumam. Cīņas gars mums ir, taču nav pārliecības, ka šajā valstī var kaut ko panākt. Gribam redzēt, vai Satversmes tiesa ņems vērā, ka nevis pašvaldības iestājas, bet iedzīvotāji.»Egija Stapkēviča, Bauskas rajona Padomes Attīstības un plānošanas nodaļas galvenā speciāliste, no Īslīces skaidro, ka zvērinātu advokātu birojs «Liepa, Skopiņa/ BORENIUS» ir pilnvarots pārstāvēt intereses. Juristi meklē iespējas, ko vēl var darīt. Konstitucionālo sūdzību iesniegšana esot pēdējais posms. Ņemot vērā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, pieteikuma iesniedzēji lūguši arī ST noteikt pagaidu noregulējumu un līdz konstitucionālās tiesas spriedumam apturēt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma daļu darbību, ar kurām noteiktas attiecīgo novadu administratīvās teritorijas. Tā informē LETA.Administratīvi teritoriālās reformas mērķis esot pašvaldību iedzīvotāju sociālo un ekonomisko apstākļu uzlabošana un tādu vietējo varu izveidošana, kas sniedz ļaudīm kvalitatīvus pakalpojumus. Konstitucionālo sūdzību iesniedzēji uzskatot, ka šāda mērķa sasniegšana nav iespējama, ja pirms novadu veidošanas netiek uzklausīts vietējo viedoklis un redzējums attiecībā par katra konkrētā novada izveidošanu. Administratīvo teritoriju izveidošana un to robežu noteikšana ietekmējot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, un lēmumam par to esot ilglaicīgs iespaids uz vietējo sadzīves apstākļiem.Sūdzību iesniedzēji uzsverot, ka apstrīdētā likuma pieņemšanas gaitā vietējo pašvaldību iedzīvotāji nav uzklausīti un viņu viedoklis nav ņemts vērā. Taču šādu likumdevēja pienākumu nosaka Eiropas Vietējo pašvaldību harta un Latvijas Republikas Satversme.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»